Nemainīgi, vairākus gadu desmitus tiek vadītas ne tikai dažas lielās pilsētas, bet arī daudzas mazās pašvaldības. Portāls "Delfi" jau vēstīja par vietvalžiem - ilgdzīvotājiem Latvijas lielākajās pilsētas. Šoreiz aicinām ielūkoties, kāda situācija ir novados, kur dažs pašvaldības vadītājs bijis nemainīgs jau no astoņdesmitajiem gadiem.
"Visilgāk priekšsēdētāju amatos priekšsēži ir šādās pašvaldībās: Mālpils, Iecava, Aglona, Aizpute, Babīte, Baldone, Balvi, Cibla, Dundaga, Jelgava, Liepājas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Madona, Sēja, Ventspils pilsēta, Viesīte un citos," portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus.
Lai noskaidrotu, kādi ir paveiktie darbi pašvaldībās, kur ilgus gadus ir viens un tas pats vadītājs, jautājām viedokli pašiem priekšsēdētājiem, pretī liekot statistikas datus, kas liecina par novadu attīstību. Portālam "Delfi" līdz raksta publicēšanai gan neizdevās sazināties ar Aizputes novada domes priekšsēdētāju Aivaru Šili, Balvu novada domes priekšsēdētāju Andri Kazinovski un Ciblas novada domes priekšsēdētāju Juri Dombrovu.
Mālpils novadā Aleksandrs Lielmežs darbojas kā deputāts jau 1977. gadā. Novadu Lielmežs vadījis no 1987. gada līdz 2001. gadam, kā arī no 2005. gada līdz šodienai.
Šī gada pašvaldību vēlēšanās Lielmežs gan neplāno kandidēt uz priekšsēdētāja amatu, bet kandidēs par deputātu no apvienības "Vienoti Mālpilij".
"Visam kādreiz pienāk beigas. Ir jau gadi. Un pašreizējās pašvaldības nav tādas kādas sākotnēji 1990. gadu sākumā bija un kādas gribējām izveidot ilgtermiņā. Pēc būtības tagad ir pat sliktāks variants kā tad, kad 1987. gadā sāku strādāt, jo drīkstam darīt tikai to kas ir noteikts ārējos normatīvajos aktos un faktiski deputāti nav vajadzīgi, bet juristi. Tā vairs nav pašvaldība. Birokrātija ļoti liela," portālam "Delfi" sacīja domes priekšsēdētājs.
Kā galvenos paveiktos darbus priekšsēdētājs min tos, kas paveikti pirmajos gados, piemēram, "izpildkomiteju sistēmas demontāžu, piedalīšanos Vislatvijas deputātu sapulcē 1990. gadā, kas deva uzdevumu LPSR AP izveidot neatkarīgu Latviju, jauna tipa pašvaldību izveidošanu, pārņemot funkcijas no rajonu izpildkomitejas un saimnieciskās funkcijas no lauku lielsaimniecībām".
Savukārt vēlākos gados Lielmežs uzskata, ka nozīmīgākais bijis "lielās infrastruktūras saglabāšana un uzturēšana", kā arī graustu likvidēšana un ceļu sakārtošana, jaunas kapličas izbūve, sporta bāzes izveide, publisko ēku energoefektivitātes projektu realizācija.
Jāteic, ka Mālpils novadā pašvaldības ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir diezgan labā līmenī, salīdzinot ar citiem novadiem – aptuveni 1200 eiro. Ja salīdzina ar 2010. gadu, pašvaldību ieņēmumi auguši. Arī alga pašvaldību iestādēs uz kopējā fona ir diezgan augsta – 682 eiro. Savukārt, ja skatāmies uz Eiropas Savienības (ES) fondu apguves rādītājiem, Mālpils novadam veicies gaužām slikti. Lauksaimniecībā novadam ir vien 96. vieta no 119., savukārt ražošanas un infrastruktūras ziņā tā ir 114. vieta ar 750 000 eiro, kas piesaistīti no 2009. līdz 2015. gadam.
Mālpils novada iedzīvotāji arī ir vieni kūtrākajiem pašvaldību vēlēšanu aktivitātes ziņā. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās vien aptuveni 35% no balstiesīgajiem devušies balsot, liecina CVK dati. Kopš 2010. gada Mālpils novadu pametuši 9,2% iedzīvotāju, savukārt demogrāfiskā slodze jeb darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība uz 1000 personām ir 614.
