Bezdarba līmenis tiek izteikts procentos, reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecumā no 15 līdz 61 gadam) skaitu attiecinot pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu izvēlētajā teritorijā (atšķirībā no NVA aprēķiniem, kuros tiek izmantots ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā).
Savukārt trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru iegūst no reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM), ko aprēķina Labklājības ministrija (LM). Tie ir dati par personu skaitu, kam konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu pārskata 2015. gada sākumā.
Sliktākie rādītāji ir Latgales pusē, bet labākie Pierīgā. Sociālantropologs Viesturs Celmiņš portālam "Delfi" skaidroja, ka tāda situācija veidojusies vēsturiski. "Latgales pierobežā jau gadu desmitiem ir zemāks rūpnieciskās un uzņēmējdarbības aktivitātates līmenis kā citviet valstī. To pastiprina liels agrārās saimniekošanas īpatsvars un liels mazu saimniecību skaits. Pēdējā pati par sevi ir visai riskanta, ja neiet ciešā sazobē ar citām nodarbinātības formām," klāstīja eksperts.
Celmiņš arī norādīja uz to, ka "valsts un pašvaldības centieni paaugstināt rūpniecisko aktivitāti un/vai piesaistīt investīcijas šajās teritorijās nav bijušas diezko sekmīgas". Ar to skaidrojams zemāks ienākumu un pārticības līmenis.
"Mūsdienīgāks skatījums ir atzīt, ka tautsaimniecības strukturālie aspekti, kaut būtiski, nav vienīgie, kas nosaka pārticības līmeni. Proti, mums jāņem vērā, ka konkrētās sociālās grupas -ilgstošie bezdarbnieki, iedzīvotāji virs 50 gadiem, ar nepabeigtu pamatizglītību, kā arī sievietes un vientuļie vecāki mēdz būt visapdraudētākie," sacīja sociālantropologs, piebilstot, ka liela daļa cilvēku bezdarbnieki ir ilgstoši.
"Ilgstošs bezdarbs nozīmē, ka ir grūtāk iegūt jaunas prasmes, nodrošināt izaugsmi, atrast jaunas darba iespējas, kas savukārt mazina motivāciju un grauj pašiniciatīvu," komentēja Celmiņš. Eksperts arī norādīja, ka bieži vien, ja vecāki bijuši ilgstoši bezdarbnieki, arī viņu atvases gaida līdzīgs liktenis.
Savukārt Pierīgā, kā norādīja eksperts, "atrodamas plašas un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas gan valsts, gan privātajā sektorā", līdz ar to iepriekš pieminētajām sociālajām grupām klājas labāk, nekā tālāk no galvaspilsētas. "Sociālie pakalpojumi ir sasniedzamāki un izaugsmes iespēju perspektīva ir plašāka," teica Celmiņš.
Mārupes novadā reģistrēts mazākais bezdarba līmenis valstī, un kopš 2010. gada tas mazinājies par 2,7 procentpunktiem, sasniedzot 2,8% rādītāju 2015. gadā. Arī trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir mazākais valstī, proti, vien 0,5%. Salīdzinot ar 2010. gadu, rādītājs mazinājies par 3,6 procentpunktiem jeb astoņas reizes.
"Mārupes veiksme ir iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša sistēmiska un pakāpeniska novada attīstība, veidojot laikmetīgu un mājīgu dzīves telpu, kuras pamatā bija 2002. gadā izstrādātais novada (toreiz pagasta) teritorijas attīstības plānojums 2003.-2013. gadam," portālam "Delfi" skaidroja Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe. Pašlaik spēkā ir citi plānošanas dokumenti.
Domes pārstāve rādītājus skaidro galvenokārt ar infrastruktūras attīstību novadā. "Tas saistīts ar ūdens, kanalizācijas, ielu un ceļu, elektrības jaudu attīstības realizāciju, radot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbības uzsākšanai," teica Kadiģe. Īstenota arī vispārējās un interešu izglītības apguves pieejamības programma, kas ietver jaunu bērnudārzu, skolu un sporta zāļu būvniecību, veco skolu renovāciju, veiksmīgu sadarbību ar privātajām izglītības iestādēm.
Otrs mazākais bezdarba līmenis ir Baldones novadā, kur tas ir zem 3%, un kopš 2010. gada šis rādītājs mazinājies teju trīs reizes. Savukārt trūcīgo iedzīvotāju īpatsvara ziņā Baldones novads nav zemāko rādītāju "topā". Novadā 2015. gadā reģistrēts vairāk nekā 2% trūcīgo. Kopš 2010. gada rādītājs krities aptuveni piecas reizes.
