Salīdzinot novadus pēc rādītājiem par sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu un aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, raksturīga korelācija, ka novadā vai nu daudz sabiedriskajā sektorā strādājošo, vai arī aktīvi uzņēmēji, bet ne abi. Izņēmumi ir Mārupes novads un Rīga, kur darba ir pietiekami abos sektoros. Portāls "Delfi" piedāvā apkopojumu un skaidro, kā vērtēt balansa trūkumu starp darbavietu skaitu abos sektoros.
Visvairāk sabiedriskajā sektorā nodarbināto attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir Mārupes un Neretas novados, kam seko Rīga, Strenču un Rūjienas novadi. Izņemot Mārupi un Rīgu, visiem novadiem raksturīga zema uzņēmēju aktivitāte. Sīkākus datus iespējams aplūkot 'Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā.
Savukārt visvairāk aktīvo uzņēmumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu reģistrēts Mārupes un Garkalnes novados, Rīgā, kam seko Babītes, Ķekavas un Ādažu novadi. Visiem, izņemot Mārupes novadu un Rīgu, raksturīgs, ka sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits ir zems. Datus iespējams aplūkot sadaļā "Domā, spried, sver".
"No novada ekonomiskās attīstības ilgtspējas viedokļa nenoliedzami ir jādominē privātai uzņēmējdarbībai, vēlams, ražošanai, nevis pakalpojumu sniegšanai, jo tad parādās iespēja palielināt uzņēmumu produkcijas tirgu un efektīvāk investēt uzņēmumu attīstībā," portālam "Delfi" datus komentēja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.
Eksperts arī uzsvēra, ka īpaši svarīga ir "augsto tehnoloģiju īpatsvara palielināšana ražošanā, jo tādā gadījumā slogs no ierobežotiem dabas resursiem (koksne) tiek pārlikts uz darbaspēku, kura zināšanas pašas kļūst par resursiem".
Hanovs arī bija pārliecināts, ka nākotnē būtiski ir jauni nodarbinātības paradumi, "kas mazina darbaspēka atkarību no vietas, proti, no nepieciešamības dzīvot galvaspilsētā". Gadījumā, ja īstenojas šāds scenārijs, "publiskajā sektorā strādājošo skaits būs atkarīgs no iespējām "turīgā" pašvaldībā palielināt sociālā budžeta mērķa grupu skaitu".
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš portālam "Delfi" norādīja, ka "no metodikas viedokļa ir salīdzinoši grūti izdarīt secinājumus par tiešu sakarību starp sabiedriskā sektorā strādājošajiem un aktīvajiem uzņēmumiem, analizējot tikai šos divus faktorus, jo Latvijā ir specifiska darbinieku uzskaites sistēma".
Kā piemēru Bērziņš minēja Mārupes novadu, kur ir liels sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars, kas saistīts ar lieliem valsts uzņēmumiem novadā. "Līdz ar to varam secināt, ka gadījumos, kad pagastā atrodas, piemēram, reģionāla slimnīca, aprūpes centrs vai cits liels reģionāls nozīmēs sabiedriski nozīmīgs objekts, statistika var parādīt neobjektivitāti, īpaši reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu," komentēja Bērziņš.
Tomēr Bērziņš atzina, ka "reģionos ar lielu pieejamo sabiedriskā sektora darba vietu skaitu ir vērojama tendence, ka aktīvās uzņēmējdarbības līmenis ir zemāks kā vidējais Latvijā". Šāda situācija, kā apgalvoja dekāns, norāda uz to, ka "iedzīvotāji, izvērtējot riska (drošības) un atdeves attiecību, izvēlas drošāko ieņēmumu veidu, strādāt sabiedriskajā sektorā, jo uzņēmējdarbība vienmēr ir saistīta ar lielāku risku, lai gan arī lielāku potenciālo atdevi no savas darbības".
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko portālam "Delfi" norādīja, ka minētie gadījumi, kur vērojama korelācija starp sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvaru un uzņēmēju aktivitāti, drīzāk ir izņēmumi.
Rubesa-Voravko uzsvēra, ka "jāņem vērā arī tas, ka sabiedriskā sektora sniegtie pakalpojumi un attiecīgi nodarbināto skaits tajā vairāk ir piesaistīti novadu iedzīvotāju skaitam nekā komersantu skaitam". Tieša korelācija starp datiem nevarētu būt, jo, kā apgalvoja EM pārstāve, "sabiedrisko pakalpojumu finansēšana var tikt nodrošināta no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda".
Lai sekmētu uzņēmējdarbību reģionos, paredzēts, ka Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam, pēc Rubesas-Voravko teiktā, ir pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedalījumu, sabiedriskais sektors ietver vispārīgo valdības sektoru (valsts un pašvaldības iestādes, institūcijas), valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī valsts, pašvaldības nodibinājumus un biedrības. "Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības," liecina informācija CSP mājaslapā.
Portāls "Delfi" divos rakstos analizē pašvaldības, kur nav līdzsvara starp sabiedriskajā sektorā strādājošo un aktīvo uzņēmumu skaitu. Novadu un pilsētu raksturojošos rādītājus iespējams detalizēti skatīt arī pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
Mārupes novadā ir lielākais sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars, kur uz 1000 iedzīvotājiem aptuveni 412 strādā sabiedriskajā sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī, salīdzinot ar 2010. gadu, šis skaits krities par aptuveni 30 cilvēkiem uz 1000, tomēr Mārupes novads šajā ziņā vēl joprojām ir līderis.
Mārupē ir arī augstākais reģistrēto uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, liecina "Lursoft" dati. 2017. gada martā uz 1000 iedzīvotājiem novadā bija reģistrēti vairāk nekā simts uzņēmumi. Visus novadu raksturojošos rādītājus attiecībā uz ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams aplūkot šeit.
Sabiedriskais sektors ietver Mārupes pašvaldības iestādes, kur skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs ir 588 darbinieki, domes struktūrvienības un iestādes ar 206 darbiniekiem, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību "Mārupes komunālie pakalpojumi", kur strādā 72 darbinieki, portālam "Delfi" apstiprināja Mārupes domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe (Reģionu alianse).
Novadā sabiedriskais sektors iekļauj arī Mārupes novadā reģistrētos valsts kapitālsabiedrību uzņēmumus – VAS "Latvijas Pasts", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", AS "Air Baltic Corporation", VAS "Latvijas gaisa satiksme", kuri, kā apliecināja Kadiģe, nodrošina visvairāk darbavietu.
Pēc darbinieku skaita 2015. gada janvārī visvairāk nodarbināto bijis VAS "Latvijas Pasts", kur reģistrēti 4236 darbinieki. "No kopumā aptuveni 4200 strādājošo ap 1500 ir pastnieki, ap 1500 – pasta nodaļu operatori, pārējie – kurjeri, šoferi, šķirošanas kompleksa darbinieki un tamlīdzīgi. Visiem darbavieta ir Mārupes novads," portālam "Delfi" apliecināja pasta ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.
Vēl novadā izceļas SIA "Kreiss" ar 2242 darbiniekiem, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ar 1186 darbiniekiem, SIA "Alfor", kas nodarbina 906 cilvēkus, AS "Air Baltic Corporation" ar 891 darbinieku un VAS "Latvijas gaisa satiksme", kur nodarbināti 354 cilvēki.
Lai arī visvairāk darbinieku ir VAS "Latvijas Pasts", kā norādīja Kadiģe, "šī uzņēmuma nodaļas ir izvietotas pa visu Latvijas teritoriju un attiecīgi arī pasta darbinieki strādā visā Latvijas teritorijā". Mārupes novada pārstāve vērsa uzmanību arī uz to, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" darbinieki ir ne tikai Mārupes, bet arī citu novadu un Rīgas iedzīvotāji. "Līdzīga situācija ir arī pārējos valsts kapitālsabiedrību uzņēmumos," apgalvoja domes priekšsēdētāja vietniece.
Mārupes novadā reģistrētajos uzņēmumos kopējais darbinieku skaits 2017. gada sākumā bija 21 858, savukārt Mārupē deklarēto iedzīvotāju skaits bija 19 716. "To varētu saukt par Mārupes fenomenu, ka Mārupes novada darbinieku skaits novada uzņēmumos pret iedzīvotāju skaitu procentos veido 110%," komentēja Mārupes novada domes pārstāve.