Jāpiebilst, ka Mālpils novadā ir diezgan mazs trūcīgo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citiem novadiem, - vien 2,2%. Arī bezdarba līmenis ir vien 4,7%.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Mālpils novadā iespējams lasīt šeit.
Jānis Pelsis Iecavas novada pašvaldību vada no 1987. gada. "Teju trīsdesmit darba gadu laikā paveikts ļoti daudz. Pateicoties mērķtiecīgai infrastruktūras attīstībai, Iecavas novads veidojies par pievilcīgu dzīves vietu. Šis ir mans pēdējais sasaukums, kandidēt neplānoju," portālam "Delfi" pavēstīja Iecavas novada domes priekšsēdētājs.
Teritoriālās attīstības indekss Iecavas novadā ir ar pozitīvu zīmi, bet kopš 2013. gada tas krities par 0,07. Iecavas novadā, salīdzinot ar citiem novadiem. 2016. gadā izsniegtas diezgan daudz būvatļaujas – 3,9 uz 1000 iedzīvotājiem -, kas varētu liecināt par ekonomisko aktivitāti.
Ar ES fondiem gan Iecavas novadam, salīdzinot ar blakusesošo Bauskas novadu, nav veicies. Ražošanai un infrastruktūrai no 2009. līdz 2015. gadam piesaistīti 9,42 miljoni eiro, savukārt lauksaimniecībai – nepilni 13 miljoni eiro. Pašvaldības budžeta ieņēmumi gan novadam ir salīdzinoši augsti – 1,063 eiro uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā.
Kopš 2010. gada Iecavas novadu pametuši teju 6% iedzīvotāju, bet demogrāfiskā slodze ir 583 uz 1000 cilvēkiem.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Iecavas novadā iespējams lasīt šeit.
Jānis Dimitrijevs ievēlēts domē 1990. gadā, domes priekšsēdētājs viņš ir no 1994. gada. "Kandidēt nav plānots. Ir pietiekoši ilgi baudīta iedzīvotāju uzticība. Jābūt vietā jauniem, kas spēj turpināt iesākto. Laiks pensijā," tā portālam "Delfi" sacīja Viesītes domes priekšsēdētājs, apliecinot, ka šogad atkātoti kandidēt neplāno.
Kā nozīmīgākos darbus Dimitrijevs minēja to, ka "rekonstruēts stadions Viesītes pilsētā ar mākslīgo segumu, uzbūvēta moderna kapliča, atjaunots un rekonstruēts apgaismojums pagastu centros, uzsākta lauku ceļu rekonstrukcija, veikts projekts meliorācijas ūdens novades sistēmas sakārtošanai pilsētā, veikta bērnudārza "Zīlīte"energoefektivitātes projekta realizācija, veikta skolas siltināšana Rites pagastā", kā arī citus, kas saistīti ar labiekārtošanu un pilsētas attīstību.
Viesītes novadā bija vieni no mazākajiem pašvaldības budžeta ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā. No Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda Viesītes dome saņēmusi aptuveni 18% no kopējiem budžeta ienākumiem, bet jāpiemin, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs ir krities par aptuveni 4%.
Novadā 2016. gadā izsniegtas tikai 0,5 būvatļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, bet aktīvo uzņēmumu skaits ir aptuveni 27 uz 1000 iedzīvotājiem, kas nav sliktākais reģionā. Bezdarba līmenis ir salīdzinoši augsts – 8,4%. Trūcīgo iedzīvotāju skaits ir 6,8%. Kopš 2010. gada Viesītes novadu pametuši vairāk nekā 11% iedzīvotāju, bet demogrāfiskā slodze novadā ir 660 uz 1000 iedzīvotājiem.
Salīdzinoši ar blakus esošajiem novadiem, izņemot Jēkabpils, Viesītes novads piesaistījis salīdzinoši daudz ES fondu finansējumu lauksaimniecībā no 2009. līdz 2015. gadam, proti, aptuveni 21 miljonu eiro.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Viesītes novadā iespējams lasīt šeit.
Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns pašvaldībā ir kopš 1991. gada. Ievēlēts par priekšsēdētāju kopš 1994. gadā, savukārt 2006. gadā tika ievēlēts 9. Saeimā, bet no 2013. gada atkārtoti bijis Dundagas novada domes priekšsēdētājs. Kā svarīgākos darbus Laicāns min to, ka nav pārdota Dundagas pils, kā arī "infrastruktūras, skolas, bērnudārzu,ceļu un citu projektu realizācija, tūrisma attīstības veicināšana, kā arī pašvaldību sadarbības realizēšana Ziemeļkurzemē".
"Vēlēšanās nepiedalīšos. Esmu par ievēlēšanas termiņu ierobežošanu," portālam "Delfi" apliecināja Laicāns.
Pozitīvi ir tas, ka, lai arī Dundagas novada pašvaldības budžetu vēl joprojām veido 8,4% citu pašvaldību iemaksātais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, tas ir krities. 2010. gadā Dundagas novada pašvaldība saņēma 19,3% no citām pašvaldībām. Bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems – 4,7% -, kas, salīdzinot ar 2010. gadu ir gandrīz divas reizes mazāks.
Salīdzinot ar kopējo situāciju Kurzemē, Dundagas novadā ir maz aktīvo uzņēmumu – vien 18 uz 1000. Kopš 2010. gada Dundagas novadā iedzīvotāju skaits krities par 9,5%, kas, salīdzinot ar blakus esošajiem novadiem, ir daudz.
Novadā ir krietni vairāk koru, tautas deju deju kolektīvu, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu, kas saņem valsts budžeta mērķdotācijas uz 1000 iedzīvotājiem.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Dundagas novadā iespējams lasīt šeit.
Pēc 1990. gada Babītes un Salas ciemus reorganizēja par pagastiem, bet 2009. gadā abus pagastus apvienoja, izveidojot Babītes novadu. Andrejs Ence ir Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada pašvaldības domes vēlēšanām. Pirms tam no 1991. gada bijis Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs, bet par deputātu strādā no 1989. gada. "Tas nozīmē, ka 2017. gada 1. jūlijā apritēs 26 gadi šajā amatā," portālam "Delfi" sacīja Ence.
Pašvaldības vadītājs norādīja, ka "paveiktos darbus aprakstot, iznāks ļoti garš sacerējums, jo viss paveiktais ir kopš pašvaldību sistēmas izveides un redzams dabā".
Babītes domes priekšsēdētājs apliecināja, ka kandidēs 2017. gada pašvaldības domes vēlēšanās no Latvijas reģionu apvienības, kuru veido partijas "Reģionu alianse" un "Vidzemes partija". Ence ir partijas "Reģionu alianse " dibinātājs un priekšsēdētājs.
Skatoties pēc ekonomiskajiem rādītājiem, Babītes novads ir augšgalā gandrīz pēc visiem ekonomiku un attīstību raksturojošajiem rādītājiem. Babītes novadā ir vairāk nekā 84 aktīvie uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, novadam ir pozitīvs teritoriālās attīstības indekss, kā arī novads ir līderos izsniegto būvatļauju daudzumā 2016. gadā
Novads arī iemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 11% no kopējā pašvaldības budžeta, turklāt šis procents ir augošs. Jāpiebilst, ka pašvaldības budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā bija aptuveni 1275. eiro, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs.
ES fondu piesaistē Babītes novads gan nav bijis aktīvākais. Ražošanai un infrastruktūrai no 2009. līdz 2015. gadam piesaistīti nepilni 33 miljoni eiro, bet lauksaimniecībai – vien nepilni seši.
Skatoties uz labklājības rādītājiem, Babītes novadā ir zems bezdarba līmenis, vien 3,4%, bet trūcīgo skaits ir 1,6%. Savukārt gandrīz 600 no 1000 iedzīvotājiem veido demogrāfisko slodzi. Kopš 2010. gada Babītes novada iedzīvotāju skaits audzis par 14,7%.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Babītes novadā iespējams lasīt šeit.
Karina Putniņa ir Baldones domes priekšsēdētāja kopš 1997. gada. Arī šogad Putniņa plāno kandidēt no "Reģionu Alianses" ar otro numuru, portālam "Delfi" apliecināja Putniņa.
