Rucavu tīko lietuvieši, vācieši, francūži

Pašvaldību temperatūra: Ārzemnieki tīko piejūras zemi Kurzemē
Foto: LETA

Izsniegto būvatļauju skaitu Rucavas domes priekšsēdētājs Jānis Veits skaidro primāri ar jūras tuvumu, kas piesaista ārzemniekus un arī Latvijas iedzīvotājus iegādāties zemi piekrastē. "Lietuvas pilsoņi un ne tikai – arī vācieši, francūži – pērk zemi jūras tuvumā un būvē atpūtas mājiņas. Arī vietējie uzņēmēji vairākās vietās būvē ēkas atpūtniekiem, kas pārsvarā ir no Lietuvas, kā arī pārējās Eiropas teritorijas," portālam "Delfi" skaidroja Veits.

Domes priekšsēdētājs bilda, ka lielais būvatļauju skaits skaidrojams arī ar vietējo novada iedzīvotāju aktivitāti. "Zemnieki attīstās un būvē dažādas lauksaimniecības būves, veic remontdarbus. Vietējie iedzīvotāji veic esošo ēku atjaunošanas un pārbūves darbus," teica Rucavas domes pārstāvis. Veits gan apšaubīja datu korektumu, piebilstot, ka, "iespējams, statistikā iekļautas arī tās būvatļaujas, kas sistēmā ievadītas, vecās būvatļaujas pagarinot".

Novadā ir salīdzinoši augsti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, proti, 2015. gadā uz vienu iedzīvotāju summa sasniedza teju 135 eiro. Neskatoties uz augstajiem NĪN ieņēmumiem un aktivitāti būvniecībā, novadā ir liels trūcīgo iedzīvotāju skaits, bezdarba līmenis, kā arī liela demogrāfiskā slodze. Novads arī salīdzinoši maz spējis piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu lauksaimniecībai, kā arī ražošanas un infrastruktūras attīstībai. Visus rādītājus iespējams izpētīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

"Attīstība ir valstiski plānota tikai lielajās pilsētās un to tuvumā, un bez valstiskas vēlmes to izmainīt ir ļoti grūti. Novada sliktos rādītājus var uzlabot ar vietējo uzņēmēju attīstību, palīdzot tiem apgūt Eiropas struktūrfondus, tādā veidā radot darbavietas, kā arī panākot ar Satiksmes ministriju vienošanos, ka tiek sakārtoti valsts autoceļi uz Papi un Bārtu," rādītājus komentēja Rucavas domes priekšsēdētājs.

Veits gan norādīja, ka dati par nodarbinātību "varētu būt arī mānīgi, jo daudzi no uzskaitē esošajiem darbaspējīgiem cilvēkiem nereti piestrādā mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā gadījuma darbus, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID)".

Kā primāri veicamo darbu demogrāfisko rādītāju uzlabošanai domes priekšsēdētājs minēja infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, kā arī ceļu izbūvi, "lai cilvēki nepārceltos uz pilsētu, bet varētu strādāt pilsētā, bet dzīvot laukos".

"Šobrīd Dunikas pagasta iedzīvotāji uz pilsētu brauc pa valsts vietējās nozīmes autoceļu Rucava – Bārta – Grobiņa, kas ir ar grants segumu un parasti ļoti sliktā stāvoklī. Ja būs iespējams izbraukāt līdz darba vietai, arī demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies," sacīja Veits.

Vēl Rucavas pārstāvis minēja, ka, sakārtojot ceļu Rucava – Bārta - Grobiņa, "tas būtu lielisks Liepājas apvedceļš virzienā uz Lietuvu, kā arī stimuls novada attīstībai". Domes priekšsēdētājs uz situāciju skatās cerīgi un norādīja, ka "novadā jau šobrīd no pilsētām atgriežas novadnieki ar ģimenēm, kuriem šeit ir īpašumi vai darba iespējas".