Foto: Pixabay
Lielākie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi uz vienu cilvēku ir novados ap Rīgu, tomēr uz Latgales reģiona fona ar augstiem ieņēmumiem izceļas Ciblas, Baltinavas, Rugāju un Vārkavas novadi. Pierīgas novados iedzīvotāji bauda visdažādākās atlaides, kamēr pierobežas novados piešķir vien valsts noteiktās, izpētīja portāls "Delfi".

Neskatoties uz to, ka galvaspilsētā koncentrējas liela daļa iedzīvotāju, Rīgā ir zemāki nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi nekā vairākos novados, kas atrodas ap pilsētu, piemēram, Jūrmalā, Mārupes novadā, kā arī Babītes, Stopiņu, Garkalnes, Carnikavas un Saulkrastu novados.

Daudz neatpaliek Ķekavas novads, bet no lielāko NĪN ieņēmumu "topa" izpaliek Olaines un Salaspils novadi, kas atrodas Pierīgā, liecina Reģionālās attīstības indikatoru modulis (RAIM), kā arī Valsts kases un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Rīga ir vien desmitajā vietā valstī pēc NĪN ieņēmumu apjoma uz vienu cilvēku, sasniedzot 135 eiro. Turklāt, salīdzinot ar 2010. gadu, ieņēmumu apjoms krities par teju 18%. NĪN ieņēmumi uz vienu cilvēku Rīgā ir gandrīz divas reizes mazāki nekā Garkalnes novadā, kas ir pirmajā vietā valstī. Citus Rīgu raksturojošus rādītājus, kā arī reportāžu par pilsētu iespējams atrast pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver"

"NĪN kontrasti skaidri redzami Pierīgā un Rīgas aglomerācijā plašākā kontekstā. Ja mums kādreiz par guļamrajoniem sauca daudzdzīvokļu namu rajonus, tad šie dati parāda, ka telpiskā organizācija turpinās guļamrajonos Pierīgā. Rīga sniedz pakalpojumus, Pierīga saņem nodokļus," portālam "Delfi" datus komentēja pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš.

Runājot par valsts austrumu daļu, kur izceļas Ciblas, Baltinavas, Rugāju un Vārkavas novadi, eksperts vērsa uzmanību gan uz vēsturiskajiem, gan tautsaimnieciskajiem faktoriem – NĪN tikai atspoguļojot šo problēmu klātbūtni.

"NĪN atlaides ir izplatīta, lai arī visai novecojusi, prakse pilsētu attīstībā un var būt kā stimuls ekonomiskai attīstībai," skaidroja Celmiņš. Tomēr eksperts norādīja, ka NĪN atlaidēm "mēdz būt bumeranga efekts, jo līdz ar atlaižu beigām uzņēmumi nereti meklē jaunas, citas pašvaldības". NĪN atlaides jākombinē ar citām investīciju piesaistes iniciatīvām, viņš piebilda.

Foto: Publicitātes foto

Vislielākie NĪN ieņēmumi 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju bijuši Garkalnes novadā, sasniedzot teju 220 eiro. Salīdzinot ar 2010. gadu, NĪN ieņēmumu apjoms audzis par vairāk nekā 30%. Sīkāk datus par Garkalni iespējams skatīt šeit.

"Lielākās NĪN atlaides tiek piešķirtas uzņēmējiem un tas veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu un līdz ar to Garkalnes novada ekonomiku," portālam "Delfi" atbildēja Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš.

Bauze-Krastiņš norādīja, ka "apgalvojumam, ka Garkalnes novads ir Rīgas guļamrajons nepiekrītam, jo Garkalnes novadā cilvēki ne tikai guļ, bet arī strādā un dzīvo".

Savukārt otrajā vietā pēc NĪN ieņēmumu apjoma ierindojas Saulkrastu novads, kas, lai arī tālāk no Rīgas, tomēr 2015. gadā iekasējis aptuveni 218 eiro, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gadu, ieņēmumi auguši par vairāk nekā 16%. Vairāk par Saulkrastu novadu iespējams izpētīt portāla "Delfi" sadaļā "Domā, spried, sver".

