Jau ziņots, ka 3. jūnijā, 119 Latvijas pašvaldībās – deviņās republikas pilsētās un 110 novados, kopskaitā 955 vēlēšanu iecirkņos, notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa portālam "Delfi" atzīst, ka joprojām ne visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā ir pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem un vērš uzmanību uz pašvaldību atbildību. Jāņem vērā, ka šāda situācija nav tikai vēlēšanu laikā, bet arī ikdienā, jo Latvijā ir daudz sabiedrisko ēku, kuras grūti pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm ar bērnu ratiņiem.

"Tā kā vēlēšanu iecirkņi tiek izvietoti valstij vai pašvaldībai piederošās ēkās, tad arī vēlēšanu laikā ir iecirkņi, kuri nav pieejami šai vēlētāju grupai," skaidro Bērziņa, norādot, ka ēkas, kas nav pieejamas iedzīvotājiem ikdienā, arī vēlēšanu laikā nekļūst pieejamas.

Viņa informē, ka 2014.-2016. gadā CVK īstenoja projektu vēlēšanu iecirkņu pieejamības veicināšanai, kura ietvaros komisija klātienē iepazinās ar visām ēkām, kurās izvietoti iecirkņi, kā arī tikās ar pašvaldību vadītājiem, lai aktualizētu šo jautājumu. "Projekta ietvaros secinājām, ka ir ēkas, kur iecirkņu pieejamības jautājumu var risināt, piemēram, iekārtojot iecirkni pirmajā stāvā un, ja iekļūšanai ēkā ir jāpārvar viens vai divi pakāpieni un pašvaldības finansiālās iespējas to atļauj, uz vēlēšanu laiku iespējams uzlikt uzbrauktuvi," klāsta CVK pārstāve, kura atgādina, ka pirms katrām vēlēšanām CVK arī apkopo informāciju par to, kuri iecirkņi ir pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem un ratiem.

"Šajās vēlēšanās no 955 vēlēšanu iecirkņiem pašvaldības kā vēlētājiem ar kustību traucējumiem pieejamus ir novērtējušas 616 jeb 65% iecirkņu," atklāj Bērziņa. Piemēram, salīdzinot ar situāciju 2014. gada vēlēšanās, vēlētājiem ar kustību traucējumiem pieejamo iecirkņu skaits ir pieaudzis par 14%. 2014. gadā no 952 iecirkņiem vēlētājiem ar kustību traucējumiem bija pieejami 56% iecirkņu.

Bērziņa atgādina - pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem bija arī iespēja iecirkni mainīt, izvēloties balsošanai piemērotāko, ko varēja paveikt līdz 16. maijam.

"Taču sliktākajā gadījumā, ja ir sagadījies tā, ka iecirknis nav pieejams vēlētājam ar kustību traucējumiem, tad vēlētājiem vēl ir iespēja pieteikt balsošanu atrašanās vietā," informē Bērziņa, norādot, ka to var pagūt izdarīt vēl piektdien līdz pulksten 16 un sestdien līdz 12, nogādājot pieteikumu savā vēlēšanu iecirknī. Līdz pulksten 12 iesniegtie pieteikumi jāizpilda obligāti. "Arī vēlāk iesniegtos pieteikumus komisija centīsies izpildīt, ja būs iespējams ierasties pie vēlētāja līdz iecirkņu slēgšanai pulksten 22," norāda CVK pārstāve.

Savukārt apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis portālam "Delfi" atzīst, ka par šo jautājumu ir runājis ar vairākām valsts iestādēm, bet uzlabojumi vides pieejamībai nav vērojami. "CVK vienmēr ir norādījusi, ka tā ir aktuāla un svarīga lieta, bet diemžēl tas ir katras pašvaldības ziņā," atzīst Balodis.

"Esam ārkārtīgi daudz runājuši par šo jautājumu, diemžēl neviena lēmējinstitūcija nav gatava pieņemt tādu lēmumu, ka vēlēšanu iecirkņiem ir jābūt obligāti pieejamiem," saka Balodis, kurš atzīmē, ka pieejamība tomēr ir dažāda. Proti, tas uzreiz nenozīmē, ka ēkās vajadzētu būt liftam, pacēlājam vai uzbrauktuvei un platām durvīm. "Ir arī cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem," atgādina Balodis.

"Vēlēšanas ir process un biļetena aizpildīšana ir tikai viena daļa. Arī vēlēšanu īsajām programmām vajadzētu būt pieejamām vieglajā valodā un audio formātā," portālam "Delfi" norāda Balodis. Viņš arī uzsver, ka iecirkņiem vajadzētu būt aprīkotiem ar akustiskajām cilpām, kas jau ir paredzēts likumdošanā pie publiskajām ēkām, un kas ir svarīgas cilvēkiem, kuri lieto dzirdes aparātus.

Apvienība arī iepriekšējās vēlēšanās ir vērsusies dažādās instancēs par šīm problēmām. "Ir uzlabojumi, tomēr ne tik lieli kā gribētos," atzīst apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs.