Partiju priekšvēlēšanu solījumi ir salīdzināmi ar izrādes programmiņu, kas ir reklāma, kuras mērķis ir piesaistīt vēlētāju uzmanību, bet Daugavpilī spilgta piedāvājuma nav, lai gan partiju sarakstos ir harizmātiski politiķi un tieši tādiem cilvēkiem jāstrādā pašvaldībās. To diskusijā portāla "Delfi" projektā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pēc intervijas ar "Saskaņas" politiķi un Daugavpils domes deputāta amata kandidātu Andreju Elksniņu atzina režisors un Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošnikovs.

Šapošņikovs, kurš jau iepriekš "Delfi" pašvaldību vēlēšanu cikla reportāžā par Daugavpili bija izteicies, ka viņam rodas asociācija ar "pokazuhu" jeb izrādīšanos, sacīja, ka viņa viedoklis nav mainījies arī pēc šīsdienas intervijas.

Partiju priekšvēlēšanu solījumi ir salīdzināmi ar izrādes programmiņu, kas ir reklāma, kuras mērķis ir piesaistīt vēlētāju uzmanību. "Priekšvēlēšanu programma ir izstrādāta, lai piesaistītu uzmanību, bet nevis tāpēc, lai to profesionāli vērtētu," sacīja režisors. "Diemžēl es neredzu neko spilgtu, kas atšķirtos," sacīja Šapošņikovs, pieļaujot, ka tas ir saistīts ar pašu pilsētas elektorātu, bet politiķi izvēlas tādu valodu "jo primitīvāk, jo labāk".

Viņa teiktajam piekrita Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starpkultūru komunikācijas profesors Deniss Hanovs, sakot, ka "viesis bija studijā diezgan haotisks", bez tam no programmām redzams, ka "ir diezgan dīvains priekšstats par vēlētāju kā par tādu plebeju, kurš ir mazturīgs, kurš ir atkarīgs no varas", taču netiek runāts, piemēram, par ilgtspējīgu attīstību. Viņš sociāldemokrātu piedāvājumu vēlēšanās salīdzināja ar labdarības biedrību "19.gadsimta garā", kur "bagāts kungs vai kundze, izkāpjot no karietes dod kādu naudiņu nabagajiem". Šajās vēlēšanās iedzīvotājiem "tiek solīts ārkārtīgi daudz, lai viņus nomierinātu," sacīja profesors.

Savukārt portāla "Delfi" žurnāliste Guna Gleizde atzīmēja, ka Elksniņš pēdējā laikā ir ievērojami mainījis savu runas stils, kas iepriekš bijis vērsts uz konfrontāciju, bet tagad kļuvis daudz mierīgāks. Viņas skatījumā, neviens no kandidātiem Daugavpilī nav piedāvājis konkrētu rīcību, tam, lai cīnītos ar Krievijas krīzes sekām.

Pievēršoties "Daugavpils siltumtīklu" krimināllietai un tam, kā šo korupcijas jautājumu intervijā centās izgaismot Elksniņš, Gleizde sacīja, ka politiķa sniegtā informācija nav bijusi pilnīga. Kamēr nav secinājumi no tiesībsargājošām iestādēm "es nesteigtos ar secinājumu, ka viens pats [Daugavpils tagadējais mērs Jānis] Lāčplēsis vainīgs", atzina žurnāliste, gan piebilstot, ka esot skaidrs, ka "tīrs tur viss nav". Savukārt Hanovs piebilda, ka, atšķirībā no Vācijas, kur mediji iniciējuši dažus skaļus skandālus, kuru rezultātā arī tikuši "iesēdināti" vainīgie, Latvijā ir "kompromatu šahs", kur notiek apmainīšanās ar šādiem materiāliem, bet tālāka kustība nav iespējama.

Vērtējot Daugavpils attīstības scenārijus, Šapošņikovs sacīja, ka pēc būtības neredz kādas radikālas atšķirības Elksniņa vēstījumā, jo kultūras politikas ziņā "Saskaņas" vēstījumi Rīgā un Daugavpilī ir līdzīgi. Viņš pauda uzskatu, ka kultūras joma un tūrisms ir viens no virzieniem, kurā Daugavpilij būtu jāattīstās, atzīstot, ka šobrīd ir izveidots stereotips, ne bez pamata, ka Latgale ir tāda īpaša Latvijas daļa, kam ir nepieciešama Rīgas iejaukšanās. Tomēr Rīga neko nevarēs izdarīt, ja pašvaldība būs pasīva, sacīja režisors, uzsverot, ka pašvaldībā ir jāstrādā harizmātiskiem cilvēkiem un šādi cilvēki sarakstos ir.

Šapošņikova teiktajam gan nepiekrita Hanovs, sakot, ka "harizma politikā primāri degradē ne tikai politiķus pašus, bet arī vēlētājus". Viņa vērtējumā, politiķis vairāk ir funkcionāla būtne, kas ir daļa no partijas, kas īsteno funkcionālu politiku. Savukārt Gleizde akcentēja, ka Latgale ir problēma, jo tas ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem visā Eiropas Savienībā (ES), un bez šādiem harizmātiskiem līderiem šis reģions turpina arvien attālināties no Rīgas, bet Hanovs papildināja, ka ir jāizvērtē, ko šī harizma nes, turklāt harizmai nav būtiskas nozīmes, bet nozīmīgi ir, lai politiķi piedāvātu attīstības vīziju.

Skarot mediju jautājumu Daugavpilī, Šapošņikovs sacīja, ka "bez Rīgas iejaukšanās diez vai ko var mainīt," savukārt Hanovs uzsvēra, ka "šis ir labs pierādījums, ka pastāv paralēlas mediju telpas" un tas, savukārt, ir uzdevums Kultūras ministrijas mediju politikas attīstībai. Gleizde rezumēja, ka "iegūt objektīvu informāciju par Daugavpili, neesot tur uz vietas ir faktiski neiespējami".

No 16. maija līdz 30. maijam "Delfi" katru darba dienu un svētdienās piedāvā īpašu pirmsvēlēšanu projektu "Delfi TV ar Jāni Domburu" – Rīgas un citu Latvijas lielāko pilsētu kandidātu sarakstu un populārāko partiju līderu intervijas, kā arī žurnālistu, ekspertu un sabiedrībā pazīstamu personību
diskusijas.

Iepriekš ciklā "Delfi TV ar Jāni Domburu" jau notikušās intervijas un diskusijas par tām iespējams noskatīties šeit.

Lasītāji politiķiem, kurus vēl intervēs Jānis Domburs, jautājumus var uzdot komentāros, rakstot lasītāju satura redaktoram uz aculiecinieks@delfi.lv vai ziņojot portālam "Delfi" tā sociālo tīklu profilos.

Interviju un diskusiju ciklu finansē Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds no programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!