Lielāko NĪN atlaidi, proti, 90%, Saulkrastu novadā piemēro personām, kurām pašvaldība piešķīrusi trūcīgas personas vai ģimenes statusu, savukārt 70% atlaidi piemēro komersantiem, kuru dzīvojamās mājas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un īrnieks, kurš ir Latvijas rezidents, deklarējis savu dzīvesvietu šajā īpašumā, portālam "Delfi" apliecināja Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane.

"Nevar piekrist apgalvojumam, ka Saulkrastu novads ir guļamrajons. Saulkrastu novadā ir aktīva uzņēmējdarbība, vairākas pašvaldības iestādes un uzņēmumi," domes vārdā apgalvoja Grasmane. Saulkrastos ir bērnudārzs, skolas, bibliotēka, slimnīca, poliklīnika un citas iestādes, ko izmanto novada pastāvīgie iedzīvotāji. "Tāpat norisinās aktīva kultūras un sporta dzīve," piebilda domes pārstāve.

Gandrīz 200 eiro NĪN ieņēmumi uz vienu cilvēku 2015. gadā bijuši arī Mārupes novadā. Salīdzinot ar 2010. gadu, tas ir vairāk nekā 35% pieaugums, un pašlaik novads ierindojas trešajā vietā valstī pēc NĪN ieņēmumu apmēra uz vienu cilvēku. Citus novadu raksturojošos datus iespējams aplūkot pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

Mārupes novadā ir samērā daudz cilvēku, kas bauda 90% NĪN atlaidi. Kā portālam "Delfi" apliecināja Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe, 90% atlaide piemērota 37 politiski represētajām personām, 26 personu kontiem, kas piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, Afganistānas kara dalībniekiem vai arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Vēl lielākās NĪN atlaides piešķirtas trūcīgām vai maznodrošinātām personām, to ģimenes locekļiem, kā arī vientuļajiem pensionāriem. Novadā ir 57 maznodrošinātas vai trūcīgas personas, kā arī 17 vientuļo pensionāru, minēja Kadiģe.

90% NĪN atlaidi saņem arī pirmās, otrās un trešās grupas invalīdi. "Pavisam šādas atlaides ir piemērotas 506 fiziskām personām par kopējo summu ēkām un zemei 53 695 eiro," teica Mārupes novada domes pārstāve.

NĪN atlaides saņem arī daudzbērnu ģimenes, un pašlaik novadā ir 558 personas, kurām ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadiem. Vēl 90% atlaides ir bāreņiem un vienīgajai juridiskajai personai, kuras pamatkapitāls 100% apmērā pieder pašvaldībai – AS "Mārupes komunālie pakalpojumi".

"Mārupes novadu nevar uzskatīt par Rīgas guļamvagonu, jo Mārupē reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits ir lielāks par Mārupē deklarēto iedzīvotāju skaitu," norādīja Kadiģe, piebilstot, ka saskaņā ar "Lursoft" datiem Mārupē reģistrētajos uzņēmumos 2017. gada 1. janvārī bija nodarbināti 21 858 cilvēki, bet Mārupē deklarēto iedzīvotāju skaits bija 19 716.

Foto: Shutterstock

Ceturtajā vietā pēc NĪN ieņēmumu apmēra uz vienu cilvēku 2015. gadā ierindojas Carnikavas novads ar aptuveni 192 eiro uz cilvēku. Kopš 2010. gada ieņēmumu apjoms audzis par aptuveni 13%. Vairāk datus par Carnikavas novadu iespējams pētīt sadaļā "Domā, spried, sver".

Lielākās NĪN atlaides 90% apmērā ir tiesības saņemt personām ar pirmās invaliditātes grupu, portālam "Delfi" teica Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sandra Baltruka.

Viņa arī piekrīt tam, ka novads ir Rīgas guļamrajons. "Liela daļa iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu, ņemot vērā, ka galvaspilsēta atrodas tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Carnikavas novada," sacīja Baltruka.

Jūrmalā savukārt 2015. gadā NĪN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāji bijuši aptuveni 160 eiro apmērā, tādējādi pilsētai ierindojoties piektajā vietā valstī. Salīdzinot ar 2010. gadu, vērojams pieaugums par vairāk nekā 27%. Citus pilsētu raksturojošus datus iespējams aplūkot portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

Kā apliecināja Jūrmalas pilsētas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, 90% atvieglojums par zemes īpašumu pienākas daudzbērnu ģimenēm, politiski represētām personām, ģimenēm, kurās ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuras audzina aizbildniecībā esošu bērnu vai bērnu bez apgādnieka, personām, kurām tika atjaunotas īpašuma tiesības, vai viņu mantiniekiem, vai tuviem radiniekiem, zemes labticīgiem ieguvējiem, kas ir vientuļi pensionāri un ir bez Civillikumā noteiktiem apgādniekiem.

Sestajā vietā pēc NĪN ieņēmumu apjoma uz vienu cilvēku ir Babītes novads ar aptuveni 158 eiro 2015. gadā. Kopš 2010. gada ieņēmumu apjoms audzis par nedaudz vairāk kā 23%. Vairāk datus par Babītes novadu iespējams pētīt sadaļā "Domā, spried, sver".

Babītes novadā 90% NĪN atlaidi saņem personas, kas "veic saimniecisko darbību Babītes novada pašvaldības izglītības iestāžu telpās, sniedzot ēdināšanas un/vai kafejnīcas pakalpojumus šo iestāžu audzēkņiem un klientiem", "par ēkām, inženierbūvēm un zemi, kas tiek izmantoti noteiktu Babītes novada pašvaldības deleģētu pārvaldes uzdevumu veikšanai izglītības jomā", kā arī tām ēkām, kas tiek izmantotas pakalpojumu jomā, portālam "Delfi" apstiprināja Babītes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila.

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence portālam "Delfi" skaidroja, ka Babītes novads nav tikai guļamrajons, jo novadā atrodas trīs lielas pārtikas ražošanas rūpnīcas, proti, SIA "Orkla Foods" Latvijas ražotne "Spilva", maizes ceptuve SIA "Lāči", SIA "Pērnes L" u.c.

"Tāpat ir pelmeņu ražotne, karkasa māju būves rūpnīca, parketa ražošanas rūpnīca, kartona iepakojuma ražošanas rūpnīca, metālapstrādes rūpnīca, stikla rūdīšanas rūpnīca, divas šūšanas fabrikas, top karbonšķiedras detaļu ražošanas rūpnīca, vēl ir divi kokmateriālu ražošanas cehi, četras mēbeļu ražotnes, liela tipogrāfija. Babīte ir sešu būvkompāniju bāzes vieta, te atrodas dažādi servisa uzņēmumi, četras lielas privātās izglītības iestādes, trīs zirgu sporta manēžas, stādu audzētava, golfa laukums, ledus halle un citi uzņēmumi," uzskaitīja Babītes novada domes priekšsēdētājs, apliecinot, ka novads nav tikai guļamrajons.

Foto: F64

Ar teju 150 eiro uz vienu cilvēku pēc NĪN ieņēmumu apjoma 2015. gadā piektajā vietā valstī ierindojas Ādažu novads. Salīdzinot ar 2010. gadu, ieņēmumu apjoms audzis par aptuveni 34%. Citus novadu raksturojošus datus iespējams pētīt pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

"Guļamrajonam nepiešķirtu trīs apbalvojumus uzņēmējdarbības jomā," tā portālam "Delfi" eksperta Viestura Celmiņa apgalvojumus par to, ka Pierīgas novadi pilda guļamrajonu funkciju, komentēja Ādažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne.

Kā skaidroja Griezne, 2016. gadā Ādažu pašvaldība saņēma apbalvojumu kā darba devējiem draudzīgākā pašvaldība Latvijas pašvaldību konkurencē, kā investīcijām draudzīgākais novads Ādaži ieguva pirmo vietu kategorijā "Novads ar vietējās nozīmes attīstības centru", par ieguldījumu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā Ādažu novads saņēma otro vietu kategorijā "Lielās pašvaldības".

Novada pārstāve kategoriski noliedza, ka Ādažus varētu dēvēt par guļamrajonu un norādīja, ka novadā attīstīta ir ne tikai uzņēmējdarbības vide un ražošana. Pēdējos gados investīciju apjoms novadā būtiski audzis, un tās lielākoties virzītas izglītībai, pārtikas ražošanai. Turklāt novadā ir piecas pašvaldības izglītības iestādes un divas privātās izglītības iestādes, kur kopā mācās 3466 audzēkņi.