"Bezdarba zemo līmeni droši vien ietekmē Rīgas tuvums, kā arī darbavietu skaita pieaugums novadā, attīstoties mazajam un vidējam biznesam," portālam "Delfi" sacīja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. Domes priekšsēdētāja arī uzteica sociālā dienesta darbu. "Maznodrošināto un trūcīgo personu skaita zemais līmenis ir sociālā dienesta sistemātiska darba rezultāts, palīdzot personām iesaistīties darba tirgū," teica Putniņa.
Garkalnes novadā, tāpat kā Baldonē, bezdarba līmenis ir zemāks par 3%. Kopš 2010. gada tas mazinājies vairāk nekā divas reizes. Savukārt trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars novadā ir zem 1%, kamēr 2010. gadā tie bija nepilni 3%.
"Nevarētu teikt, ka mums ir daudz darba vietu, bet svarīgs ir Pierīgas tuvums. Daudzi brauc strādāt uz Rīgu, bet ir arī rīdzinieki, kas brauc strādāt pie mums. Galvenokārt pie mums būvē daudz privātmāju," portālam "Delfi" skaidroja Garkalnes Sociālā dienesta vadītāja Silvija Putnika.
Putnika arī minēja, ka pašvaldības iedzīvotāju skaits pēdējos gados palielinās vidēji par 4% gadā. "Tās pārsvarā ir ģimenes ar bērniem, kuras iegādājušās vai uzcēlušas mājokli pašvaldībā," teica sociālā dienesta vadītāja. Kā vienu no bezdarba līmeņa samazinājuma faktoriem Putnika minēja arī uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībā.
Arī Carnikavas novadā bezdarba līmenis 2015. gadā bijis vien 2,9%, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir vairāk nekā divas reizes mazāk. Trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir mazāks par 1%, kas arī, salīdzinot ar 2010. gadu, ir vairāk nekā divas reizes mazāk.
"Pierīgas novados bezdarbs tradicionāli ir viens no zemākajiem valstī. Tas skaidrojams ar galvaspilsētas tuvumu, kā arī nozīme ir tam, ka Carnikavas novada iedzīvotājiem ir augsts izglītības līmenis, par ko liecina pēdējās tautas skaitīšanas dati," portālam "Delfi" skaidroja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
Domes priekšsēdētāja atklāja, ka vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir augstākā vai vidējā izglītība, bet vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju – augstākā izglītība, ar skaidrojams novada veiksmes stāsts. "Viņi ir konkurētspējīgāki darba tirgū un spēj ieņemt labāk atalgotus amatus. Tas viss, protams, ietekmē arī novadnieku vidējo turīgumu," teica Jurēvica.
Pašvaldība trūcīgajiem piešķir pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, veselības pakalpojumu apmaksai līdz 150 eiro gadā un pabalstu bērna izglītībai.
Savukārt trešais zemākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Ķekavas novadā, kur tas ir zem 1% un kopš 2010. gada samazinājies astoņas reizes. Arī bezdarba līmenis 2015. gadā bijis vien 5%.
"Ķekavas novadā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība, mēs esam piektajā vietā Latvijā pēc aktīvo uzņēmēju skaita uz 1000 iedzīvotājiem," rādītājus portālam "Delfi" komentēja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics. Tāpat domes priekšsēdētājs lepojās ar to, ka Ķekavas novads iekļuvis pirmajā desmitniekā investīciju vides pievilcības novērtējumā. Tas nodrošina darbavietas, kā arī, attīstoties uzņēmējdarbībai, tiek radītas jaunas, viņš minēja.
Ķekavas novada labie rādītāji skaidrojami ar Rīgas tuvumu, ko nenoliedz arī Damlics. "Daudzi cilvēki izvēlas Ķekavas novadu kā labu vietu savai ģimenes mājas veidošanai un bērnu audzināšanai, jo šeit ir labi attīstīta izglītības infrastruktūra un dabas tuvums. Taču darbavieta ir galvaspilsētā, kas ir apmēram 30 minūšu braucienā," skaidroja domes priekšsēdētājs.
Citādi Pierīgas teritorijā izceļas Salaspils novads, kur bezdarbs ir aptuveni 5%. Jāpiezīmē gan, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, tas samazinājies teju divreiz. Trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars gan novadā ir raksturīgs Pierīgai – nedaudz vairāk par 1%.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars gan portālam "Delfi" norādīja, ka pēdējie dati liecina, ka bezdarba līmenis pašvaldībā ir 4,8%, kas "Pierīgā ir augsts", tomēr būtiski neatšķiras no citiem novadiem, piemēram, 4,7% ir Olainē, 3,9% Stopiņos, 3,8% Rīgā".