Vaicājot, kādi ir būtiskākie darbi, kas paveikti, Putniņa norādīja, ka "rekonstruēta vidusskolas ēka, tai piebūvēti divi mācību korpusi un sporta komplekss, renovēta mūzikas pamatskolas ēka un atjaunota strūklaka, renovēta, siltināta bērnudārza ēka un tai uzcelta piebūve, īstenots satiksmes drošības un ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts, līdz pilsētas centram pievilkts gāzes vads un sakārtota katlu māja, īstenoti vairāki teritorijas labiekārtošanas projekti, sakārtotas jaunas telpas mākslas skolai, izveidots sociālās aprūpes centrs".
Domes priekšsēdētāja arī piebilda, ka "noslēgumam tuvojas publiskais iepirkums stadiona rekonstrukcijai un uzsākts darbs pie kultūras centra pārbūves ieceres īstenošanas".
Baldones novadā ir otrais mazākais bezdarba līmenis – vien 2,9%. Salīdzinot ar 2010. gada rādītājiem, tas krities divarpus reizes. Novadā ir arī salīdzinoši daudz aktīvo uzņēmumu - uz 1000 iedzīvotājiem to ir vairāk nekā 57.
Novadā ir maz trūcīgo iedzīvotāju, 2,2%. To skaits ir mazinājies par gandrīz piecām reizēm. 2010. gadā trūcīgo skaits bija 11%.
Tomēr arī Baldones novadam salīdzinoši slikti veicas ar ES fondu apguvi. No 2009. līdz 2015. gadam ražošanai un infrastruktūrai piesaistīti 4,54 miljoni eiro, bet lauksaimniecībai – vien nepilni trīs.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Baldones novadā iespējams lasīt šeit.
Guntis Liepiņš par Sējas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts 1997. gadā un arī šogad Liepiņš plāno kandidēt pašvaldību vēlēšanās, kur prioritāte, kā portālam "Delfi" pavēstīja domes priekšsēdētājs, būs izglītība.
"Nekad priekšvēlēšanu laikā neesmu bārstījis solījumus, bet aicinājis strādāt kopā. Par manu komandu lai runā darbi. Izaugsme ir redzama, bet darāmā vienmēr vairāk," kandidēšanu pamatoja Liepiņš. Uz domes priekšsēdētāja amatu Liepiņš startēs no vēlētāju apvienības "Tēvzeme".
Kā jau lielākajai daļai Pierīgas novadu, arī Sējas novadam ekonomiskie rādītāji ir salīdzinoši labi. Trūcīgo īpatsvars ir vien 1,4%, teritoriālās attīstības indekss ir ar pozitīvo zīmi, ir vairāk nekā 47 aktīvie uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kā arī Sējas novada dome 0,5% no pašvaldības budžeta ieņēmumiem novirza Pašvaldību izlīdzināšanas fondam.
Tomēr arī šim novadam ar ES fondu piesaisti nav gājis īpaši veiksmīgi. No 2009. līdz 2015. gadam ražošanai un infrastruktūrai Sējas novadam izdevies piesaistīt vien 1,54 miljonus eiro, bet lauksaimniecībai – nepilnus sešus miljonus eiro.
Kopš 2010. gada Sējas novadā iedzīvotāju skaits gan samazinājies par 2,1%.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Sējas novadā iespējams lasīt šeit.
Aglonas novads tika izveidots 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Tajā apvienoti bijušā Preiļu rajona Aglonas un bijušā Krāslavas rajona Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagasts. Helēna Streiķe strādājusi par Aglonas pagasta priekšsēdētāju no 2001. līdz 2009. gadam, par Preiļu rajona padomes priekšsēdētāju no 2007. līdz 2009. gadam, bet par Aglonas novada domes priekšsēdētāju no 2013. gada līdz šodienai.
Aglonas novada domes priekšsēdētāja portālam "Delfi" gan nevēlējās atklāt, vai kandidēs uz amatu arī šogad, norādot, ka "tuvākajās dienās visa informācija par deputātu kandidātiem un partijām tiks publiskota CVK mājas lapā". Līdz raksta tapšanas brīdim gan neviens saraksts vēl nebija iesniegts.
Pašvaldības portālā pieejama informācija, ka "2016. gadā tika uzsākts darbs pie 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīciju piesaistes", kā ietvaros izstrādāti būvprojekti pārbūves darbiem vairākiem grants ceļiem.
