Deviņkārtīgs vērtības kāpums
"Laikā, kad "Delfi" bija "Microlink" daļa, tas bija tikai viens zobratiņš "Microlink" holdingā, mums bija kādi 20 uzņēmumi, ražojām arī datorus un kabeļus. Bet tieši "Delfi" zaudējumu dēļ bija tie, par kuru slēgšanu runājām teju katrā valdes sēdē," portāla pirmsākumus atceras Jānis Bergs, kurš 2000.gadā bija "Microlink" grupas viceprezidents.
Holdinga parādu dēļ "Microlink" 2004.gadā portālu pārdeva par aptuveni četriem miljoniem latu (aptuvenu sešiem miljoniem eiro) Norvēģijas mediju grupai "Findexa", lai tikai pēc trim gadiem - 2007.gadā - noskatītos, kā "Findexa" portālu pārdeva Igaunijas "Express Grupp" par deviņas reizes lielāku cenu - 54 miljoniem eiro.
"Atceros, ka pēc šī 2007.gada norvēģu un "Express Group" darījuma "Microlink" bijušais vadītājs un viens no galvenajiem "Delfi" idejas autoriem, igaunis Alans Martinsons atsūtīja pārējiem bijušajiem valdes locekļiem e-pasta vēstuli, kurā, protams, cenu atšķirību mums parādīja tieši acīs. Tā teikt, atgādināja par lēmuma "pareizību". Alans kā mediju cilvēks 2004.gadā neatbalstīja "Delfi" pārdošanu norvēģiem", stāsta Bergs.
Arī Martinsons neslēpj rūgtumu, ka viņa lolojums ticis pārdots. "Jā, neatbalstīju, bet uzņēmumam bija grūtības, un pārdošana 2004.gadā "Microlink" palīdzēja tikt galā ar parādiem."
Sākotnējā nosaukuma versija - 'online.lv'
Martinsons jau pirms "Delfi" radīšanas idejas bija guvis pieredzi medijos. 1990.gadā viņš izveidoja ziņu aģentūru "Baltic News Service" (BNS). "Delfi" gan radies 1999.gadā, jo "Microlink", kas Baltijā piedāvāja arī interneta pieslēguma pakalpojumu, vēlējās radīt kādu saturīgu mājaslapu, ko tad klientiem jaunapgūstamajā internetā apmeklēt.
Sākotnēji gan bijusi ideja radīt trīs portālus ar nosaukumu "online.lt", "online.lv" un "online.ee", tomēr tas bija pārāk vienkārši. "Gribējām ko vairāk kā tikai ziņas. Plāns bija saistīts ar interneta pakalpojumiem, piemēram, interneta veikalu un e-pastu, vienojāmies par zīmolu "Delfi"," stāsta Martinsons.
"Kas bija grūtākais, radot "Delfi"? Tik daudz kas bija nežēlīgi grūti... Kaut vai portāla logo. Jau sākotnēji holdingā lielāka loma bija igauņiem un latviešiem, lietuviešiem - mazākā mērā. Tad nu Tallina gribēja logo krāsas kas līdzīgākas "Neste" - zaļas un zilas, kamēr Rīga pastāvēja uz "Statoil" līdzīgām krāsām - zilu un dzeltenu, šo diskusiju latvieši uzvarēja," smejas Martinsons.
Redakcija Krievijā
2000.gadā tika atvērta arī "Delfi" redakcija Krievijā. "Jā, tolaik mums Krievijā bija "Delfi" redakcija, kura strādāja, ja nemaldos, piecu darbinieku sastāvā. Neizdevās tolaik atrast investoru, lai Krievijas redakciju uzturētu. Un, ja grib uzturēt mediju Krievijā, ir nepieciešams ļoti dāsns investors," norāda Alans.
Arī Bergs atceras Krievijas redakcijas izveidi, piebilstot, ka plāns bijis mediju izvērst krietni plašākā reģionā. "Gribējām gan Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu.. taču ārpus Baltijas valstīm nopietni izdevās realizēt tikai Ukrainas portālu. Viss atdūrās pret finansēm un to, ka laikā, kamēr "Microlink" tik spoži negāja, paralēli bija "Delfi", kas visu laiku prasīja investīcijas."
"Vai nožēloju, ka pārdevām? Nē, mums trūka līdzekļu, un kurš 2004.gadā varēja paredzēt, kā attīstīsies jaunie ziņu mediji? Tolaik mēs pārsvarā bijām IT nozares cilvēki, ne tik cieši saistīti ar žurnālistiku," skaidro Bergs.