Salīdzinot ar Mārupi vai Ādažiem, novadā ir salīdzinoši augsts bezdarbs. "Tur pēdējo gadu laikā dzīvesvietu raduši situēti un izglītoti iedzīvotāji ar būtiski labākiem priekšnosacījumiem darba tirgū. Salaspils vēsturiski jau padomju laikos veidojusies kā strādnieku pilsēta," šo situāciju pamatoja Čudars. Salaspils novadā arī "sociālekonomiskā integrācija" nav bijusi tik strauja kā atsevišķos citos Pierīgas novados, ko priekšsēdētājs saistīja ar privātmāju būvniecību.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka Salaspils novadā jau tagad enerģētikas (HES, TEC), loģistikas un tirdzniecības sektoros ir aptuveni 5000 darbavietu. Turklāt Rīgā un Pierīgā darbaspēks ir mobils, proti, korelācija starp darbavietām novadā un bezdarba līmeni novadā ne vienmēr ir iespējama.
Rīgā bezdarba līmenis ir gandrīz 4%, kas kopš 2010. gada krities aptuveni divas reizes.
Ciblas novadā bezdarba līmenis 2015. gadā bijis vairāk nekā 21%, kas nozīmē, ka katrs piektais iedzīvotājs novadā reģistrēts kā bezdarbnieks. Tiesa, 2010. gadā bez darba bija katrs ceturtais novada iedzīvotājs, jo bezdarba līmenis bija 26%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem 2017. gada martā Ciblas novadā bezdarba līmenis bija 25,5%, salīdzinot ar 24% pērnā gada nogalē.
Pēc NVA datiem, no 429 reģistrētajiem bezdarbniekiem šā gada martā 202 bijušas sievietes, bet vīrieši – 227. Savukārt 265 no visiem reģistrēti kā ilgstošie bezdarbnieki. 76 cilvēki bija pirmspensijas vecumā, kā arī reģistrēti 38 jaunieši-bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Novadā arī ir otrais lielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars, proti, 15%. Salīdzinot ar 2010. gadu, trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars mazinājies vien par diviem procentpunktiem. Līdz raksta publicēšanai ar Ciblas novada domi sazināties neizdevās.
Otrajā vietā ir Kārsavas novads, kur bezdarba līmenis ir aptuveni 21%. Tas krities no aptuveni 26% 2010. gadā. Savukārt lieli uzlabojumi vērojami trūcīgo iedzīvotāju īpatsvara skaitā, jo 2010. gadā to bijis vairāk nekā 23%, savukārt 2015. gadā – vien 13%.
Savukārt 2017. gada martā pēc NVA datiem novadā reģistrēti 780 bezdarbnieki, kas ir 22,1%. No tiem 359 bijušas sievietes, bet 421 – vīrietis. 543 reģistrēti kā ilgstošie bezdarbnieki, bet vecumā no 15 līdz 24 bijuši 49 bezdarbnieki.
"Ir darbaspēka trūkums bezdarba situācijā. Zemnieki, daudzi uzņēmēji "karstajā "sezonā nevar atrast strādniekus. Arī lauku mājas darbos vecāki cilvēki pat par samaksu nevar atrast palīgus nedz malkas sakārtošanai, nedz piemājas dārziņa ravēšanai," portālam "Delfi"situāciju raksturoja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem Silicka minēja nepietiekamu atalgojumu. "Tad jau par garantēto minimālo ienākumu un visiem pabalstiem, ko dod pašvaldība un valsts, ir izdevīgāk nemeklēt darbu," teica domes priekšsēdētāja.
Neskatoties uz to, ka pašvaldība ir gatava atbalstīt uzņēmējus, līdzfinansējot projektus, ne vienmēr uzņēmēji esot gatavi ieguldīt un uzņemties risku. "Ir neaptverami nosacījumi. Iegūstot no Eiropas, piemēram, vienu miljonu, pašam arī jāieliek tikpat, plus vēl uz katru 41 000 jāizveido viena darba vieta. Vēl daudzus uzņēmējus dibināt uzņēmumus vai filiāles atbaida lielais attālums līdz Rīgai," skaidroja Silicka.
Neveiksmīgo situāciju domes priekšsēdētāja skaidro arī ar vēsturiskajiem iemesliem un to, ka ne vienmēr cilvēki gatavi sastrādāties kopīga mērķa labad: "Dibinot Latvijas brīvvalsti, savas ražotnes, arī filiāles, Kārsavā tika likvidētas, ražošanas iekārtas - pārdotas, teritorijas - privatizētas. Tagad pašiem nav nekā."
Trešais lielākais bezdarba līmenis reģistrēts Viļānu novadā, kur 2015. gadā tas bija vairāk nekā 20%. Tiesa, salīdzinot ar 2010. gadu, tas krities par gandrīz deviņiem procentpunktiem. Viļānu novadā reģistrēts visvairāk trūcīgo iedzīvotāju valstī. Lai arī salīdzinot ar 2010. gadu, kad trūcīgo īpatsvars bija aptuveni 24%, situācija uzlabojusies, pašlaik trūcīgo īpatsvars ir aptuveni 15%.
2017. gada martā Viļānos reģistrēti 862 bezdarbnieki, kas veido 23,3% lielu bezdarbu. No tiem 531 bijis ilgstošais bezdarbnieks. 144 reģistrēti kā pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, savukārt no 15 līdz 24 gadu vecumam reģistrēti 57 bezdarbnieki.
"Bezdarba līmenis novadā atspoguļo situāciju darba tirgū, kas savukārt izskaidro trūcīgo iedzīvotāju īpatsvara lielumu," portālam "Delfi" atbildēja Viļānu novada domes izpilddirektore Inga Strūberga.
Novada pārstāve skaidroja, ka bezdarba rādītāji ir līdzīgi visā Latgales reģionā. "Ir liels bezdarbnieku skaits aktīvajā vecumā ar profesionālo izglītību, tātad varam secināt, ka risināt šo problēmu varētu, atverot ražotnes un radot citas darbavietas reģionā," teica Viļānu novada pārstāve, piebilstot, ka Latgales reģionā un Viļānu novadā visvairāk bezdarbnieku ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, turpretī darba devēji labprātāk izskata iespēju nodarbināt jaunākus cilvēkus.
Strūberga arī norādīja uz valodas zināšanām, kas Latgales reģionā ir atšķirīgas no citiem novadiem. "Latgales reģionā iedzīvotāji brīvi sazinās latviešu un krievu valodās. Angļu valodas zināšanas reģionā ir vērtējamas kā neviendabīgas, kas arī samazina iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū," secināja izpilddirektore. Novada pārstāve piebilda, ka Viļānu novads iestājies Latgales speciālās ekonomikas zonā (SEZ). "Tas ļauj cerēt, ka situācija ar bezdarbu reģionā un novadā uzlabosies," teica Strūberga.
Rēzeknes novadā ir trešais lielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars valstī. Trūcīgo iedzīvotāju novadā 2015. gadā bija vairāk nekā 13%, kas kopš 2010. gada mazinājies par četriem procentpunktiem. Jāpiebilst, ka bezdarba līmenis novadā arī ir salīdzinoši augsts – tuvu 19%. Salīdzinot ar 2010. gadu, tas krities par aptuveni sešiem procentpunktiem.
"Trūkst darbavietu un cilvēkiem nav iespējas iegūt darbu, lai paaugstinātu savus ienākumus," portālam "Delfi" skaidroja Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale. Sociālā dienesta vadītāja arī vērsa uzmanību uz to, ka Latgalē kopumā arī ir diferencēta darba samaksa. "Te saņem mazākas algas nekā Rīgā. Tā atšķirība var būt no 100 līdz 200 eiro."
Strankale minēja, ka situācijas risināšanai būtu nepieciešams vairāk darba vietu, kā arī projekti attīstības veicināšanai. "Ir uzņēmumi, kas godprātīgi maksā algas, bet lielai daļai laukos darbs ir vien nepilnu laiku," sacīja Rēzeknes novada pārstāve. Laukos liela daļa iedzīvotāju strādā vien sezonāli, bet ziemā iestājas bezdarbniekos. "Ir arī noteikta cilvēku grupa, kas dzīvo tikai uz pabalsta un nemēģina strādāt, jo ir parēķinājuši, ka minimālā alga nav nemaz tik liela, bet jāstrādā garas stundas," klāstīja Strankale.
Vērtējot reģionus, Vidzemē ar augstu bezdarba līmeni izceļas Alūksnes novads, kur bezdarbs bijis vairāk nekā 10%, kā arī Madonas novads, kur bezdarba līmenis bijis tuvu 10%. Savukārt Kurzemē lielākie bezdarba rādītāji 2015. gadā reģistrēti Skrundas novadā, kur tas bijis teju 11% un Vaiņodes novadā, kur bezdarba līmenis bijis augstāks par 10%. Zemgalē lielākais bezdarba līmenis vērojams Auces novadā, kur bezdarba līmenis bijis tuvu 9%, un Viesītes novadā, kur tas bijis nedaudz vairāk par 8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