Pēc domes sniegtās informācijas, novadā zemei ir 1% NĪN likme, ja īpašnieks ir deklarējies Ādažos, un 1,5% likme, ja īpašnieks nav deklarējies novadā. Savukārt atlaides tiek piemērotas iedzīvotāju grupām, kurām ir zemāki ienākumi: daudzbērnu ģimenēm, politiski represētajām personām, trūcīgām personām, maznodrošinātām personām, vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem.

Atlaides var saņemt arī persona, kas "par saviem finanšu līdzekļiem Ādažu novada administratīvajā teritorijā izbūvējusi pašvaldībai vai privātpersonai piederošas maģistrālās koplietošanas inženierbūves (..) sabiedriskajām vajadzībām vai kura investējusi līdzekļus jaunu sabiedriskās nozīmes infrastruktūras objektu izbūvē, pirms darbu uzsākšanas noslēdzot attiecīgu līgumu ar pašvaldību". Šīs personu grupas saņem 90% atlaidi NĪN.

Devīto vietu valstī pēc NĪN ieņēmu apjoma uz vienu cilvēku 2015. gadā ieņem Stopiņu novads, pārsniedzot 145 eiro. Kopš 2010. gada ieņēmumu apjoms audzis par aptuveni 4%. Vairāk datus par Stopiņu novadu iespējams aplūkot sadaļā "Domā, spried, sver".

"Pavisam ir noteiktas 15 dažādas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas, kuri, iesniedzot rakstisku iesniegumu, saņem atvieglojumus no 50% līdz 90% apmērā par visu vai nepilnu taksācijas gadu," portālam "Delfi" skaidroja Stopiņu novada domes NĪN speciālists Rolands Linejs.

Nodokļa atvieglojumus saņem tādas maksātāju kategorijas kā maznodrošinātās personas (70% atlaide), politiski represētās personas, daudzbērnu ģimenes (atvieglojumi līdz 90%), Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, personas, kas ir ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citi.

Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa nevēlējās piekrist apgalvojumam par to, ka Stopiņu novads ir tikai guļamrajons. "Pēc teritorijas attīstības indeksa Stopiņu novads ir ceturtajā vietā starp novadiem, ko var uzskatīt par ļoti labvēlīgu faktoru uzņēmējdarbības attīstībai. Stopiņu novadā ir reģistrēti vairāk kā 1400 aktīvi uzņēmumi, no tiem – 71% komercsabiedrības, 24% uzņemējdarbību reģistrējušas pašnodarbinātas personas," teica domes pārstāve.

Kā apgalvoja Skrastiņa, visvairāk novadā reģistrēti uzņēmumi, kas darbojas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, kā arī automobiļu remonta nozarēs. "To nosaka dažādi faktori, viens no tiem ir novada ģeogrāfiskais izvietojums un izdevīgā transporta piekļuve," klāstīja domes pārstāve.

No Rīgas daudz neatpaliek Ķekavas novads, kam 2015. gadā NĪN ieņēmumi uz vienu cilvēku sasnieguši 131 eiro. Salīdzinot ar 2010. gadu, ieņēmumu apjoms audzis par teju 27%. Citus Ķekavas novadu raksturojošus rādītājus iespējams analizēt pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

Novadā lielākās NĪN atlaides piešķir fiziskām vai juridiskām personām par 2016. gadā "veiktajiem latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumiem", portāls "Delfi" uzzināja no Ķekavas novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājas Vinetas Gekas.

Vēl lielākās NĪN atlaides, proti, 90%, saņem personas, kam ir zeme, kas saskaņā ar novada teritorijas plānojumiem atrodas teritorijā, kurai noteikts "turpmākās izpētes teritoriju funkcionālais zonējums", kā arī personas, kuru zeme pēc plānojuma "atrodas teritorijā, kurai noteikts satiksmes infrastruktūras objektu izbūves teritoriju funkcionālais zonējums (A kategorijas valsts autoceļu un nobrauktuvju izbūvei)". Lielākās NĪN atlaides piešķir arī pašvaldības kapitālsabiedrībām.

Geka vērsa uzmanību uz to, ka novadā ir augts uzņēmumu un darbavietu radītājs, līdz ar to "iedzīvotāji šeit gan strādā, gan dzīvo", līdz ar to nevarot piekrist, ka Ķekavas novads ir tikai guļamrajons Rīgai. "Protams, darbaspēka mobilitātes rezultātā un citu privātu apsvērumu dēļ daļa novadnieku izvēlas strādāt citur, lielākoties tā ir Rīga," atzina Geka.

Savukārt Olaines un Salaspils novadi Pierīgā izceļas ar būtiski mazākiem NĪN ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā. Piemēram, Olaines novadā 2015. gadā tas bija aptuveni 81 eiro. Tiesa gan, kopš 2010. gada ieņēmumu apjoms audzis par gandrīz 28%. Savukārt Salaspils novadā ieņēmumi no NĪN uz vienu cilvēku 2015. gadā bija aptuveni 82 eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2010. gadā.

Foto: LETA

Latvijas austrumu daļā pašvaldību ieņēmumi no NĪN bijuši zemi, liecina portāla "Delfi" apkoptā informācija. Lielā daļā Latgales 2015. gadā tie bijuši 40-60 eiro uz vienu iedzīvotāju. Šāds pat rādītājs bijis arī daļai Vidzemes austrumu novadu. Taču uz kopējā fona Latgalē izceļas vairāki novadi, kuriem ar NĪN iekasēšanu veicies labāk nekā blakus novadiem, piemēram, Ciblas, Baltinavas, Rugāju un Vārkavas novadiem. Visās četrās pašvaldībās 2015. gadā NĪN ieņēmumi lēšami 60-80 eiro robežās uz vienu iedzīvotāju.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Ciblas novada attīstības nodaļas vadītāja Mārīte Romanovka, novadā NĪN atlaides tiek piešķirtas saskaņā ar Latvijas likumdošanu un nekādas papildu atlaides novada iedzīvotājiem netiek piemērotas. "Darbinieki aktīvi strādā pie parādu piedziņas. Citreiz mums pat izdodas pārsniegt plānoto iekasēšanu," stāsta Romanvoska, piebilstot, ka parādniekiem regulāri tiek sūtītas atgādinājuma vēstules.

Nereti gadoties, ka ilglaicīgie parādnieki uzreiz samaksā visu parādu. Kopumā 2015. gadā Ciblas novads NĪN iekasējis 58,9 eiro uz vienu iedzīvotāju, tādējādi no 119 Latvijas pašvaldībām ierindojoties 68. vietā. Savukārt kopējie budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā Ciblas novadā lēšami 1017,45 eiro apmērā.

Taujāta par to, vai novadā zemes kadastrālā vērtība varētu būt augstāka nekā blakus novados, Romanovska norādīja, ka, visticamāk, lielu atšķirību neesot.

Arī Vārkavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dudarjonoka uzsver, ka labie rezultāti NĪN iekasēšanā lielā mērā ir darbinieku nopelns, jo parādniekiem tiek ne vien izsūtītas vēstules, bet arī zvanīts.

Vārkavas novadā, tāpat kā Ciblas novadā, papildu atlaides iedzīvotājiem netiek piešķirtas. 2015. gadā Vārkavas novada NĪN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija lēšami 63,4 eiro apmērā, kas pašvaldību ierindo 57. vietā no visām Latvijas pašvaldībām. Savukārt kopējie budžeta ieņēmumi Vārkavas novadam ir vieni no zemākajiem Latvijā – 2015. gadā kopējie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju bija vien 759,39 eiro – mazāk nekā 117 no 119 Latvijas pašvaldībām.

Baltinavas novadā atlaides tiek piešķirtas ne vien tiem, kuriem tās pienākas saskaņā ar likumu, bet arī Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas seku likvidēšanā iesaistītajiem novadniekiem, kas saņem 50% atlaidi NĪN. Tikpat liela atlaide tiek piešķirta arī pirmās grupas invalīdiem, bet otrās grupas invalīdiem pienākas 25% atlaide NĪN.

"Neko īpašu nodokļa iekasēšanai mēs nedarām, tikai izsūtām vēstules," pastāstīja novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Broka. 2015. gadā Baltinavas novadā NĪN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju lēšami 64,4 eiro apmērā, kas pašvaldību ierindo 54. vietā 119 novadu sarakstā. Salīdzinājumam Baltinavas kaimiņu pašvaldības – Viļakas, Balvu un Kārsavas novadi – iekasējuši attiecīgi 39,6 eiro, 36,9 eiro un 49 eiro uz iedzīvotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!