Kadiģe klāstīja, ka iedzīvotājiem Mārupē ir salīdzinoši viegli atrast darbu. "Mārupes iedzīvotājiem darba vietas piedāvā gan sabiedriskā, gan privātajā sektora uzņēmumi Mārupē, kā arī tuvu ir galvaspilsēta ar plašu darba vietu piedāvājumu, kā arī nosacīti tuvu ir Jelgava, Ķekava, Babīte un Jūrmala," teica domes priekšsēdētāja vietniece, norādot arī uz zemajiem bezdarba rādītājiem novadā. Bezdarbnieku skaits 2017. gada februārī novadā bija vien aptuveni 3% jeb 330 cilvēku, saskaņā ar Valsts nodarbinātības aģentūras (VNA) datiem.
Mārupes novada domes pārstāve piebilda, ka pašvaldība regulāri organizē pasākumus, lai iedzīvotāji varētu strādāt Mārupē, nevis kur citur.
Pēc Mārupes novada lielākais sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars ir Neretas novadā, kur 2015. gadā no 1000 iedzīvotājiem teju 240 bijuši nodarbināti sabiedriskajā sektorā. Salīdzinot ar 2010. gadu, skaits audzis par gandrīz 14 cilvēkiem uz 1000.
Pretēji Mārupes novadam, Neretā aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir gaužām neliels. 2015. gada martā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti mazāk nekā 16 uzņēmumi. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem valstī. Citus novada raksturojošos rādītājus iespējams aplūkot šeit.
Pēc "Lursoft" datiem novadā 2016. gadā lielākais naudas apgrozījums bijis SIA "Liellopu izsoļu nams", pārsniedzot 12 miljonus eiro. Otrs lielākais naudas apgrozījums – zemnieku saimniecībai "Ģēģeri". Tas gan bijis par desmit miljoniem mazāks nekā pirmajam, proti, vien divi miljoni. Trešais lielākais naudas apgrozījums fiksēts būvdarbu un mežizstrādes firmai SIA "Blīgzna", 2016. gadā sasniedzot nepilnu miljonu eiro.
"Jā, tas patiesi tā ir. Lielākie darba devēji mūsu novadā ir valsts sociālās aprūpes centrs (VSAC) "Latgale" un Neretas novada pašvaldība. Tas ir vēsturiski izveidojies, un tās abas dod ļoti daudz darba vietu," portālam "Delfi" datus komentēja Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis ("Vienotība").
Centrā "Latgale" strādā vairāk nekā 100 darbinieku, bet pašvaldībā – 250. "Tas priekš mūsu mazā novada ir liels skaitlis. Iedzīvotāji ir nodrošināti ar darbu un tātad arī ar iztikas līdzekļiem," apgalvoja Kviesis.
Domes priekšsēdētājs arī atzina, ka novadā uzņēmējdarbība attīstās kūtri. "Tam par iemeslu, iespējams, ir lielais attālums no centriem. Arī visi ceļi vēl nav ideālā stāvoklī, kaut gan top," teica Neretas novada pārstāvis, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstību ietekmē arī darbaspēka trūkums.
"Tāpēc investoriem nav īpaši pievilcīgs mūsu novads," bilda Kviesis. Novada pārstāvis norādīja, ka lieliem uzņēmējiem Neretas novadā nebūtu strādnieku, bet uzņēmumus, kuros ir līdz 20 darbavietām, "droši vien izdotos nodrošināt".
Kviesis arī uzsvēra, ka, "neskatoties uz visiem apstākļiem, mums ir spēcīgas lauku saimniecības, lielākais liellopu izsoļu nams Baltijā un ievērojams strādājošo skaits dažādās ar mežizstrādi un kokapstrādi saistītās firmās".
Domes priekšsēdētājs uzteica novada uzņēmējus par aktivitāti dažādu projektu īstenošanā un ES fondu līdzekļu piesaistē, jo tāpēc Neretas novadā esot daudz bioloģisko saimniecību. "Tādā tipiskā lauksaimniecības un mežsaimniecības novadā kā mūsu tā jau ir ierasta uzņemējdarbības attīstības forma," apgalvoja Kviesis.
Aknīstes novadā sabiedriskajā sektorā no 1000 iedzīvotājiem strādā 171 cilvēks. Salīdzinot ar 2010. gadu, rādītājs nav būtiski palielinājies. Toties aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 cilvēkiem novadā ir mazs vien nepilni 25. Peļņa, kas novadā gūta no uzņēmumiem 2015. gadā, bija vairāk nekā trīs miljoni eiro. Rādītājus par Aknīstes novadu iespējams aplūkot pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".
"Aknīstes novadā atrodas uzņēmumi, kuri nodrošina lielu daudzumu darba vietu - Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca, Veselības un sociālās aprūpes centrs, Aknīstes vidusskola, Asares pamatskola, Aknīstes novada pašvaldības iestādes, pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte"," portālam "Delfi" datus komentēja Aknīstes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Prande ("Par attīstītu novadu").
Kā liecina "Lursoft" dati, uzņēmumi, kas 2016. gadā strādājuši ar lielāko naudas apgrozījumu, ir ēku būvniecības firma SIA "Sigma G", pārsniedzot desmit ar pusi miljonu eiro. Ar gandrīz sešu miljonu eiro apgrozījumu 2016. gadā strādāja arī mežistrādes firma SIA "Indāres". Savukārt trešajā vietā pēc naudas apgrozījuma 2016. gadā, ir kūdras ieguves firma SIA "Cesvaines kūdra", sasniedzot aptuveni divus miljonus eiro.
Prande arī piebilda, ka novadā aktīvi ir ražošanas uzņēmumi SIA "Nordtorf" un SIA "Ināres", kā arī zemnieku saimniecības.
Strenču novadā 2015. gadā sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits bija 169 cilvēki uz 1000. Salīdzinot ar 2010. gadu, to skaits audzis par aptuveni 15 cilvēkiem uz 1000. Savukārt aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem šā gada martā bijis vien nedaudz vairāk par 18. Ekonomikas, kopienas un labklājības raksturojošos rādītājus novadā iespējams aplūkot šeit.
"Lielais sabiedriskā sektorā strādājošo īpatsvars novadā ir tādēļ, ka mums ir diezgan daudz valsts un pašvaldību iestāžu, ir psihoneiroloģiskā slimnīca, kurai ir gandrīz tāds pats budžets kā pašvaldībai. Tā kā iedzīvotāju skaits novadā ir mazs, tad veidojas liels rādītājs par sabiedrisko sektoru," tā portālam "Delfi" sacīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons ("Nākotnes vārdā jau šodien").
Uz jautājumu, kādēļ novadā nav aktīva uzņēmējdarbības vide, Pētersons atbildēja, sakot: "Mēs esam lauku novads, kur ir daudz zemnieku, ir mazi uzņēmumi. Viss notiek mehanizēti, līdz ar to nevajag arī daudz cilvēku. Vēl arī aptuveni 18 kilometru brauciena attālumā ir Valmiera, uz kurieni cilvēki brauc strādāt."
Domes priekšsēdētājs neuzskata, ka pašvaldībai ir iespējas ietekmēt to, cik aktīvi cilvēki dibina un attīsta uzņēmumus novadā. "Nodokļu politiku kontrolēt nevaram, bet citām lietām nav tik lielas ietekmes. Ir jāmeklē cilvēki, kas būtu gatavi uzņemties risku, iet cauri birokrātijai," klāstīja novada vadītājs.
Divi aktīvākie uzņēmumi, kuriem 2016. gadā naudas apgrozījums bijis vairāk nekā 6,5 miljoni eiro, ir VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" un AS "Seda", kas nodarbojas ar kūdras ieguvi un minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošanu. Toties trešajā vietā pēc naudas apgrozījuma bijis mežistrādes uzņēmums SIA "Ložas AB", sasniedzot gandrīz miljonu eiro lielu naudas apgrozījumu, liecina "Lursoft" dati.
Pētersons arī uzsvēra, ka iespēju robežās pašvaldība palīdz, piedāvājot uzņēmējiem gan telpas, gan zemi, bet, tā kā tas neesot noteicošais veiksmīgai uzņēmējdarbībai, jo ne visi gatavi darboties kā uzņēmēji. "Tas ir mazsvarīgi uzņēmējdarbības attīstībai. Tur vajadzīgas lielas idejas un liela griba," rezumēja domes priekšsēdētājs.
Arī Rūjienas novadā, tāpat kā Neretas un Strenču novados, 2015. gadā fiksēts samērā liels sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits, proti, aptuveni 156 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 2010. gadu, skaits gan nav būtiski pieaudzis – vien par aptuveni septiņiem cilvēkiem uz 1000. Novadu raksturojošos rādītājus par ekonomiku, kopienu un labklājību iespējams aplūkot šeit.
Rūjienā ir arī salīdzinoši maz aktīvo uzņēmumu. Uz 1000 iedzīvotājiem 2017. gada martā reģistrēti vien 18 aktīvie uzņēmumi. Pēc "Lursoft" datiem ar lielāko naudas apgrozījumu 2016. gadā strādājusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Daiva", kur apgrozīti gandrīz trīs miljoni eiro. Otrs lielākais naudas apgrozījums, proti, vairāk par 2,5 miljoniem eiro, 2016. gadā bijis SIA "Sanat", kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Savukārt ar trešo lielāko apgrozījumu – vairāk par 2 miljoniem eiro, strādājis SIA "Artavs", kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību.
"Uzskatu ka statistika, secinājumi, ko piedāvā "Delfi", ir pilnīgi neobjektīva, kas veikta pēc savas sapratnes, ne lietas būtības izpratnes," tā portālam "Delfi" datus par sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu komentēja Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins ("Vidzemes partija"). Domes priekšsēdētājs norādīja, ka "ir nodarbinātības veidu atšķirības pašvaldībās, kas būtiski ietekmē statistikas objektivitāti par nodarbinātību sabiedriskajā sektorā".
Norādi uz nekorektiem datiem gan portālam "Delfi" noliedza Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzņēmumu finanšu un investīciju statistikas daļas vecākais referents Pēteris Nalivaiko, kurš arī konkrētos datus apkopojis. "Datus par rādītājiem, kas saistīti ar sabiedriskā sektorā nodarbinātajiem ņēmu no CSP datiem par aizņemtajām darba vietām reģionos. Formula aprēķinam bija Sabiedriskā sektora vietas/(Sabiedriskā sektora darba vietas + Privātā sektora vietas)/1000," skaidroja Nalivaiko.
"Datus CSP iegūst pilnā apsekojuma veidā izmantojot veidlapu "2-darbs (īsā)". Veidlapu aizpilda visas valsts un pašvaldību iestādes, tāpēc publiski pieejamā informācija par sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem balstās uz valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem datiem," uzsvēra pētnieks.
Savukārt Gladkins apliecināja, ka novadā lielākie darba devēji sabiedriskajā sektorā ir VSAC "Vidzeme" filiāle "Rūja", kur darbs ir 170 cilvēkiem, Rūjienas novada pašvaldība kopā ar sociālās aprūpes centru, kultūras un citām iestādēm, kas darbu dod 330 iedzīvotājiem. Vēl sabiedriskajā sektorā darbojas SIA "VTU Valmiera", SIA "Rūjienas siltums" un citi.
"Kā jebkura darbavieta, arī darbs sabiedriskajā sektorā ir iedzīvotāju darbavieta un viņu ienākumu avots, un nekādā veidā tas nav saistīts ar uzņemšanos nodarboties ar uzņēmējdarbību. Zinu, ka citi to dara paralēli – strādā sabiedriskajā sektorā un veic saimniecisko darbību zemnieku saimniecībās, cep maizi, auž linu audeklus un tā tālāk," klāstīja Gladkins.
Domes priekšsēdētājs atkārtoti uzsvēra, ka darbam sabiedriskajā sektorā nav nekādas saistības ar uzņēmējdarbības veicināšanu vai bremzēšanu. "Tas nekādā veidā netraucē cilvēkiem nodarboties ar saimniecisko darbību. Drīzāk tas ir atkarīgs no cilvēku pašu gribas – spējas kaut ko darīt. Ne visi prot un var darīt to, par ko viņi sapņo," teica Rūjienas novada pārstāvis, piebilstot, ka "mudināt nodarboties ar uzņēmējdarbību var, bet ne visi to var".
Rūjienas novada domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka "sabiedrībā uzņēmējs kā sabiedrības daļa nav cieņā", jo "tiek kultivēts, ka bagātība ir slikta lieta, uzņēmēji, lūk, visus šmauc, nemaksā nodokļus, visu nopērk par naudu un tā tālāk".
