Ar šādu rosinājumu Lembergs vērsies pie Ministru prezidenta un finanšu ministres, norāda NP.

Dana Reizniece Ozola, kuras vadītā ministrija atbild par Kohēzijas politiku, sava partijas biedra ierosinājumam piekrī, bet valdības koalīcijā šāds jautājums nemaz nav skatīts, uzsver raidījums. Savukārt premjers Māris Kučinskis pagaidām ir piesardzīgs šādas idejas tālākai virzīšanai.

Kopš pie valdības stūres pagājušā gada sākumā sēdās ZZS pārstāvis, Lembergs panācis, ka valsts atbalsts Ventspilī pieaug, atgādina raidījums. Tā vairāk nekā puse no reģionālo slimnīcu attīstībai paredzētā finansējuma - 24 miljoni tuvākajiem gadiem sadalīti Ventspils un Liepājas slimnīcai. Arī no deputātu kvotām, Ventspilij tika ievērojama daļa - vairāk nekā četri miljoni eiro.

Tāpat šobrīd apjomīgākais projekts publiskajā sektorā top tieši Ventspilī. Mūzikas vidusskola un koncertzāle šajā piejūras pilsētā izmaksās vairāk nekā 25 miljonus, ko ceļ pamatā par Eiropas fondu naudu. Līdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam tika panākta arī 15 miljonu piesaiste no emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta - avota, ko konkursa kārtībā varēja saņemt zema enerģijas patēriņa ēkas. Ventspils vienīgā šajā vides ministrijas konkursā saņēma Eiropas līdzekļus jaunas ēkas celtniecībai, norāda NP.

Tomēr Ventspils mērs nolēmis neapstāties pie sasniegtā - viņš Ministru prezidentam un finanšu ministrei nosūtījis vēstuli, kuras ideja ir pārdalīt Eiropas fondus par labu reģioniem, atņemot daļu atbalsta Rīgai un Pierīgai.

Lembergs rosina valdībai Latviju iedalīt divos plānošanas reģionos – Rīga un tās apkārtne būtu tiesīga finansējumu saņemt kā pārejas reģions, bet atlikusī daļa būtu mazāk attīstīts reģions un varētu pretendēt uz maksimālo atbalstu 50 % apmērā līdzšinējo 35% vietā.
Lemberga ierosinājumu atbalsta viņa partijas biedre finanšu ministre.

Raidīums atgādina - Lembergs šobrīd pilda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidenta pienākumus. Šā gada sākumā asociācijas vārdā viņš rakstīja vēstuli Eiropas komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu, prasot, vai šādas Latvijas valdības veiktas iespējamas izmaiņas neietekmēs kopējo fondu līdzekļu apjomu. Uz to viņš saņēma atbildi, ka naudas apjoms nemainīsies. Valdībā Lembergs vērsies partijas "Latvijai un Ventspilij" vārdā, jo asociācijā ne visi izmaiņām piekrīt.

Lembergs nav vērsies pie ekonomikas ministrijas, kas ir galvenā atbildīgā par šādām izmaiņām, ziņo NP. Ekonomikas ministrs uzsver, ka Ventspils daudz darījusi fondu apguvē un pamazām kļūst par jaunu attīstības centru. Tomēr Lemberga ierosinājums atbalstu Rīgas un Lielrīgas reģionam samazinātu par 10%.

Lemberga ierosinājumam nepiekrīt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, norāda NP. Kaspars Gerhards uzskata, ka šis jautājums savulaik ticis pietiekami izsvērts un nav būtisku izmaiņu, kāpēc pie tā būtu jāatgriežas.

Piesardzīgs pret Lemberga ierosinājumu ir arī premjers, ziņo NP. Viņš atgādina, ka vairākas Eiropas fondu programmas, kas bija domātas nabadzīgajiem Latgales reģioniem labklājības plaisas mazināšanai, uzņēmēji savulaik izmantojuši vieglas peļņas gūšanai. Vai ieguvumi būs lielāki, nekā izdevumi, ko prasīs šāda jauna administratīva reforma, premjers lūdzis izvērtēt finanšu ministrijai.

Pašreizējā Eiropas fondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam iesniegti projekti par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Tomēr ne uz šo, ne nākamo plānošanas periodu sarežģīto procedūru dēļ, nekādas izmaiņas reģionālā atbalsta kartē nav iespējamas, norāda raidījums.

Pat, ja valdība pieņem Lemberga ierosinājumu, tas var attiekties tikai uz aiznākamo Eiropas fondu plānošanas periodu, kas sākas 2027. gadā, atzīmē NP.

Lemberga ierosinājuma sakarā raidījums vēlējies uzzināt arī Rīgas mēra Nila Ušakova viedokli, taču ar preses dienesta starpniecību Ušakovs sacīja, kam NP nekādus komentārus nesniegs.