Today

Date

Name day

Hilda, Teiksma

Weather Now

Site Search

Naudas mijēji un ‘Parex’ kā Krievijas ‘logs uz Eiropu’

FILIPS LASTOVSKIS

17. gadsimta sākumā Pēteris I “izcirta logu” uz Eiropu. Nākamās paaudzes viņa stratēģiju nav aizmirsušas, tieši otrādi – tikai attīstījušas līdzi laikam un biznesa paradumiem. “Parex” gadījumā Latvija Krievijai nodrošināja logu ne tikai uz Eiropu, bet krietni plašāku reģionu – gan Āziju, gan Okeāniju, gan daudzām citām vietām, kur noslēpušās ārzonu firmas.

Intervijā portālam “Delfi” ASV domnīcas “Atlantic Council” pētnieks un labi zināmais zviedru ekonomists Anders Aslunds stāsta, kā “Parex” krahs un Latvija tolaik izskatījās no Baltijas jūras otra krasta, kā arī pauž pārliecību, ka Latvijai aizvien vēl ievērojams darbs priekšā, lai tā vairs netiktu asociēta ar Krievijas netīro naudu un tās atmazgāšanu. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš strādāja ar “Parex” kraha “ugunsgrēka dzēšanu”, “Delfi” pauž pārliecību, ka Latvijas finanšu reputācija pēc bankas kraha ne tikai cietusi, bet arī spējusi sevi parādīt visnotaļ labā gaismā.
  

Minētie piemēri ir tikai daži no starpvalstu preses izteikumiem, kā tolaik situācija Latvijā saistībā ar “Parex” tika uztverta ārpus mūsu valsts robežām. Aslunds, atbildot uz “Delfi” jautājumiem, uzreiz sāk ar apgalvojumu, ka 2008. gadā Latvija rīkojusies pareizi un patiesībā tā laika valdībai nemaz nav bijuši diži lieli izvēles varianti.

Anders Aslunds. Foto: LETA

“Jā, Latvija izdarīja pareizo izvēli. Galvenais finanšu krīzes iemesls visās trijās Baltijas valstīs bija būtisks likviditātes sarukums. Eiropas Centrālā banka būtu varējusi visai viegli šo krīzi atrisināt, aizdodot eiro tikpat viegli, kā tā to izdarīja citām eirozonas valstīm, kas atradās ievērojami sliktākās fiskālajās pozīcijās, piemēram, Grieķijai. Latvijai bija nepieciešams būtiski atjaunot likviditāti, un šajā gadījumā Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība bija vienīgie pieejamie resursi, kur aizņemties. Tieši Starptautiskais Valūtas fonds lielā mērā noteica spēles noteikumus un atbalstīja bankas glābšanu, līdz ar to visai maz ticams, ka Latvijas valdībai bija cita izvēle,” atceras Aslunds, uzsvērdams, ka tādējādi diskusija par to, bija vai nebija bankas nacionalizācija pareizs lēmums, nav līdz galam korekta.

Viņš arī norāda, ka lielā mērā tieši “Parex” krahs un sekojošā krīze iezīmēja Latvijas izvēli vēlāk pievienoties eiro: ““Parex” tika nacionalizēts par grašiem. Latvijas varas iestādes arī saprata, ka, lai nākotnē novērstu tikpat lielus likviditātes zuduma draudus, valstij bija pēc iespējas ātrāk jāpievienojas eirozonai. Lai to panāktu, bija nepieciešams novērst devalvāciju, un Latvija to arī paveica, īstenojot stingru fiskālo politiku.

“Deviņdesmito gadu sākumā, kad Zviedrijā bija smaga finanšu krīze, mūsu valsts rīkojās līdzīgi. Divas no vadošajām bankām bankrotēja. Īpašnieki zaudēja visu savu kapitālu, un valsts nacionalizēja tā atliekas. Līdzīgi kā Latvija izrīkojās ar “Parex”. Cita lieta, ka Zviedrijai nebija nepieciešama ārējā palīdzības programma,” skaidro pētnieks.

NAUDAS MIJĒJI

“Parex”, kā uzskata Aslunds, ar sava veida simbolisko deviņdesmito gadu sākuma darbības saukli “Mēs strādājam visās valūtās un neuzdodam jautājumus” simbolizēja Latvijas banku sistēmas problēmas.

"Bankas biznesa idejas pamatā bija nodrošināt Krievijas naudas plūsmu uz ārpasauli. Un, tā kā Krievijas nauda nebija tā tīrākā, tad banka, kurai bija labs potenciāls, tika asociēta ar naudas atmazgāšanu. Naudas atmazgāšana ASV politikas dēļ par arvien redzamāku problēmu kļuva 2001. gadā, tas arī ir laiks, kad Latvijas banku reputācija ievērojami saruka. Manas cerības saistījās ar to, ka “Parex” krahs sistēmu attīrīs, bet tas bija maldīgs pieņēmums,” atminas Aslunds. 

Kāpēc maldīgs? Visa uzmanība tika vērsta uz to, lai īstenotu stingru fiskālo politiku, bet vienlaikus, visus spēkus fokusējot vienā virzienā, nepietika jaudas cīņai pret naudas atmazgāšanu, uzskata pētnieks. “Patiesībā pēc kraha “Parex” bizness turpinājās, tikai tas pats modelis nu tika īstenots citās bankās,” piebilst Aslunds.

Par “Parex” krahu un Krievijas lomu tajā Aslunds izsakās šādi: “Es nevaru apgalvot, ka Krievijai kā valstij konkrēti bija ietekme. Bet visas mazās Krievijas kaimiņvalstis atrodas ārkārtīgi lielā riska zonā, tādā, kurā tās var ietekmēt ar lielu naudu no Krievijas. Pirmā un labākā aizsardzība ir maksimāla caurskatāmība. Otra labākā aizsardzība ir stingra likuma vara. Un trešā – spēcīga demokrātija ar brīviem medijiem.”

“Lai bankas attīrītu, laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvija izdarīja ļoti daudz. Īpaši tad, kad centās pievienoties OECD. Tika ievērojami mainīta likumdošana, likuma vara noteikti tika stiprināta. Taču izskatās, ka ar to nav bijis gana. Mana pašreizējā sajūta it tāda, ka Latvijas monetārās un banku iestādes nepietiekami stingri kontrolē maksājumus no apšaubāmām postpadomju valstīm, un cena, ko Latvija maksā par apsūdzībām naudas atmazgāšanā, noteikti ir augstāka par ekonomikas ieguvumiem, ko šīs darbības ienes. Es ieteiktu īstenot ļoti stingru uzraudzības politiku, ievērojami stingrāku, nekā, iespējams, es kā globalizācijas atbalstītājs būtu ieteicis iepriekš,” pauda ekonomists.

ISLANDĒ – 25, LATVIJĀ – 0

“Financial Times” saskaitījis 25 baņķierus, kas Islandē par savu lomu finanšu krīzē saņēma reālu cietumsodu. Latvijā šis skaitlis ir – 0. Aslunda skatījumā, no malas raugoties, Latvijas tiesu sistēmai nepietiek muskuļu šādu lietu novešanā līdz reāliem sodiem. 

“Aivars Lembergs tiek tiesāts par korupciju jau kopš 2006. gada. Bet šī lieta ir bez rezultātiem. Ir acīmredzams, ka Latvijas valsts ir par vāju, lai tiktu galā ar šāda līmeņa tiesas prāvām," uzskata Aslunds.

"Tad nav arī brīnums, ka nav citu šāda līmeņa aizturēto. Konkrētāk runājot, es atceros, kā bijušie “Parex” akcionāri gandrīz nopirka Saeimas vairākumu 2010. un 2011. gadā. Tolaik viņi centās atbrīvoties no ekonomikas ministra, lai tikai saglabātu lielāku daļu bankas akciju (2010. gada vasarā Saeimā notika uzticības balsojums tā laika ekonomikas ministram Artim Kamparam. Politiķis balsojumu izturēja, un balsojuma rīkošanas iemeslus cita starpā skaidroja arī ar “Parex” lietu – red. piezīme). Tas nepavisam neizskatījās labi. No manām pozīcijām izskatās, ka Latvijas likumsargiem un politiķiem ir jāattīrās,” domā Aslunds.

Aslunds 2011. gadā ar tā laika Latvijas premjeru Valdi Dombrovski uzrakstīja grāmatu “How Latvia Came Through The Financial Crisis”, tajā diezgan prognozējami arī atbalstot paša Dombrovska īstenoto taupības politiku. Kopš tā laika ekonomists savas domas nav mainījis un to, kā Latvija stabilizēja valsts ekonomiku, dēvē par lielisku sniegumu. Ja Aslunds pirms desmit gadiem bija, iespējams, zināmākais ekonomists, kurš slavēja Latvijas ceļu cauri finanšu krīzes grūtībām, tad pretējā frontes pusē visai negaidīti uzradās Nobela prēmijas laureāts Pauls Krugmans. Tiesa gan, viņš uz vairākiem portāla “Delfi” aicinājumiem paskaidrot, vai aizvien, gluži kā 2008. gadā, paredzētu Latvijai nākamās Argentīnas statusu un valūtas devalvāciju, nolēma neatbildēt.


KAIMIŅUS NESKAR

Simons Krepšta. Foto: www.delfi.lt

Lietuvas Bankas Finanšu stabilitātes departamenta direktors Simons Krepšta:

 "Laikā, kad sabruka “Parex”, Lietuvas ekonomika cieta no globālās finanšu krīzes sekām un nelīdzsvarotas vietējās ekonomikas risinājumiem. Līdz ar to ir ļoti sarežģīti pateikt, vai arī “Parex” kā konkrēts gadījums atstāja kādu ietekmi uz Lietuvas ekonomiku, ir grūti to nošķirt no kopējiem finanšu un ekonomikas apstākļiem. Lai vai kā, ņemot vērā, ka “Parex” aizņēma vien niecīgu daļu no tā laika Lietuvas finanšu sistēmas, un ņemot vērā, ka Latvijas varas iestādes nodrošināja bankas turpmāko darbu, ir maz ticams, ka tā ilgtermiņā atstāja kādu redzamu ietekmi uz Lietuvas finanšu sistēmas stabilitāti."


DOMBROVSKIS: REPUTĀCIJU VEIDO ARĪ OECD

Valdis Dombrovskis un Ivars Godmanis 2009. gadā. Foto: LETA

Teju vai ikoniski līdz ar krīzes pārvarēšanu gan ar komplimentiem, gan kritiku tiek piesaukts Valdis Dombrovskis, kurš 2009. gadā no Ivara Godmaņa pārņēma premjera amatu, bet teju 10 gadus pēc tam nonāca vienā no prestižākajiem Eiropas Savienības institūciju amatiem, proti, viņš ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos.

Arī viņš, atceroties tā laika notikumus, portālam “Delfi” stāsta, ka “Parex” banka bija sistēmiska banka un no šāda skatpunkta lēmums glābt banku konceptuāli bija pareizs, pretējā gadījumā būtu ievērojama ietekme uz pārējām bankām un Latvijas ekonomiku kopumā.

"Jautājums ir, cik precīzi tika izvērtēti bankas glābšanas nosacījumi, lai “Parex” bankas glābšana neizvērstos par bankas akcionāru glābšanu," pauž Dombrovskis.

“Jāatzīmē arī, ka “Parex” pārņemšanā bija vērojama nesaprotama vilcināšanās ar ierobežojumu noteikšanu, kas jau pēc bankas pārņemšanas ļāva aizplūst ievērojamām naudas summām. Rezultātā “Parex” bankas glābšanā Latvijas valdība bija spiesta ieguldīt vairāk nekā vienu miljardu latu,” skaidro Dombrovskis.

“Lielākais izaicinājums bija krīzes pārvarēšana – pārņemot no Ivara Godmaņa valdības jau 2008. gada decembrī uzsākto starptautiskā aizdevuma programmu par 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 5% no IKP, 2010. gadā – arī 5% no IKP, bet 2011. gadā – 3% no IKP. 2009. gada sākumā kļuva skaidrs, ka straujas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā būs grūti pildīt sākotnējo vienošanos ar aizdevējiem par budžeta deficītu zem 5% no IKP, tāpēc ekonomisko krīzi pastiprināja politiskā. Tādēļ kā lielāko izaicinājumu 2009. gada pirmajā pusē atceros fiskālo lēmumu pieņemšanu – bija nepieciešams panākt vienošanos par starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, lai varētu nodrošināt valsts funkciju finansēšanu. Vienlaikus vajadzēja vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par pieļaujamo budžeta deficīta mērķu palielināšanu, stabilizēt valsts ekonomiku un risināt pieaugošās sociālās problēmas, galvenokārt saistībā ar straujo bezdarba pieaugumu,” stāsta Dombrovskis.

Viņš atsauc atmiņā, ka sarunu rezultātā izdevies ievērojami palielināt pieļaujamā budžeta deficīta griestus, piemēram, 2009. gadā – līdz 10% no IKP. “Tomēr, lai iekļautos arī šajos deficīta griestos, 2009. gadā bija nepieciešami fiskālās konsolidācijas pasākumi 500 miljonu latu apjomā. Ņemot vērā daudzos nepopulāros lēmumus, ko prasīja šāda apjoma fiskālā konsolidācija, sarunas par attiecīgajiem 2009. gada budžeta grozījumiem bija ārkārtīgi sarežģītas. Vienošanās tika panākta 2009. gada 11. jūnijā pēc ilgām sarunām, iesaistoties arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, politisko partiju pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem.”

“Runājot par “Parex” banku, 2009. gada martā, kad sāku pildīt premjera pienākumus, banka ar Godmaņa valdības lēmumu jau bija pārņemta valsts īpašumā. Bija nepieciešams nodrošināt bankas dzīvotspēju, un notika darbs pie jaunu akcionāru piesaistes. ERAB piesaistīšana palīdzēja stabilizēt banku un pamazām atgūt klientu uzticību,” viņš norāda.

Atšķirībā no Aslunda un daudziem citiem ekonomikas ekspertiem Dombrovskis aicina aplūkot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju arī pozitīvākā gaismā.

““Parex” bankas problēmas būtiski padziļināja globālās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi Latvijā, kā arī bija tiešais iemesls, kāpēc Latvija bija spiesta vērsties pēc starptautiskās palīdzības. Taču Latvijas finanšu sistēmas reputāciju veido arī tas, kā mēs krīzi pārvarējām un cik strauji spējām atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos un vēlāk arī iestāties eirozonā un OECD. Līdz ar to var teikt, ka “Parex” krīzes ietekme uz Latvijas finanšu tirgus reputāciju ir palikusi pagātnē. Kā zināms, pašreiz Latvija saskaras ar jaunām reputācijas problēmām finanšu sektorā,” sacīja Dombrovskis. 



LAIKA JOSLA:
2008. GADA NOGALE JEB "MĒS EJAM ELLĒ!"

22.10.2008

AS "Parex banka" valde vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu Valsts kasei izvietot bankā 300 miljonus eiro kā depozītu uz termiņu - viens gads. Ministrija šo lūgumu noraida. 

08.11

Sestdiena, plkst. 21.50. Valdība ārkārtas sēdē nolemj: Lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pārņems "Parex banka" kontroli, iegādājoties 51% akciju.


08.11


Vairāki tā laika ministri vēlāk stāstīs, ka sēdē, kur lēma par "Parex" pārņemšanu, premjers Ivars Godmanis vairākkārt esot atkārtojis: "Mēs ejam ellē!"

09.11

Kargina un Krasovicka īpašumi tiks ieķīlāti – paziņo "Hipotēku bankas" valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Īpašumi būs kā nodrošinājums darījumam, kura rezultātā "Parex bankā" tiks iepludināti vismaz 200 miljoni latu.

10.11

Plkst. 21:05 finanšu ministrs Atis Slakteris, Feiferis, Kargins un Krasovickis paraksta līgumu, kas paredz "Parex" akciju pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā. Par 51% akciju Karginam un Krasovickim katram tiks samaksāts viens lats.

14.11

Oktobrī no Latvijas bankām aizplūduši noguldījumi 461 miljona latu apmērā - paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Straujāk aizplūduši nerezidentu noguldījumi - 5,7% no kopējā apjoma, savukārt rezidentiem šis rādītājs bijis 3,6%.

25.11

Pieņemas spēkā bažas par lata devalvāciju. Centrālā banka gan brīdina -lata devalvācija ievērojami palielinātu kredītņēmēju saistītu slogu - apmēram 80% no Latvijas mājsaimniecībām tobrīd izsniegtajiem kredītiem ir eiro un, lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu.

01.12

Noguldījumu aizplūšanas dēļ "Parex bankai" tiek noteikti ierobežojumi saistību izpildei un tiek ierobežotas debeta operācijas.

03.12

Situācijai pasliktinoties, valdība nolemj pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam iegūstot arī Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.


05.12

Par jauno "Parex banka" valdes priekšsēdētāju apstiprina bijušo SIA "Lattelecom" vadītāju Nilu Melngaili.

15.12

Situācija pasliktinās, tāpēc, lai nodrošinātu likviditātes rādītājus, Valsts kase  "Parex banka" nogulda vēl 30 miljonus eiro.

18.12

Saeima pieņem banku pārņemšanas likumu, kas nosaka, kādos apstākļos un kādā kārtībā valsts var pārņemt banku.


23.12

Valsts "Parex banka" izvietojusi noguldījumu vēl aptuveni 287 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts eiro denominēto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādei.


03./04.11

Valdībā notiek divas slepenas sēdes - "Par valdības atbalsta nepieciešamību AS "Parex banka"". To norises fakts tiek deklasificēts 10.11.2008.  

08.11

Valdībai bija jādara viss iespējamais, lai nepieļautu vēl lielākas problēmas finanšu sistēmā, žurnālistiem paziņo premjers Ivars Godmanis. Viņš apstiprina - no bankas notiek kapitāla aizplūšana.


09.11

Oficiāli tiek apstiprināts - no "Parex bankas" īsā laikā aizplūduši noguldījumi 100 miljonu latu apmērā.

09.11

Valsts kase nogulda depozītā "Parex bankā" 200 miljonus latu. Termiņš - viens gads, likme - 20,27%. Par šiem līdzekļiem banka no Valsts kases nopērk valsts parādzīmes ar termiņu viens gads. Tobrīd aktuālā tirgus likme valsts parādzīmēm ir 9,52% gadā.

11.11

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch" samazina Latvijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim, brīdinot, ka Latviju, visdrīzāk, sagaida "smaga finanšu un ekonomiskā krīze"

20.11

Latvija sāk oficiālas konsultācijas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par iespējām aizņemties naudu, kas Latvijai varētu būt nepieciešama finanšu sistēmas stabilizēšanai.

28.11

"Parex banka" paziņo, ka samazinās izmaksas par apmēram 20%, tajā skaitā - atlaižot darbiniekus. 

03.12

No "Parex bankas" kopš septembra beigām ir aizplūduši aptuveni 500 miljoni latu, paziņo FKTK.

04.12

Valdība rosina būtisku 2009. gada valsts budžeta samazinājumu 600 miljonu latu apmērā.

08.12

"Parex bankā" tiek noguldīti kārtējie 50 miljoni latu. Kopumā mēneša laikā Valsts kase bankā jau ieguldījusi 406 526 270 latus.

18.12

Valsts kase "Parex bankā" iegulda vēl 43,4 miljonus eiro. Tādējādi valsts bankai likviditātes nodrošināšanai jau ir aizdevusi gandrīz 500 miljonus latu.

20.12

Sabrūk pašmāju basketbola flagmanis “ASK Rīga”, kura viens no centrālajiem sponsoriem ir “Parex banka”.

29.12

"Parex banka" darbības stabilizēšanai ir aizdoti jau 673,915 miljoni latu apmērā - paziņo Finanšu ministrija. 

Filips Lastovskis, Dace Skreija, Jānis Bagātais, dizains - Ilze Vanovska, izstrāde - Edgars Dāvidsons.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.