Hakeru uzbrukumi medijiem


Kiberdraudi: Incidenti ir ikdiena; 'interneta sargi' nesnauž
Foto: LETA

Uzbrukumi Latvijas interneta medijiem, jo īpaši kopš konflikta sākuma Ukrainā, vairs nav retums. Arī lielākais portāls "Delfi" regulāri tādus piedzīvo. "Visbiežāk šie incidenti izpaužas kā DDoS (piekļuves lieguma) uzbrukumi ar mērķi īslaicīgi traucēt portāla darbību. Ir skaidrs, ka uzbrukumu skaits ar katru gadu arvien aug. Aizvadītajā gadā esam sadarbojušies ar vairākām valsts institūcijām, lai apzinātu iespējamos riskus un tos novērstu," stāsta "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.

"Daudz svarīgāk ir panākt nevis to, lai medijs nestrādā, bet to, lai tajā ir uzbrucējiem vēlamā informācija. Tas jau ir process, kas nav tik ļoti saistīts ar tehniskiem uzbrukumiem, bet ar sabiedrības domas veidošanu," skaidro IT drošības eksperts.

Sārts ir pārliecināts, ka uzbrukumi medijiem būs arī nākotnē. "Par to es nešaubos, un tur pat nav jābūt valstiskam spēlētājam, lai uzbruktu medijiem," uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.

"Jebkuram nopietnam medijam, kas vēlas savu biznesu un zīmolu uzturēt virtuālā vidē, jābūt ja ne augstākā, tad vismaz vidēja līmeņa datu drošībai. Pat kriminālam grupējumam jeb haktīvistu grupai nevajadzētu spēt varēt sagraut mediju, kurš sevi uzskata par cienījamu, kuram rūp savs zīmols," saka Sārts.

Ņemot vērā, ka uzbrukumi nākotnē nav izslēdzami, svarīgi saprast atšķirību starp kiberuzbrukumu un ietekmes uzbrukumu, kura mērķis ir mainīt medija saturu. "Mēs arvien vairāk redzam, ka tie abi notiek kopā."