Rucavas novadā 2016. gadā izsniegtas 9,3 būvatļaujas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir piektais lielākais rādītājs valstī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Rucavu apsteidz vien Garkalnes (15,4 būvatļaujas uz 1000 iedzīvotājiem) un Carnikavas (14 būvatļaujas) novadi, kā arī Saulkrastu (11,9 būvatļaujas) un Babītes (12,6 būvatļaujas) novadi.

Ar Rucavu izsniegto būvatļauju ziņā konkurē arī Ventspils novads, kur 2016. gadā uz 1000 iedzīvotājiem izsniegta 9,1 būvatļauja. Datus par izsniegtajām būvatļaujām un citiem novadu un pilsētu raksturojošiem rādītājiem plašāk lasiet portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

Viens no iemesliem, kādēļ Kurzemes piejūras novados, būvniecības aktivitāte ir augstāka nekā citviet, ir kaimiņu interese. Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane norādīja uz to, ka lietuviešiem nav garas jūras robežas, kā rezultātā viņu interese par Latvijas piekrastes novadiem ir pastiprināta.

"Viņi masveidā iepērk un nāk iekšā. Liepājai pat, iespējams, vajadzētu uzlikt aizliegumu, jo lietuviešu kaimiņi reizēm ir ļoti agresīvi un nekorekti. Ieliek ēkai pamatu, kad nav vēl saņemt būvatļauja," sacīja Feldmane, norādot arī uz to, ka lietuvieši Latvijā "nāk ar viesu namu biznesu".