Pilsēta bankrota priekšā
Esmu bijusi pilsētas mēra amatā divus sasaukumus (2003. – 2005. gads, 2005. – 2009. gads), tāpēc ļoti labi apzinos, kāda ir atbildība, vadot otru lielāko Latvijas pilsētu. Atceroties 2003. gadu, kad mēra pienākumus sāku pildīt sasaukuma vidū, gribētos gan teikt, ka tolaik vairāk pildīju krīzes menedžera pienākumus – toreiz pilsēta nebija jāvada, tā bija jāglābj! Priekšteči bija radījuši situāciju, kurā Daugavpilij bija milzīgi parādi pret "Latvijas gāzi", pilsētas kredītportfeļa apmēri liecināja par to, ka strauji tuvojas Daugavpils bankrots, tāpat bija iekrājušies parādi pret kompānijām, kas veikušas dažādus darbus domes pasūtījumu ietvaros, nemaz nerunājot par virkni citu problēmu.
2003. gadā mums ne tikai izdevās novērst krīzi pilsētā, bet arī piesaistīt investīcijas vairāku miljonu apmērā. Investīcijas no valsts un Eiropas Savienības finansējuma avotiem tika piesaistītas divos plānošanas periodos, proti, no 2004. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2013. gadam. Šis finansējums ļāva Daugavpilī īstenot grandiozus saimnieciskos un infrastruktūras projektus. Tas, ar ko lepojas šodienas pilsētas vadība, patiesībā ir mūsu komandas nopelns – komandas, kas sastāvēja no pieredzējušie profesionāļiem, kuri arī šodien ir gatavi darboties pilsētas labā.
Šodienas vadība lepojas ar mūsu darba augļiem
Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam Daugavpilī tika realizēti vai uzsākti projekti, kuru kopējā vērtība sasniedz 200 miljonus eiro. Starp šiem projektiem ir transporta mezgla pirmā un otrā kārta, vērienīga inženiertehniskā tīkla rekonstrukcija, Daugavpils vēsturiskā centra atjaunošana, skolu un bērnudārzu ēku siltināšana, tām pieguļošo teritoriju labiekārtošana, skolu sporta laukumu sakopšana, esošo ceļu un ielu remonts, kā arī jaunu ceļu un ielu izbūve u.c. Nebaidīšos apgalvot, ka šajā periodā mēs pieņēmām vēsturiskus un stratēģiski pareizus lēmumus par Daugavpils cietokšņa atdzimšanu, kas tika atbalstīti arī valdības līmenī. Rezultātā tika radīts Marko Rotko Mākslas centrs, kura panākumi, kopš atvēršanas brīža, ir pārspējuši visas daugavpiliešu cerības – mūsu pilsētā ir pasaules līmeņa tūrisma objekts, ar ko varēs lepoties arī nākamās paaudzes.
Politiskās intrigas kavē pilsētas attīstību
Ar nožēlu jāatzīst, ka ekonomiskā recesija strauji palēnināja arī Daugavpils attīstības tempus, augšupeju kavēja arī politiskie procesi, kas norisinājās pilsētā. Pavisam īsā laika posmā mēs kļuvām bēdīgi slaveni ar daudzkārtēju mēru maiņu un pat ar viena no pilsētas vadītāju slepkavībām. Politiskās kultūras līmenis pilsētā nokrita neticami zemu, arī deputātu rindās bija vērojamas nopietnas problēmas, kas joprojām gaida risinājumu, piemēram, deputāti, kuriem ir tikai vidējā izglītība, un, kuri atklāti neievēro Valsts valodas likumu. Piebildīšu vēl, ka tas netraucēja valodas apguvei iztērēt vairākus tūkstošus eiro no pilsētas budžeta.
Man kā Daugavpils patriotei visvairāk sāp sirds par to, ka pēdējo astoņu gadu laikā nav tikušas piesaistītas investīcijas, lai pilsētā īstenotu kādu ekonomiski efektīvu un nozīmīgu projektu. Promenādes sakārtošana un izklaides zonu labiekārtošana, protams, nav nekas peļams, bet ar to ir daudz par maz. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES struktūrfondiem apgūti vien 70 miljoni eiro – tas, maigi izsakoties, ir nepietiekami otrajai lielākajai Latvijas pilsētai.
Laiks izbeigt runas un sākt darbus!
Lai gan situācija šobrīd iezīmējas gana dramatiska, visu vēl ir iespējams vērst par labu, un šīs vēlēšanas ir iespēja pagrieziena punktam. Ir pienācis laiks pārtraukt politiskās runas par Daugavpils lidostu un ķerties pie reāliem darbiem. Un ar reāliem darbiem es domāju ārvalstu investoru piesaisti! Esam jau pierādījuši, ka to spējam! Arī darbs pie Daugavpils cietokšņa attīstības vēl nav beidzies – ir laiks vēl vienam lēcienam, proti, cietokšņa teritorijā jāizvieto valsts un pašvaldības struktūras, kā arī jāatver jauni kultūras un mākslas objekti. Uzskatu, ka Daugavpili jāpozicionē kā unikālu, pasaules līmeņa kultūras tūrisma objektu – tas pilnībā atbilst patiesībai. Nākotnē pilsētai jākļūst pievilcīgai ne tikai ārvalstu tūristu acīs, bet arī bijušo daugavpiliešu uztverē, kuri kādreiz pametuši pilsētu labāka darba meklējumos, lai veicinātu viņu atgriešanos mājās.
Esmu gatava uzņemties atbildību un strādāt pilsētas attīstības labā, lai nākotnē nodrošinātu daugavpiliešiem labāku dzīves līmeni!