Today

Date

Name day

Auseklis, Gaisma

Weather Now

Site Search


Viktors Krasovickis: Rezultāts pašlaik ir mūsu labā

JĀNIS BAGĀTAIS, KIMS KOSMAČEVS, KRISTINA HUDENKO

Pirms 10 gadiem, 2008. gada novembrī Latvijas valdība nonāca grūtas izvēles priekšā: riskējot ar nodokļu maksātāju naudu, glābt Latvijas ekonomikā būtisku lomu spēlējošo banku “Parex” vai ļaut risināt problēmas pašiem, apzinoties, ka neveiksmes gadījumā valsts ekonomika gūs smagu triecienu. Toreizējais premjers Ivars Godmanis izvēlējās pirmo un pēc gandrīz visu dienu ilgušas valdības sēdes paziņoja, ka valsts pārņem "Parex banku". Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins par sev piederošajām bankas akcijām, kuras vēl pusgadu iepriekš tika novērtētas vismaz miljarda eiro vērtībā, saņēma vien 2 latus, bet valsts līdz ar īpašumtiesībām uz bankas aktīviem - arī pienākumu atmaksāt bijušo īpašnieku ņemtos sindicētos kredītus. Vai tas bija pareizs lēmums? Portāls “Delfi” uzdod virkni jautājumu bijušajam bankas līdzīpašniekam Krasovickim.

Jūsu un Valērija Kargina radītā “Parex” “impērija” sabruka pirms 10 gadiem. Kādas ir jūsu sajūtas tagad, dzirdot nosaukuma “Parex” vietā “Citadele”?

Patiesībā brīnos par sevi, bet tā arī agrāk ir bijis: visas nepatikšanas un netīkamās domas, atmiņas gandrīz tūliņ izgaist. Turpinu dzīvot. Par “Citadeli” vispār nedomāju – kāda jēga? Priecājos, ka daudzi no “Parex” komandas tur atraduši sev vietu. Atmiņā palicis apjukums un neizpratne par to, kas nāca no valdības un Latvijas Bankas puses, kad mēs vērsāmies pēc palīdzības. Daudz kas cits vienkārši zaudējis asumu un izdzisis no atmiņas. Labi atceros, cik izbrīnīti bija valdības locekļi, 2008. gada novembrī saņemot “PWC” (starptautiska auditorkompānija – red.) atskaiti par labo finanšu stāvokli, kādā ir bez maksas atdotā banka. Mēs līdz šim brīdim nevaram iegūt šos dokumentus. Bet ir jau skaidrs, kāpēc.

Kāda loma, jūsuprāt, bankai “Parex” bija Latvijā un tās finanšu sistēmā?  

2008. gada beigās “Parex” apkalpoja ap 60 procentiem vietējā biznesa. Tādējādi ietekme, protams, bija būtiska. Galu galā tas palielināja krīzi valstī. Nedomāju, ka akcionāru plāna un mūsu palīdzības nepieņemšana bija ierēdņu ļaunprātīga darbība. Visdrīzāk, tās bija bailes kaut ko izdarīt nepareizi, kā arī lērums neprašu-ierēdņu ap banku.

Kas, jūsuprāt, bija “Parex” kraha cēlonis? Vai tikai objektīvi apstākļi starptautiskajos finanšu tirgos 2008. gadā? Varbūt tomēr jūs un Valērijs Kargins bankas vadībā pieļāvāt kļūdas?

Bija situācija, kurā sagruva starpbanku attiecības. Mēs, tāpat kā citas bankas, sēdējām uz “likviditātes spilvena” vērtspapīru, kurus neviens nepirka, dēļ. Citās valstīs valdība svarīgās bankas atbalstīja ar naudu un galvojumiem, bet Latvijai nebija tādas iespējas un vēlmes. Ja mēs tolaik būtu eirozonā, tad ECB atbalstītu “Parex” likviditāti. Runa bija par pāris mēnešiem... Jūs droši vien atceraties, kā Zviedrijas, Dānijas un Somijas valdības atbalstīja savas bankas un zīmolus Latvijā. Līdztekus globālās finanšu krīzes ietekmei cits būtisks faktors bija zviedru banku ekspansīvā politika hipotekāro kredītu izsniegšanā. Ja pāris gadus pirms krīzes šie kredītportfeļi viņiem bija tādi paši kā mūsu bankā, tad 2008. gada vidū šis kredītportfelis, piemēram, “Swedbank” bija trīsreiz lielāks nekā “Parex”. Šajā ziņā mēs nebijām pat lielāko hipotekāro kreditoru trijniekā, lai gan mums bija vislielākais noguldījumu apjoms. Un tad pēkšņi zviedru bankas krasi apturēja šādu kredītu izsniegšanu. Tas radīja milzu problēmas attīstītājiem: nevarēja pārdot jau uzbūvēto.


2009. gadā valsts sniegtais atbalsts "Parex bankai" sasniedza  1,734 miljardus eiro.  2017. gada janvārī banka "Citadele" valstij atmaksāja subordinēto aizdevumu 34,7 miljonu apmērā, tādējādi  pilnā apjomā nokārtojot atlikušās saistības. Valsts atbalsta atlikums "Reverta" 2018.gada 30.septembrī bija 654 miljoni eiro, t.sk. kapitāla atbalsts 293,6 miljoni eiro un likviditātes atbalsts 360,3 miljoni eiro.

Sākās domino efekts: attīstītāji nespēja apkalpot kredītus un saņemt jaunus. Tolaik parādījās arī daudzi pašdarbnieciski nekustamā īpašuma attīstības “speciālisti”, kas cerēja uz vieglu peļņu, jo līdz tam cenas tikai auga. Arī viņi nespēja apkalpot kredītus. Celtniekiem nebija pasūtījumu, bezdarbs palielinājās, ģimenes nespēja maksāt hipotekāros kredītus. Tas viss tiešā veidā ietekmēja visu banku kredītportfeļu kvalitāti.

Līdz pat šai dienai  sistemātiski tiek uzturēts mīts, ka “Parex” kredītportfelis bija slikts. Patiesībā no hipotekārās kreditēšanas “burbuļa” sekām cieta visu Latvijas banku kredītportfeļi. Šo informāciju izplatīja Komercbanku asociācija, un to var viegli pārbaudīt. Tomēr Zviedrijai bija krīzes pārvarēšanas plāns, bija likumdošana un nauda. Latvijai nekā tāda nebija. Tas ļāva izmest no tirgus “Parex” kā konkurentu. Domāju, ka šāda vietējā kapitāla izspiešana no banku biznesa turpinās arī tagad, taču es neesmu šo jautājumu pētījis, tādēļ nevēlos izteikties sīkāk.

Ja jums būtu iespēja atgriezties 2008. gada oktobrī, novembrī, vai jūs, ņemot vērā visu notikušo līdz pat šai dienai, vērstos pie Godmaņa valdības ar lūgumu glābt “Parex”?

Nezinu. Toreiz šķita, ka tas ir vienīgais iespējamais ceļš – tuvojās sindicētā kredīta apmaksas termiņš un bija nepieciešams valsts galvojums. To mēs arī lūdzām, jo visā Eiropā masveidā tika palīdzēts bankām pārvarēt globālo krīzi. Bijām pārliecināti, ka tas ir pareizākais ceļš. Tomēr pēc neilgas mētāšanās un šamaņu rituālo deju perioda mūsu plāns tika noraidīts. Banku mums atņēma, sākās panika un haoss.

Kādus “Parex” pārņemšanas dokumentus jūs atslepenotu, ja tas būtu atkarīgs tikai no jūsu lēmuma? Vai piekristu publiskot līgumu par 51% “Parex” akciju atdošanu valstij par diviem latiem, lai izgaisinātu medijos daudzkārt izskanējušās aizdomas, ka parakstītais līgums jums un Valērijam Karginam ir ievērojami izdevīgāks nekā dokumenta sākotnējā versijā?

Nezinu, kas tur ir slepens un kādēļ to nedrīkst redzēt. Ja kāds apgalvo, ka mums ir iebildumi, tad tie ir meli. Mēs savulaik piekritām līguma atslepenošanai komplektā ar visiem apliecinājuma dokumentiem, ieskaitot “PWC” pārbaudes dokumentus, par kuriem es runāju. Valsts šo piedāvājumu noraidīja. Turklāt mēs pat tiesas ceļā centāmies iegūt vairākus dokumentus, bet valdība bija pret. Līgums ir vairākās civillietās, to redzējuši simtiem cilvēku – tiesas darbinieki, advokāti, dažādi konsultanti. Tādēļ tā slepenība ir tikai mīts.

2008. gada 8. novembra vakarā Godmanis žurnālistiem paziņo par "Parex" pārņemšanu. Foto: LETA

Cik daudzos aktuālajos tiesas procesos par “Parex” jūs esat iesaistīts tieši vai netieši?

Vēl daži procesi nav pabeigti. Rezultāts pašlaik ir mūsu labā. Mēs jau sen esam gatavi mierizlīgumam, taču politisku apsvērumu dēļ valdība ir iztērējusi ap diviem miljoniem eiro bezcerīgā cīņā par mūsu neeksistējošajiem aktīviem. Un šķiet, ka ir gatava tērēt vēl. 

Cik efektīvi valsts un tās pieaicinātie pārvaldnieki ir rīkojušies ar “Parex” atlikušajiem aktīviem?

Nedomāju, ka valsts ar mūsu mantojumu strādāja efektīvi. Biznesa tur nebija, taču bija ierēdņu algas un bonusi, iespējams, alkatīga aktīvu pārdošana un sadarbība ar advokātiem.

Vai bankas “Citadele” pārdošana privātajiem akcionāriem, jūsuprāt, bija veiksmīgs darījums? Ja nē, tad kāpēc?

Man nav komentāru. Parlamentārā komisija, Valsts kontrole, finanšu ministrs un finanšu speciālisti jau visu ir komentējuši.

Kādā intervijā 2010. gadā jūs teicāt: ja nacionalizētās “Parex” bankas vadību uzticētu jums un Karginam, tad “valsts iztērēto naudu varētu atgūt”. Vai joprojām tā uzskatāt?

Jā. Ja toreiz mums uzreiz piešķirtu galvojumu sindicētā kredīta apmaksai ar bankas akcijām ķīlā, kā mēs piedāvājām... Pēcāk valstij tāpat bija jāgalvo, taču tam sekoja banku pārņēmušo ierēdņu nemākulīga darbība, panika, klientu naudas aizplūšana, Starptautiskā Valūtas fonda kredīts, aktīvu izpārdošana par smiekla naudu, tā rezultātā – budžeta zaudējumi.

Vislielāko traumu bankai nodarīja kavēšanās un nezināšana. Drīz pēc 10. novembra tā sāka atgūties, taču ierēdņu neizlēmības dēļ nauda atkal sāka aizplūst no bankas. Izmaksu ierobežojumi nebija pareizi īstenoti – tos neieviesa, kad tie bija nepieciešami. Tā vietā jau 31. oktobrī daļēji tika ierobežota bankas darbība, kas ātri vien kaitēja un veicināja naudas aizplūšanu.  

Piedzīvojot finanšu krīzi, Islandē pēdējo gadu laikā 36 finansistiem un baņķieriem piespriests cietumsods – kopsummā uz 96 gadiem. Latvijā “Parex” bankas lietā kriminālatbildība nav skārusi ne politiķus, ne bijušos bankas īpašniekus, ne pārņemšanas procesā iesaistītos, ne “Parex” aktīvu un pasīvu pārvaldītājus. Kādēļ, jūsuprāt, tas tā ir? Kuram, pēc jūsu domām, būtu jāsēž cietumā?

Nezinu. Nedomāju, ka tā bija konkrētu cilvēku ļaunprātīga rīcība. Bija krīze, sabrukums, nekompetence, steigā pieņemti lēmumi, bailes kaitēt (sev), mūsu bankas vadība (pirms pārņemšanas) tika pārbaudīta, to darīja arī ārvalstu speciālisti. Mēs zinām, ka visi slēdzieni ir pozitīvi, bet dokumentus par to mums nedod. Bet, kas notika ar aktīviem pēc mums, neviens nav pētījis, cik man zināms.

Turklāt situācija ar Islandes bankām ir atšķirīga – “Parex” nebija hipotekāro vekseļu.

Vai var novērtēt, cik Latvijas valsts ir zaudējusi, neskaitot bankā ieguldīto un tā arī neatgūto kopsummā 1,7 miljardus eiro, neprofesionāli strādājot ar aktīviem, kas iegūti no “Parex”? Kāda loma šai summai bija tajā, ka Latvija krīzes dēļ cieta?

Nezinu, par kādu summu ir runa. Tas, ka krīzes iemesls bija “Parex”, ir daudziem izdevīgs mīts. Faktiskais krīzes cēlonis Latvijā bija pasaules krīze un Latvijas ekonomikas pārkaršana, kā rezultātā 2009. gadā IKP samazinājās par gandrīz 20 procentiem. Otrs iemesls bija pārmērīga kreditēšana, jo izsniegto kredītu apjoms neatbilda reālajam ekonomiskajam stāvoklim, iedzīvotāju ienākumiem un, jo īpaši, uzkrājumu līmenim.

Bankas īpašnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins. Foto: LETA

Visu laiku tiek pieņemts, ka starptautiskais kredīts Latvijai bija nepieciešams tikai “Parex” problēmu atrisināšanai. Faktiski lielākā daļa kredīta tika tērēta budžeta deficīta segšanai valsts kārtējiem izdevumiem. Ja to nedarītu, bezdarba līmenis būtu vēl augstāks un attiecīgi – banku zaudējumi būtu proporcionāli lielāki. Klientu maksātspēja ir svarīgākais kredītportfeļa kvalitātes vērtēšanas faktors.

Vai varat atklāt aptuvenos zaudējumus, kādus jūs personīgi piedzīvojāt, zaudējot “Parex”?

Dažus mēnešus pirms nacionalizācijas mums tika piedāvāts pārdot mūsu bankas akcijas par summu, kas pārsniedz pusmiljardu latu.

Bankas “Parex” “sāga” ilgst jau 10 gadus. Kuru var uzskatīt par lielāko uzvarētāju un zaudētāju?

Nezinu, neesmu par to domājis. Manuprāt, uzvarētāji ir tie, kam bija iespēja saņemt dāsnu atalgojumu par neveiksmīgu saimniekošanu. Informācija par algām “Revertā” ir apspriesta jau vairākkārt.

Kā jūs vērtējat “ABLV Bank” (kurp aizgāja daudzi “Parex” bijušie klienti) piespiedu pašlikvidāciju un nerezidentu noguldītāju šogad no Latvijas bankām izņemtos miljardus eiro?  

Manuprāt, ņemot vērā ASV varasiestāžu uzsākto cīņu par finanšu plūsmas pārskatāmību un Latvijas iestāšanos OECD, ir loģiski, ka šāds biznesa modelis ar nerezidentiem bija jāmaina. Starp citu, mēs to pakāpeniski darījām...

Grigorijs Guseļņikovs intervijā “Rus.Delfi” Latvijas finanšu sistēmu aprakstīja šādi: “Šie cilvēki kopā mācījušies, precējušies, dzīvojuši kaimiņos, cepuši šašliku vienam un tam pašam pilsētas mēram, desmitiem gadu bijuši viņa direktoru padomē, kopā piedalījušies ne pārāk glītās operācijās – tas viss stipri vieno. Un tādi cilvēki visbiežāk rīkojas cits cita, nevis valsts interesēs.” Vai piekrītat?

Nezinu, es vienmēr esmu vairījies no vietējiem burziņiem, neformāliem pasākumiem, kaut kādām “politiskām spēlēm”. Droši vien tie, kas kaut ko tā apraksta, labāk zina...

Kā vērtējat Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam uzrādīto apsūdzību? Sarunā ar “Bloomberg” Valērijs Kargins viņu nosauca par “vienu no pastāvošās banku sistēmas, ieskaitot uzraudzību, izveidotājiem un kuratoriem”.  

Bez komentāriem.

Jums vai jūsu bērniem nav bijusi doma pamest Latviju? Kādēļ nolēmāt palikt vietā, kur spiež pagātnes nasta?

Man šeit ir ērti, nejūtu nekādu “pagātnes nastu”. Bērni ir dzīvojuši un mācījušies ārzemēs, bet atgriezās Latvijā. Šeit nav slikti.

Mediji vēsta, ka Valērija Kargina bizness šobrīd ir saistīts ar Krieviju. Vai jūs pašlaik darbojaties biznesā? Kādā un kur?

Es konsultēju dažus biznesā, bet darbojos ar bērniem un mazbērniem...

Jūsu ģimenes villa “Marta”, kur rīkotas greznas smalko aprindu pieņemšanas, šobrīd tiek izīrēta. Maksims Galkins tur filmē amizantus klipus par savu ģimenes dzīvi ar Allu Pugačovu.

Villu es pats jau sen neizmantoju. Taču nams ir liels, vietas pārpārēm. Vasarā visi parasti aizbrauc projām, bērni un mazbērni dzīvo atsevišķi.

Vai piedalījāties vēlēšanās? Ko vēlētos redzēt Latvijas valdībā šodien?

Es jau sen neinteresējos par politiku, tādēļ nebūtu korekti komentēt vēlēšanu rezultātus un partiju cīņas.





Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts :

"Lielos vilcienos faktori, kas kļuva "Parex bankai" liktenīgi, ir skaidri, kaut iespējamie tieši iesaistīto personu memuāri nākotnē var skatījumu uz notikumiem mainīt. Drīzāk jautājumi ir par glābšanas procesa gaitu, it īpaši tā sākumposmā. Notikumu cunami, kas vēlās pār pasauli, sašūpoja arī mūsu platuma grādos. Krass uzticības kritums apturēja finanšu plūsmas un iestājās likviditātes krīze. Bankas meklēja palīdzību, glābiņu. Pie šāda mēroga problēmām valdības nereti bija vienīgais iespējamais glābējs vai stabilitātes nodrošinātājs. Viegli negāja arī skandināviem un liela loma bija valdības rīcībai un centrālajai bankai. Latvija to nespēja, jo uzaudzētā nesabalansētība radīja lielu šoku valsts finansēm. Banka bija par lielu valsts toreizējām iespējām. Laiks bija viss, to vajadzēja izturēt. Var pieņemt viedokli, ka, ja šāda injekcija būtu pieejama, laika gaitā situāciju bankā varētu būt iespējams stabilizēt, kaut darbības principus un fokusu nāktos mainīt, mērogu sašaurināt.

Pirmskrīzes periodam bija raksturīgs pārmērīgs optimisms par finanšu industrijas iespējām, un tas valdīja visā pasaulē, tostarp arī mūsu reģionā tai skaitā. Kādas tik bankas Latvijā nedarbojās vai plānoja darboties! Atbilstošas ambīcijas bija arī šai bankai, kas redzēja iespējas ne tikai Latvijā, bet arī Austrumos, taču neviens nerēķinājās ar tāda mēroga satricinājumiem un tik strauju nosacījumu maiņu. Daudzas valstis izvēlējās banku sistēmu glābt, kas uzaudzēja valsts parādu, ko nāksies maksāt vēl ļoti ilgi. Pateikt, kura bija pareizā izvēle, nav iespējams. Jo tā pati krīze izvērtās no tā, ka valsts (ASV) izvēlējās neglābt banku (Lehmann Brothers), bet kādas bija sekas, mēs zinām. 

Finanšu sistēma ir kārtējās transformācijas posmā. No vienas puses mēs redzam, ka turpina evolucionēt investoru skatījums uz Latviju un reģionu kopumā, kura ietekmē daudzi no tirgus atkāpjas – "Nordea", "Danske", "DNB" utt. No otras, redzam, ka notiek būtiska nerezidentu daļas sakārtošanās, kas liek arī koriģēt līdzšinējās stratēģijas un domāt par esošo biznesa modeļu maiņu. No trešās, pati sistēma mainās, tās forma kļūst digitāla, mainās pakalpojumu forma un saturs, parādās alternatīvas bankām. Tajā pašā laikā sistēma ir ciešāk uzraudzīta un nosacījumi padarīti stingrāki, kas mazina satricinājuma riskus nākotnē."




LAIKA JOSLA:
2008. GADA NOGALE JEB "MĒS EJAM ELLĒ!"

22.10.2008

AS "Parex banka" valde vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu Valsts kasei izvietot bankā 300 miljonus eiro kā depozītu uz termiņu - viens gads. Ministrija šo lūgumu noraida. 

08.11

Sestdiena, plkst. 21.50. Valdība ārkārtas sēdē nolemj: Lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti, VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pārņems "Parex banka" kontroli, iegādājoties 51% akciju.


08.11


Vairāki tā laika ministri vēlāk stāstīs, ka sēdē, kur lēma par "Parex" pārņemšanu, premjers Ivars Godmanis vairākkārt esot atkārtojis: "Mēs ejam ellē!"

09.11

Kargina un Krasovicka īpašumi tiks ieķīlāti – paziņo "Hipotēku bankas" valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis. Īpašumi būs kā nodrošinājums darījumam, kura rezultātā "Parex bankā" tiks iepludināti vismaz 200 miljoni latu.

10.11

Plkst. 21:05 finanšu ministrs Atis Slakteris, Feiferis, Kargins un Krasovickis paraksta līgumu, kas paredz "Parex" akciju pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā. Par 51% akciju Karginam un Krasovickim katram tiks samaksāts viens lats.

14.11

Oktobrī no Latvijas bankām aizplūduši noguldījumi 461 miljona latu apmērā - paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Straujāk aizplūduši nerezidentu noguldījumi - 5,7% no kopējā apjoma, savukārt rezidentiem šis rādītājs bijis 3,6%.

25.11

Pieņemas spēkā bažas par lata devalvāciju. Centrālā banka gan brīdina -lata devalvācija ievērojami palielinātu kredītņēmēju saistītu slogu - apmēram 80% no Latvijas mājsaimniecībām tobrīd izsniegtajiem kredītiem ir eiro un, lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu.

01.12

Noguldījumu aizplūšanas dēļ "Parex bankai" tiek noteikti ierobežojumi saistību izpildei un tiek ierobežotas debeta operācijas.

03.12

Situācijai pasliktinoties, valdība nolemj pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam iegūstot arī Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.


05.12

Par jauno "Parex banka" valdes priekšsēdētāju apstiprina bijušo SIA "Lattelecom" vadītāju Nilu Melngaili.

15.12

Situācija pasliktinās, tāpēc, lai nodrošinātu likviditātes rādītājus, Valsts kase  "Parex banka" nogulda vēl 30 miljonus eiro.

18.12

Saeima pieņem banku pārņemšanas likumu, kas nosaka, kādos apstākļos un kādā kārtībā valsts var pārņemt banku.


23.12

Valsts "Parex banka" izvietojusi noguldījumu vēl aptuveni 287 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts eiro denominēto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru iegādei.


03./04.11

Valdībā notiek divas slepenas sēdes - "Par valdības atbalsta nepieciešamību AS "Parex banka"". To norises fakts tiek deklasificēts 10.11.2008.  

08.11

Valdībai bija jādara viss iespējamais, lai nepieļautu vēl lielākas problēmas finanšu sistēmā, žurnālistiem paziņo premjers Ivars Godmanis. Viņš apstiprina - no bankas notiek kapitāla aizplūšana.


09.11

Oficiāli tiek apstiprināts - no "Parex bankas" īsā laikā aizplūduši noguldījumi 100 miljonu latu apmērā.

09.11

Valsts kase nogulda depozītā "Parex bankā" 200 miljonus latu. Termiņš - viens gads, likme - 20,27%. Par šiem līdzekļiem banka no Valsts kases nopērk valsts parādzīmes ar termiņu viens gads. Tobrīd aktuālā tirgus likme valsts parādzīmēm ir 9,52% gadā.

11.11

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch" samazina Latvijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim, brīdinot, ka Latviju, visdrīzāk, sagaida "smaga finanšu un ekonomiskā krīze"

20.11

Latvija sāk oficiālas konsultācijas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par iespējām aizņemties naudu, kas Latvijai varētu būt nepieciešama finanšu sistēmas stabilizēšanai.

28.11

"Parex banka" paziņo, ka samazinās izmaksas par apmēram 20%, tajā skaitā - atlaižot darbiniekus. 

03.12

No "Parex bankas" kopš septembra beigām ir aizplūduši aptuveni 500 miljoni latu, paziņo FKTK.

04.12

Valdība rosina būtisku 2009. gada valsts budžeta samazinājumu 600 miljonu latu apmērā.

08.12

"Parex bankā" tiek noguldīti kārtējie 50 miljoni latu. Kopumā mēneša laikā Valsts kase bankā jau ieguldījusi 406 526 270 latus.

18.12

Valsts kase "Parex bankā" iegulda vēl 43,4 miljonus eiro. Tādējādi valsts bankai likviditātes nodrošināšanai jau ir aizdevusi gandrīz 500 miljonus latu.

20.12

Sabrūk pašmāju basketbola flagmanis “ASK Rīga”, kura viens no centrālajiem sponsoriem ir “Parex banka”.

29.12

"Parex banka" darbības stabilizēšanai ir aizdoti jau 673,915 miljoni latu apmērā - paziņo Finanšu ministrija. 

Filips Lastovskis, Dace Skreija, Jānis Bagātais, dizains - Ilze Vanovska, izstrāde - Edgars Dāvidsons.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.