Ja skatās ekonomiskos rādītājus, Aglonas novadam neklājas labi. Teritoriālās attīstības indekss novadā veidojas ar mīnuss zīmi. No 2009. līdz 2015. gadam Aglonas novadam salīdzinoši slikti gājis arī ar ES fondu piesaisti lauksaimniecības jomā. Aptuveni 17 miljoni piesaistīti, kas, salīdzinot ar blakus esošajiem novadiem, ir maz. Arī aktīvo uzņēmumu skaits Aglonas novadā ir gaužām bēdīgs – vien nepilni 12 uz 1000 iedzīvotājiem.
Aptuveni 29% no Aglonas pašvaldības budžeta veido līdzekļi no Pašvaldības izlīdzināšanas fonda, kas ir vairāk nekā ceturtā daļa pašvaldības budžeta. Arī trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir salīdzinoši augsts – vairāk nekā 11%. Savukārt bezdarba līmenis ir ap 16%.
Tomēr pozitīvi, ka Aglonas novada iedzīvotāji ir aktīvi vēlētāji. Vairāk nekā puse iedzīvotāju, kas ir gandrīz 54%, devušies vēlēt 2013. gadā. Arī pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā ir diezgan augsti – gandrīz 1000 eiro. Jāpiebilst gan, ka, lai arī salīdzinoši tas nav sliktākais rādītājs Latgalē, Aglonas novadam gandrīz vienīgajam budžeta kopējie ieņēmumi ir samazinājušies (gandrīz 4%), salīdzinot ar 2010. gadu.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Aglonas novadā iespējams lasīt šeit.
Andrejs Ceļapīters ir Madonas novada domes priekšsēdētājs no novada izveidošanas 2009. gadā, kad apvienoja bijušā Madonas rajona Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagastus un Madonas pilsētu.
Arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ceļapīters plāno piedalīties. "Kandidēšu no "Vienotības" saraksta," portālam "Delfi" apliecināja domes priekšsēdētājs.
Ceļapīters lepojās, ka "gan Madonas novada pašvaldība, gan Madonas novada uzņēmēji ir līderos valstī ES struktūrfondu piesaistē". Domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka pašvaldībai izdevies sakārtot visos 14 pagastos un Madonā ūdenssaimniecību gandrīz pilnībā, kā arī "sakārtota siltumapgāde Madonā un lielākajā daļā pagastu".
Vēl pie paveiktajiem darbiem Ceļapīters minēja siltināšanas darbus pašvaldības sabiedriskajās ēkās, sakārtotas un renovētas skolas, bērnudārzi, kā arī izbūvēts baseins, kā arī atjaunotas vairākas ēkas. "Uzņēmējdarbības atbalstam esam izveidojuši stipru uzņēmējdarbības nodaļu. Madonā izveidots piecu novadu biznesa inkubators. Ar konkursa "Madona var labāk" atbalstu ir izveidoti ap 30 jauni uzņēmumi," apliecināja domes priekšsēdētājs.
Ja skatās uz ekonomiskajiem rādītājiem, Ceļapītera teiktais attaisnojas. Madonas novads ir saraksta augšgalā, salīdzinot ar citiem novadiem, ja skatās ES fondu piesaisti. No 2009. līdz 2015. gadam ES fondu ražošanai un infrastruktūrai piesaistīti vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, bet lauksaimniecībai – vairāk nekā 115 miljoni eiro. Novadā ir arī ap 35 aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, kas salīdzinoši ir labs rādītājs.
Pretruna rodas, ja paskatās uz bezdarba rādītājiem un trūcīgo īpatsvaru novadā. Bezdarba līmenis ir tuvu pie 10%, savukārt trūcīgo iedzīvotāju skaits ir 6,2%. 2016. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bijušas vien divas būvatļaujas.
Tomēr, salīdzinot ar blakus esošajiem novadiem, Madonas novadu kopš 2010. gada pametuši salīdzinoši mazāk iedzīvotāju – 8,5%. Madonas novada iedzīvotāji līdz šim bijuši diezgan kūtri vēlētāji. 2013. gadā pat puse iedzīvotāju nav balsojušie – vien nepilni 42%.
Vairāk par ekonomisko, labklājības un kopienas situāciju Madonas novadā iespējams lasīt šeit.
