Nomāktība un nespēks

Neiroloģe skaidro, kāpēc iekļaut omega-3 savā ikdienas uzturā

Nomāktība un nespēks

Neiroloģe skaidro, kāpēc iekļaut omega-3 savā ikdienas uzturā

Foto: "Shutterstock"

Mūsu platuma grādos, kur saules un siltuma ir krietni vien mazāk, nekā mēs to vēlētos, nomāktība un sagurums ir bieži izplatītas sūdzības. Mēs nevaram izvēlēties laikapstākļus, savu ģenētiku vai dzīves notikumus, taču varam gādāt par sava organisma labsajūtu ikdienā – ar fiziskajām aktivitātēm un uzturu, uzņemot visus nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un taukskābes. Kādas? Stāsta neiroloģe Dr. med. Inese Blumberga.
Kā atklāj ārste, pēdējos gados arvien biežāk ikdienas praksē nākas saskarties ar pacientiem, kam ir sūdzības par garastāvokļa traucējumiem: "Cilvēki stāsta, ka nekas vairs nerada prieku, negribas aktivitātes, pasliktinās atmiņa un koncentrēšanās spējas, bieži vien ir miegainība dienā un bezmiegs naktī. Līdz ar to saasinās arī ar šīm sajūtām saistīti simptomi, piemēram, galvassāpes, muguras un locītavu sāpes. Paši pacienti to dēvē par depresiju, taču par depresiju mēs varam runāt tad, ja katru dienu vismaz divas secīgas nedēļas ir pazemināts garastāvoklis un cieš darbaspējas, un sliktāk cilvēks jūtas tieši pirmajā dienas pusē."
Lielākoties problēmas rada nomākts garastāvoklis, kas varētu liecināt, ka organismam kaut kā trūkst vai, gluži pretēji, ir par daudz. Cēloņi šādiem depresīviem stāvokļiem var būt gan iekšēji, gan ārēji. Iekšēji iemesli ir saistīti ar organismā notiekošajiem procesiem un signāliem no paša ķermeņa, piemēram, saslimšanas un traumas, uzturs un miegs. Savukārt ārēji faktori ir dažādi notikumi un emocionāli pārdzīvojumi, kas ietekmē nervu sistēmu. Novērojamas arī sezonālās garastāvokļa svārstības, visbiežāk rudenī, kad kļūst tumšāks un samazinās kustības, bet ir sastopamas arī pavasarī.
Vaicāta par tendencēm, kādā vecumposmā biežāk tiek novērotas sūdzības par pazeminātu garastāvokli, Inese Blumberga atbild, ka lielākoties tie ir jauni cilvēki – vecumā no 20 līdz 55 gadiem – un sociāli aktīvi indivīdi. Tiesa, ne vienmēr nomāktā oma izpaužas kā nogurums, aktivitātes trūkums un vienaldzība. Nereti pazeminātais garastāvoklis novērojams apvienojumā ar trauksmi, kas tālāk rada dažādas somatiskas sūdzības: sirdsklauves, asinsspiediena celšanos, elpas trūkumu, sāpes krūškurvī, galvassāpes. Kā atklāj ārste, lielākoties, veicot izmeklējumus, objektīvus iemeslus un cēloņus sliktajai pašsajūtai neatrod.

Foto: "Shutterstock"

Kā sev palīdzēt?

Ja simptomi nav izteikti, profilaktiski var sev palīdzēt ar uzturu. Ja slimība ir nopietna, jālieto individuāli piemeklēti medikamenti.
"Pirmā palīdzība pret nomāktu garastāvokli – gaisma un kustības. Turklāt nav nepieciešams obligāti apmeklēt sporta zāli – mēs iesakām pastaigas svaigā gaisā, nūjošanu, kaut vai aiziet kājām uz darbu. Ļoti labi palīdz ūdens procedūras – ziemā baseins, bet vasarā – dabiskās ūdens krātuves. Interesants novērojums – nekad neesmu dzirdējusi, ka par garastāvokļa traucējumiem sūdzētos cilvēki, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu," stāsta Blumberga.

Trauksmes un saspringuma gadījumā var palīdzēt magnijs un B grupas vitamīni, savukārt nomāktības un pazeminātu kognitīvo spēju gadījumā lieliski piemērotas būs omega-3 taukskābes, kas gādā par optimālu taukskābju profilu šūnu membrānās, lai tās būtu elastīgas un nervu sistēmā noritētu pareiza impulsu pārvade.

"Ir pierādīts, ka omega-3 taukskābes ir ļoti nepieciešamas šūnu membrānām, jo tās veido fosfolipīdu slānis, līdz ar to, ja šīs membrānas nesaņem tām nepieciešamās uzturvielas, vielmaiņas un pārvades procesi organismā ir traucēti, kas izpaužas kā nogurums un nomāktība. Arī smadzeņu audos omega-3 ir būtiska loma – apmēram 50% smadzeņu masas veido fosfolipīdi, līdz ar to omega-3 taukskābes uzlabo impulsu pārvadi arī galvas smadzenēs. Un ir pierādīts, ka omega-3 uzlabo tīklenes darbību un stimulē redzes uzlabošanos."

Kā skaidro speciāliste, labvēlīga ietekme ir konstatēta arī uz sirds muskuļa funkcijām un dažādu iekaisumu gadījumā – omega-3 taukskābes nomāc enzīmus, kas veicina iekaisuma procesus. Arī demences profilaksei šīs taukskābes ir ļoti ieteicamas, kā arī grūtniecības periodā un maziem bērniem, jo nodrošina pilnvērtīgāku smadzeņu attīstību, veicina imūno funkciju un mazina alerģiskās izpausmes.
Omega-3 ikdienā var uzņemt ar uzturu – bagātīgā daudzumā šīs taukskābes ir treknajās zivīs, tāpēc vismaz divas reizes nedēļā būtu vēlams ēst lasi, foreli, skumbriju, siļķi vai jūras veltes. Omega-3 taukskābes ir arī pākšaugos, riekstos un sēklās, jūras aļģēs, auksta spieduma eļļās. Tiesa, ne vienmēr cilvēki pieturas pie šādiem uztura paradumiem un ne visiem garšo attiecīgie produkti, tāpēc vienkāršākais veids, kā gādāt par optimālu omega-3 līmeni organismā, ir uzņemt šīs taukskābes ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem.
"Optimālā deva cilvēkam, kurš jūtas saguris, nomākts un sūdzas par grūtībām koncentrēties, ir viens grams omega-3 taukskābju dienā. Turklāt 500 mg no tā jābūt EPS (eikozapentaēnskābe) un DHS (dokosaheksaēnskābe) taukskābju summai. Mūsdienās ir pieejami ne vien jauni pētījumi, kas apstiprina omega-3 svarīgumu, bet arī uzlabotas zāļu formas – nav vairs jāspiež ciet deguns un jādzer negaršīga zivju eļļa ar karoti," rezumē Blumberga.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU