Kopš 2010. gada vislielākais algu pieaugums pašvaldību struktūrās bijis Ilūkstes novadā, kur atalgojums pieaudzis par teju 70%. Otrajā vietā ir Naukšēnu novads un Jūrmala, kam seko Grobiņas, Jaunpiebalgas un Sējas novadi. Portāls "Delfi" pēta, kā 50% un vairāk algu kāpums veicinājis attīstību pašvaldībās.
Pašvaldības, kur algas pieaugušas visvairāk, gan nav atalgojuma augšgalā valstī kopumā. Visi novadi, izņemot Jūrmalu un Grobiņas novadu, būtiski atpaliek no pašvaldībām, kur ir lielākā alga. Lielākoties atalgojuma pieaugumu pašvaldību vadītāji skaidro ar minimālās algas pieaugumu, kā arī ar pedagogu atalgojuma palielinājumu valstī kopumā.
Ar vislielāko kāpumu izceļas Ilūkstes novads, kur algas kopš 2010. gada pieaugušas par 69,3%. Otrajā vietā ir Naukšēnu novads ar 60%, kam seko Jūrmala ar 57%, Grobiņas novads ar 56,5%, Jaunpiebalgas novads ar 53% un Sējas novads ar 52,5%. Sīkāk datus var izpētīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
"Manuprāt, algas paaugstinājums ir ievērojams, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Iespējams, tas ir mēģinājums šajās pašvaldībās nodrošināt nodarbinātības politikas formas, kuras atkarīgas no konkrētās pašvaldības. Respektīvi, sevišķi tur, kur redzams, ka uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir diezgan mērens vai nepietiekams. Šajā ziņā pastāv zināma korelācija," portālam "Delfi" datus komentēja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.
Eksperts norādīja, ka šāda korelācija pastāv vairākās mazajās pašvaldībās, kur darbu nodrošina pašvaldība vai valsts, savukārt kūtri attīstās uzņēmējdarbība. "Ar šādu paaugstināto algu ir mēģināts piesaistīt un saglabāt jaunus darbiniekus, kas ir kvalitatīvi un izglītoti," sprieda Hanovs.
Kultūrpētnieks uzsvēra, ka svarīgi meklēt veidus, kā cilvēkus paturēt novadā, tomēr ne vienmēr algu paaugstināšana ir risinājums. "Nepieciešams stabils sociālais budžets, no kā atkarīgs, cik lielā mērā pašvaldība var nodrošināt un domāt par jauniem nodarbinātības veidiem un formām. Šeit runa par to, ka privātā sektora un pašvaldības sadarbība, kas ir lielajās pašvaldībās, būtu pārņemama arī mazajās. Primāri tas ir sociālais budžets, veselības aprūpe," klāstīja eksperts.
Hanovs arī skaidroja, ka būtiski izveidot ģimenei labvēlīgu vidi. "Pēc bērna nākšanas pasaulē vecākiem ir jābūt ilgstošai perspektīvai. Viņi principā ir atbildīgi par šo jauno cilvēku un jauno dzīvi, un tur nepieciešami kvalitatīvi ārsti, kas mazajās pašvaldībās ir retums, nepieciešama augsta pievienotā vērtība darba vietām, lai perspektīva būtu ilgstoša. Tas viss veido ekonomisku un sociālu drošību, kas sekmēs to, ka cilvēki nepametīs novadu," teica Hanovs.
Kā nozīmīgu eksperts minēja arī loģistikas un infrastruktūras attīstību, lai mazākās pilsētas un ciemi būtu savienoti ar lielākiem centriem. "Tādēļ man ir liels prieks par reģionālajām koncertzālēm un kultūras centriem, kas daļēji atdzīvina un izstaro arī savu daļu nodarbinātības politikas uz tām mazākajām pašvaldībām, kas ir apkārt, piemēram, Rēzeknei, Liepājai vai Cēsīm," teica kultūrpētnieks.
Vienīgās pašvaldības, kur algas nav pieaugušas, bet gan samazinājušās, Mērsraga un Baltinavas novadi. Mērsragā atalgojums mazinājies par 15,7%, salīdzinot ar 2011. gadu (dati par 2010. gadu nebija pieejami novadu reformas dēļ). Tagad alga pašvaldībā ir 538 eiro, kas ir 144. vieta valstī.
Savukārt Baltinavas novadā atalgojums krities par gandrīz 3%, sasniedzot 479 eiro. Novads ir pēdējā vietā valstī pēc atalgojuma apmēra.
Dati par atalgojumu pašvaldību struktūrās, tātad arī par to pieaugumu vai kritumu iegūti no Reģionālās attīstības indikatora moduļa (RAIM) datubāzes, kurā iespējams atlasīt datus ar nosaukumu "Mēneša vidējā bruto samaksa pašvaldības struktūrās" un atlasīt tos pa interesējošajiem reģioniem, portālam "Delfi" apliecināja konkrēto datu apkopotājs un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzņēmumu finanšu un investīciju statistikas daļas vecākais referents Pēteris Nalivaiko.
Datus par šo samaksu RAIM iegūst no Centrālās statistikas pārvaldes, kas šo informāciju iegūst, citējot CSP mājaslapā rakstīto, "apkopojot CSP izstrādātās ceturkšņa statistikas pārskata veidlapas par komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu darbību datus un administratīvos datus". Vecākais referents norādīja, ka administratīvie dati nozīmē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus, kā arī pašvaldības pašas iesaistās šo datu veidošanā, nododot tos CSP.
Vislielākais algu pieaugums bijis Ilūkstes novadā, proti, par 69,3%, sasniedzot 623 eiro. Jāpiebilst, ka 2010. gadā algas novadā vidēji bija vien 368 eiro apmērā. Tagad Ilūkste ieņem salīdzinoši zemo 62. vietu valstī. Piemēram, Mārupes novads, kur algas pieaugušas par nepilniem 25% kopš 2010. gada, ir pirmajā vietā atalgojuma apmērā. Pašvaldību struktūrās cilvēki Mārupē vidēji saņem gandrīz 1000 eiro, kas ir augstākā summa valstī. Citus novadu raksturojošos rādītājus iespējams pētīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
"Tāds milzīgs lēciens un procents mums parādās, jo 2010. gadā nevienā novadā tik zema alga nav bijusi. Izpētot arī pārējos reģionus un skatoties arī salīdzinoši 2016. gadu, ļoti daudzās pašvaldībās darba samaksa ir krietni augstāka," portālam "Delfi" algu pieaugumu komentēja Ilūkstes novada domes finanšu nodaļas vadītāja Zigfrīda Plēpe.
Plēpe skaidroja, ka dažiem novadiem algas 2010. gadā vidēji bijušas tādā līmenī, kādu Ilūkste sasniegusi vien 2016. gadā. "Piemēram, Līvānu novadā 2010. gadā vidējā darba samaksa bija 531 eiro, bet mums 2010. gadā – 368 eiro. Mēs esam līdzvērtīgi 2016. gadā, kur mums ir 589 eiro, bet viņiem – 628 eiro," teica Plēpe.
Vaicājot, ar ko skaidrojams tas, ka novadā 2010. gadā bijusi tik zema darba samaksa pašvaldības struktūrās, finanšu nodaļas vadītāja norādīja, ka "esam rīkojušies pēc saviem budžeta līdzekļiem un vienmēr esam iztikuši". Pēc viņas teiktā, finansējums ieguldīts citur, tostarp infrastruktūras uzlabošanā.
Piemēram, Līvānu novadā 2010. gadā vidējā darba samaksa bija 531 eiro, bet mums 2010. gadā – 368 eiro.
Laika gaitā Ilūkstes novadam pievienotas vairākas skolas, kur jāņem vērā pedagogu minimālās darba samaksas pieaugums valstī kopumā. Tādējādi laikā, kad skolas pievienotas, pieauga arī vidējā darba samaksa.
Jautājot, vai algu pieaugumu par 70% varētu būt ietekmējušas vien pedagogu algas, Plēpe atbildēja: "Nevienam nav tā palielinātas. Algas fonda palielinājums mums ir tikai par 18%." Algu palielinājumu devis arī minimālās algas pieaugums, atzina novada pārstāve.
"Protams, ka novada iedzīvotāji labprāt strādā novada iestādēs. Tas ir labāk, nekā tērēt līdzekļus, lai brauktu uz blakus novadu strādāt," piebilda Plēpe.
Par 60% alga pieaugusi Naukšēnu novada pašvaldības iestādēs. Ar vidēji 659 eiro lielu atalgojumu novads ir 47. vietā valstī. Salīdzinājumam – 2010. gadā vidējā alga pašvaldības struktūrās bija 412 eiro. Vairāk par Naukšēnu novada rādītājiem lasiet portāla "Delfi" sadaļā "Domā, spried, sver".
Naukšēnos pieaugumu galvenokārt saista ar minimālās algas izmaiņām, vidējās algas izmaiņām valstī un izmaiņām pedagogu atalgojumā. "Lielu daļu no darba algas fonda veido darba samaksa pedagoģiskajam personālam. Pedagogu algas likme par vienu slodzi, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājusies par 87%," portālam "Delfi" datus teica Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.
Turklāt arī pašvaldības administrācijas algas katru gadu pieaug. "Nosakot mēnešalgu, ņem vērā veicamā darba sarežģītību, darba smagumu un darbinieka atbildības pakāpi," teica Zuments.
"Pašvaldībā kadru mainība nav liela. No pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem, neskaitot pedagogus, darba stāžs 20 un vairāk gadi ir 14 darbiniekiem, ar darba stāžu no 10 līdz 20 gadiem ir 12 darbinieki, ar darba stāžu no pieciem līdz desmit gadiem - 12 darbinieki," paskaidroja Naukšēnu novada pārstāvis. Lielākā daļa pašvaldībā strādājošo ir novadā deklarētie iedzīvotāji.
Jūrmala savukārt ir septītajā vietā pēc atalgojuma apmēra pašvaldības struktūrās, sasniedzot 804 eiro. Salīdzinot ar 2010. gadu, kad algas bija vidēji 512 eiro, atalgojums audzis par 57%. Jūrmalu raksturojošos rādītājus iespējams pētīt šeit.
"Jūrmalā ir vieni no zemākajiem administratīvajiem izdevumiem visu 119 pašvaldību vidū, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (40,5 eiro, 116. vieta no 119 pašvaldībām), otrie zemākie administratīvie izdevumi lielo pilsētu vidū, rēķinot uz vienu iedzīvotāju," portālam "Delfi" uzsvēra Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem.
"Atalgojums Jūrmalas pašvaldībā pēdējo gadu laikā palielināts valsts noteiktā atalgojuma ietvaros, ņemot vērā situāciju darba tirgū, lai spētu atrast piemērotus speciālistus," skaidroja Jūrmalas domes pārstāve.
Atalgojuma palielinājumu ietekmējis arī minimālās algas pieaugums kopš 2010. gada. "Pieaugums bijis 123 eiro – no aptuveni 256 eiro līdz 380 eiro -, kas ir ietekmējis minimālās algas saņēmējus un tos, kuru mēnešalga ir ļoti tuvu minimālajai," teica pašvaldības pārstāve.
Mēnešalgas pielāgotas arī izmaiņām Ministru kabineta (MK) noteiktajā amatu katalogā. "Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad galvenais iemesls mēnešalgas izmaiņām ir konkurētspēja darba tirgū, ņemot vērā arī amatu katalogam atbilstošo amatalgu saimi – pārsvarā tie ir amati, kuri darba specifikas dēļ tiek piesaistīti no privātstruktūrām – piemēram, ar būvniecības jomu saistīti darbinieki, inženiertehniskie speciālisti un IT jomas speciālisti," sacīja Leite, bilstot, ka problemātiski ir piesaistīt darbiniekus glābšanas dienesta darbam un sociālās aprūpes jomai.
Domes pārstāve gan norādīja, ka pašlaik netiek plānots atalgojuma palielinājums pašvaldības struktūrās. "Ja vērtē pēdējos deviņus mēnešus, tad kopumā mēnešalgu izmaiņas darbinieku sarakstā visvairāk skārušas izglītības iestādes," bilda Leite.
Toties Grobiņas novads ir desmitajā vietā pēc algu apmēra pašvaldības struktūrās, sasniedzot 789 eiro. Kopš 2010. gada, kad vidējā alga bija 504 eiro, tās apmērs audzis par 56,5%. Par Grobiņas novadu vairāk lasiet šeit.
Kā būtiskākos iemeslus algu palielinājumam pašvaldības struktūrās Grobiņas novada domes izpilddirektora vietniece administratīvajos un attīstības jautājumos Gunita Laiveniece minēja to, ka izmantoti 2010. gada dati, kur, pēc Laivenieces teiktā, "vienu ceturksni taupības nolūkos pašvaldības administrācija strādāja ar likmi 0,8, kas nozīmē nepilno darba nedēļu – četras dienas, saņemot likmei atbilstošu atalgojumu".
Laiveniece uzsvēra, ka "no 2010. gada Grobiņas novada pašvaldības darbiniekiem tikai vienreiz - 2013. gadā - bijis mērķtiecīgs atalgojuma palielinājums 7% apmērā". Savukārt 2017. gadā 64% no pašvaldības un to iestāžu algu fonda veido darba samaksa izglītības iestāžu darbiniekiem.
Novadā ir viena ģimnāzija, trīs pamatskolas, divas sākumskolas, divas pirmsskolas izglītības iestādes, divas bērnu pieskatīšanas grupas, mūzikas un mākslas skola, sporta skola un skolēnu interešu centrs/pieaugušo interešu centrs), līdz ar to algas būtiski ietekmē pedagogu atalgojums.
"Lai izglītības iestādēs nodrošinātu un noturētu zinošus un pieredzējušus skolotājus, dome ir centusies rast papildu finansējumu, nodrošinot piemaksas pie noteiktās algas likmes savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem pedagogiem," piebilda Laiveniece. Vēl lielo algu pieaugumu novada domes pārstāve skaidroja ar jaunu struktūrvienību izveidi - pašvaldības policiju un būvvaldi. "Tur nodarbināti augstākā līmeņa speciālisti ar atbilstošu atalgojumu," teica izpilddirektora vietniece.
Līdzās ir Liepāja ar vilinošiem darba piedāvājumiem.
Atalgojumu nepieciešams palielināt, lai spētu piesaistīt profesionālus speciālistus, minēja Laiveniece, vēršot uzmanību uz to, ka līdzās ir Liepāja "ar vilinošiem darba piedāvājumiem".
Tāpat Laiveniece minēja, ka Grobiņas novada dome pērn izstrādājusi vienotu kārtību, kā no 2017. gada veidosies amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēma pašvaldībā, izstrādājot darba samaksas un sociālo garantiju nolikumus. "Šī jaunā vienotā kārtība varētu turpmāk ietekmēt atalgojuma izmaiņas," sacīja novada domes pārstāve.
Jaunpiebalgas novadā alga pašvaldības struktūrās kopš 2010. gada, kad tā vidēji bija 459 eiro, augusi par par 53%, sasniedzot 703 eiro. Atalgojuma ziņā Jaunpiebalga ir 26. vietā valstī. Lai apskatītu arī citus novada raksturojošos rādītājus, lasiet "Domā, spried, sver" sadaļu.
Algu palielinājums primāri saistīts ar minimālās algu palielinājumu valstī kopumā par 44%, portālam "Delfi" uzsvēra Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Vienlaikus viņš uzsver, ka lielākoties visi strādā par algu, kas ir tuvu minimālajai.
Pēc minimālās algas palielinājuma pašvaldība ik gadu varēja atļauties minimālo algu saņēmēju atalgojumu palielināt par 2%, 5% vai 10%. "Tiem, kam algas bija lielākas, tās vispār netika palielinātas vai tika palielinātas tikai par pāris procentiem," bilda Šāvējs. Novadam joprojām nav izdevies algas palielināt par pilniem 44%.
Domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka 2010. gadā atalgojums bija pēckrīzes līmenī, līdz ar to algu pieaugums ir tikai likumsakarīgs. "Mēs tikai ap 2013./2014. gadu varējām darbiniekiem samaksāt tādas algas, kādas bija pirms krīzes," sacīja Šāvējs.
Kā būtisku faktoru algu palielinājumam domes priekšsēdētājs minēja arī pedagogu algas, jo no kopējā algu fonda ir 20% pieaugums mērķdotācijām. Kopš 2010. gada novadā ir likvidēta viena skola, kā arī būtiski mainījusies darba samaksas sistēma. "Tagad mums ir liela skola ar labu piepildījumu, līdz ar to skolā ir labas algas, un daudzas pedagogu algas pārsniedz pašvaldības administrācijā strādājošo algas. Jaunpiebalgas vidusskolas pedagogu algas ir pirmajā trīsdesmitniekā Latvijā," lepojas Šāvējs.
Mēs tikai ap 2013./2014. gadu varējām darbiniekiem samaksāt tādas algas, kādas bija pirms krīzes.
Vēl novadā kopš 2010. gada par vairāk nekā 14% samazinājies sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits. "Pēc iespējas esam atbrīvojušies no liekām vai nevajadzīgām štata vienībām," teica Šāvējs. Rezultātā cilvēkiem iespējams maksāt vairāk.
Sējas novadā atalgojums pašvaldībā audzis par 52,5%, sasniedzot 744 eiro. Novads pēc atalgojuma apmēra ir 14. vietā valstī. 2010. gadā vidējā alga novadā bija 488 eiro. Vairāk par Sējas novadu lasiet šeit.
"Mēs strādājām ar ļoti zemām algām un vēl joprojām turpinām," portālam "Delfi" sacīja Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš un norādīja uz to, ka "2010. gadā pašvaldībā un tās iestādēs bija nodarbināti 111 strādājošie ar vidējo darba algu 355 eiro mēnesī, bet 2016. gadā vidējais darbinieku skaits ir 141, vidējā alga mēnesī – 570 eiro, tātad pieaugums veido 60%.
Domes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka darbinieku skaitā iekļauti arī pedagogi, kuriem 2016. gadā bija salīdzinoši liels algas pieaugums.
Vienlaicīgi Sējas novada pārstāvis atzina, ka atalgojums novadā joprojām ir zem valsts vidējā rādītāja. "Algas pieaugs atbilstoši minimālās algas pieaugumam, bet vēl nezinām, kāda tā būs 2018. gadā," sprieda Liepiņš.
