Site Search

Krīzes mācība: kas dala peļņu, dala arī zaudējumus

DACE SKREIJA

Globālā finanšu krīze, kas aizsākās 2008. gadā, atklāja finanšu sistēmas ievainojamību un nepieciešamību padarīt to noturīgāku pret iespējamiem satricinājumiem. Atbalsts finanšu sektoram palielināja valstu parāda slogu, arī Latvijas. Portāls "Delfi" skaidro, kā šo 10 gadu laikā ir mainījusies banku sektora uzraudzība.

Lai ierobežotu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu banku glābšanā, kā arī mazinātu izmaksas tautsaimniecībai, 2014. gadā tika pieņemta direktīva, kas ievieš harmonizētu atveseļošanas un noregulējuma režīmu Eiropas Ekonomiskajā zonā (t.sk. arī Latvijā). "Ir radīti priekšnosacījumi, lai sistēmiski svarīgas bankas rekapitalizācija (jeb glābšana) tiktu finansēta no privātā sektora, nevis nodokļu maksātāju līdzekļiem, – tas nozīmē, ka finanšu grūtībās nonākušo nozīmīgo kredītiestāžu rekapitalizācija nepieciešamības gadījumā tiks veikta no akcionāru, citu kreditoru līdzekļiem vai finansējumu iegūstot no fonda, kurš tiek veidots no finanšu sektora iemaksām," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Anna Kasjanova.

Jāatgādina, ka 2016. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā darbu sāka vienotais noregulējuma mehānisms ("Single Resolution Mechanism", VNM) un jauna iestāde – Vienotā noregulējuma valde, kas pieņem lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības rodas kādai no eirozonas kredītiestādēm. Tieši valde bija tā, kas pieņēma lēmumu, kā rīkoties "ABLV Bank" gadījumā. Šī mehānisma mērķis ir nepieciešamības gadījumā nodrošināt grūtībās nonākušu eirozonas banku noregulējumu ar minimālām izmaksām un samazināt tā iespējamo ietekmi uz kādas dalībvalsts finanšu sistēmu un ekonomisko situāciju. Tas ir vēsturisks pavērsiens Eiropas Banku savienības izveides procesā. Jaunais regulējums mazina varbūtību, ka grūtībās nonākusi dalībvalsts privātbanka būtu jāglābj par valsts (t.i., par nodokļu maksātāju) naudu, un paredz vairākus rīkus bankas glābšanai.

Attiecīgajās Eiropas institūcijās koncentrējas ekspertīze un tiek nodrošināta vienota pieeja lielo banku uzraudzībā un krīzes pārvaldībā. Pašlaik to atbildībā ir arī Latvijas lielākās bankas – "Swedbank", "SEB banka", "Luminor Bank" un "Citadele banka".

Bankas glābšanas procesā sākumā tiek iesaistīti bankas akcionāri, proti, viņu akciju kapitāls tiek norakstīts, tad kā nākamie ir subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajās obligācijās un aizdevumos), to ieguldījumu vai daļu tā pārvēršot akciju kapitālā.


 Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda: VNM paredz, ka bankas glābšanas procesā sākumā tiek iesaistīti bankas akcionāri, proti, viņu akciju kapitāls tiek norakstīts, tad kā nākamie ir subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajās obligācijās un aizdevumos), to ieguldījumu vai daļu tā pārvēršot akciju kapitālā. Ja ar šiem diviem pasākumiem pietrūkst, lai atjaunotu kapitālu vajadzīgajā līmenī, tiek iesaistīti bankas noguldītāji (kreditori) ar noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro. Tikai pēc tam tiek izmantots Noguldījumu garantiju fonds un, visbeidzot, Vienotais noregulējuma fonds (VNF), kurā eirozonas valstu bankas veic regulāras iemaksas. "Eiropā grūtībās nonākušas bankas tradicionāli mēģina pārdot. Interese no tirgus puses ir vienmēr, bet jautājums ir par cenu, līdz ar to ir jāvērtē tirgus apetīte, lai varētu pārdot grūtībās nonākušu banku," skaidro Spānijas noregulējuma iestādes (līdzīga kā Latvijā FKTK) valdes priekšsēdētājs Haime Ponse (Jaime Ponce).

Eirozonas finanšu sektors (t.sk. arī Latvijas) katru gadu veic iemaksas VNF – šā gada jūnijā tā apmērs bija jau gandrīz 25 miljardi eiro. Plānots, ka iemaksas fondā turpinās uzkrāties līdz 2023. gadam, sasniedzot ap 60 miljardiem eiro.

Nepieciešamības gadījumā kādas bankas glābšanai varēs aizņemties arī no citu valstu noregulējuma fondu līdzekļiem un no citām bankām (tostarp citu valstu bankām), un tikai pēc tam kā galējais variants paredzēta līdzekļu piesaiste no valsts. FKTK uzsver, ka noregulējumu var piemērot tikai tad, ja konkrētas bankas glābšana ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ņemot vērā finanšu sistēmai svarīgas funkcijas un bankas lomu ekonomikā. Citos gadījumos banka var tikt likvidēta.

Papildus Kasjanova min, ka ir strādāts pie sadarbības arī ar Latvijas kredītiestāžu mātesbanku valstīm – raitāku sadarbību nepieciešamības gadījumā veicinās Ziemeļu un Baltijas valstu saprašanās memorands, kas ir labas gribas vienošanās šajā reģionā veicināt finanšu stabilitāti. To ir parakstījuši arī Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri, uzraudzības iestāžu, noregulējuma iestāžu un centrālo banku vadītāji.

IR STABILI RĀDĪTĀJI

Parasti saistībā ar ekonomiskās attīstības cikliskumu iedzīvotāji jautā – kā bankas varētu izturēt iespējamo nākamo nekustamā īpašuma krīzi? FKTK norāda, ka Latvijā pēdējos gados nav novērojama strauja kreditēšanas izaugsme, turklāt iepriekšējās krīzes jeb nekustamo īpašumu burbuļa radīto slikto kredītu izstrāde (atmaksas grūtību risināšana, restrukturizācija, piedziņa, norakstīšana u. c. procesi) ir kopumā pabeigta, tādēļ ienākumus nenesošo iekšzemes kredītu līmenis šobrīd Latvijā ir pirmskrīzes līmenī, var pat teikt – ļoti zems.

Pietiekams kapitāls

Iekšzemes mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanas tirgū Latvijā dominē četras uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētas bankas, kuru kopējā tirgus daļa šajā segmentā veido aptuveni 85%. Šo banku vidējais pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir 20,5%.

Iekšzemes mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanas tirgū Latvijā dominē četras uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētas bankas, kuru kopējā tirgus daļa šajā segmentā veido aptuveni 85%, savukārt 8% veido ārvalstu banku filiāles. Šo četru banku vidējais pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir 20,5%, kas vērtējams kā ļoti augsts, informē FKTK. Salīdzinājumam, ES vidējais rādītājs saskaņā ar Eiropas banku iestādes publicētajiem datiem 2018. gada pirmā ceturkšņa beigās bija 14,4%.

KRĪZE SNIEDZA MĀCĪBU

Tieši bankas maksātspējas jeb kapitāla rādītāji ir tie, kas raksturo spēju absorbēt iespējamos zaudējumus, kas varētu būt saistīti, piemēram, ar mājokļu kredītu kvalitātes pasliktināšanos. Papildus šim aktuālās situācijas raksturojumam FKTK norāda, ka iepriekšējā krīze ir sniegusi mācību uzraudzībai visā Eiropā – fokuss uz stabilitātes nodrošināšu individuālas bankas līmenī nebija pietiekams, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai ir ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c. Uz konferencē Briselē uzdotu jautājumu, vai mēs Eiropā varam pārciest tādu krīzi, kāda bija 2008. gadā, Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga (Elke König) atbildēja – to neviens nezina, neslēpjot, ka banku bankroti ir daļa no biznesa un tie notiks. Tāpat nezināmais ir "Brexit" un kā tas ietekmēs banku sistēmu Eiropā. Vienlaikus Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka šai laikā esam guvuši trīs mācības. Pirmā, būt labi sagatavotiem banku neveiksmēm, otrā, atlikt malā naudiņu šādām krīzēm, savukārt trešā – nebūt pašpārliecinātiem. "Krīzes vienmēr ir negaidītas, vienlaikus ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs problēmas, un, kad tas notiks, tas būs ātrs process," uzsvēra Dombrovskis.

Eiropas finanšu sektora atbildīgās institūcijas vēro situāciju, analizē aktuālos datus un jau ir brīdinājušas dažas Eiropas valstis par iespējamām nākamās krīzes pazīmēm (piemēram, nekustamo īpašumu cenu kāpums straujas kreditēšanas dēļ, pēc kura atkal gaidāms cenu kritums un zināmi satricinājumi nekustamo īpašumu segmentā, runa šoreiz pamatā ir par komercīpašumiem). Eiropas Sistēmisko risku kolēģija par šo situāciju ir brīdinājusi 2016. gada beigās, publiski nosaucot astoņas valstis, kurās ir vērojama vidēja termiņa ievainojamība nekustamā īpašuma sektorā, – Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Šie brīdinājumi neattiecas uz Latviju, pat ne uz Baltiju.

"ABLV Bank" vadība (no kreisās: Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Vadims Reinfelds) informē par pašlikvidācijas procesu. Foto: LETA


 Eiropas ietvaros pirmā pārbaude bija Spānijas bankas "Banco Popular" darbības noregulēšana – banka tika pārdota citai bankai "Banco Santander", neietekmējot noguldītājus, nodokļu maksātājus un finanšu stabilitāti. Savukārt, piemēram, attiecībā uz "ABLV Bank" Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu, ka sabiedrības interesēs nav noregulēt tās darbību, t.i., saglabāt to. Lai arī Eiropā esam pavirzījušies uz priekšu, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

"MONEYVAL" ZIŅOJUMS BRĪDINA

Vienlaikus jāatgādina, ka Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Vēstīts, ka "Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. Latvijas rīcība atzīta par maz efektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. “Latvijai būtu jāturpina uzlabot pieņemtos pasākumus (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,” norāda "Moneyval". Tāpat ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs jomas uzraudzībai.




Filips Lastovskis, Dace Skreija, Jānis Bagātais, dizains - Ilze Vanovska, izstrāde - Edgars Dāvidsons.