Viņa skaidroja: "Es esmu diezgan ilgi strādājusi Valsts kontrolē, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka tad, ja revidējamai vienībai ir konkrēti fakti, kas apliecina to, ka Valsts kontrole kaut ko ir konstatējusi vai secinājusi nepareizi, ticiet man, tie tiek pasniegti uzreiz. Tajā mirklī, kad nav, ko teikt konkrēti, tad parādās "politiskā pasūtījuma" termins."

Arī attiecībā uz Valsts kontroles atklāto fiktīvo darbinieku nodarbināšanu "Rīgas namu pārvaldniekā" Krūmiņa ievērojusi šādu sakarību. "Nevienu mirkli neviena no šīm amatpersonām nav vēlējusies pateikt konkrētus argumentus, kāpēc viņi uzskatītu, ka tur viss ir kārtībā," teica valsts kontroliere. Pēc viņas novērotā, intervijas ar žurnālistiem par šo tēmu atteiktas vispār vai arī izskan "politiskā pasūtījuma" lozungs.

Turklāt "Rīgas namu pārvaldnieka" revīziju Valsts kontrole noslēgusi 2014. gadā. "Varētu domāt, ka Valsts kontrole ārkārtīgi savlaicīgi uzsākusi mērķtiecīgu darbību, lai grautu prestižu," ironizēja Krūmiņa.

Revidentiem aizdomas par fiktīviem darbiniekiem radījis tas, ka it kā no pulksten 8 līdz 17 nodarbinātām personām nav izsniegti ne datori, ne galdi vai krēsli, nav bijis arī e-pasta vai piekļuves informācijas sistēmām. Neraugoties uz to, pašvaldības amatpersonas nav atbildējušas, kā šie darbinieki varējuši strādāt bez šāda nodrošinājuma.

Krūmiņa uzsvēra, ka fiktīvos darbiniekus kāds ir pieņēmis darbā, tādēļ Rīgas domei bija jāvērtē vadības atbildība, taču tas nav noticis.

Iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") uz jautājumu par daudzajiem korupcijas un izšķērdēšanas skandāliem Rīgas pašvaldībā un tās uzņēmumos atbildēja, saistot tos ar vēlēšanu tuvumu, kā arī paužot pārliecību, ka skandālu neesot vairāk nekā valsts iestādēs.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gadu, laikā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi nodarbināti 12 darbinieki.

Šā gada aprīlī Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā, kas tika ierosināts pēc Valsts kontroles atklājumiem un lūdza apsūdzēt 12 personas.

No pašvaldības uzņēmuma izkrāpti apmēram 150 tūkstoši eiro, uzskata policija.

Visu sarunu par tiesiskumu, saimnieciskumu un valsts pārvaldību, kurā piedalījās valsts kontroliere Elita Krūmiņa un Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, iespējams redzēt te:

Interviju un diskusiju ciklu finansē Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds no programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā".