Visvairāk sabiedriskajā sektorā nodarbināto attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir Mārupes un Neretas novados, kam seko Rīga, Strenču un Rūjienas novadi. Izņemot Mārupi un Rīgu, visiem novadiem raksturīga zema uzņēmēju aktivitāte. Sīkākus datus iespējams aplūkot 'Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

Savukārt visvairāk aktīvo uzņēmumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu reģistrēts Mārupes un Garkalnes novados, Rīgā, kam seko Babītes, Ķekavas un Ādažu novadi. Visiem, izņemot Mārupes novadu un Rīgu, raksturīgs, ka sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits ir zems. Datus iespējams aplūkot sadaļā "Domā, spried, sver".

"No novada ekonomiskās attīstības ilgtspējas viedokļa nenoliedzami ir jādominē privātai uzņēmējdarbībai, vēlams, ražošanai, nevis pakalpojumu sniegšanai, jo tad parādās iespēja palielināt uzņēmumu produkcijas tirgu un efektīvāk investēt uzņēmumu attīstībā," portālam "Delfi" datus komentēja kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Eksperts arī uzsvēra, ka īpaši svarīga ir "augsto tehnoloģiju īpatsvara palielināšana ražošanā, jo tādā gadījumā slogs no ierobežotiem dabas resursiem (koksne) tiek pārlikts uz darbaspēku, kura zināšanas pašas kļūst par resursiem".

Hanovs arī bija pārliecināts, ka nākotnē būtiski ir jauni nodarbinātības paradumi, "kas mazina darbaspēka atkarību no vietas, proti, no nepieciešamības dzīvot galvaspilsētā". Gadījumā, ja īstenojas šāds scenārijs, "publiskajā sektorā strādājošo skaits būs atkarīgs no iespējām "turīgā" pašvaldībā palielināt sociālā budžeta mērķa grupu skaitu".

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš portālam "Delfi" norādīja, ka "no metodikas viedokļa ir salīdzinoši grūti izdarīt secinājumus par tiešu sakarību starp sabiedriskā sektorā strādājošajiem un aktīvajiem uzņēmumiem, analizējot tikai šos divus faktorus, jo Latvijā ir specifiska darbinieku uzskaites sistēma".

Kā piemēru Bērziņš minēja Mārupes novadu, kur ir liels sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars, kas saistīts ar lieliem valsts uzņēmumiem novadā. "Līdz ar to varam secināt, ka gadījumos, kad pagastā atrodas, piemēram, reģionāla slimnīca, aprūpes centrs vai cits liels reģionāls nozīmēs sabiedriski nozīmīgs objekts, statistika var parādīt neobjektivitāti, īpaši reģionos ar mazu iedzīvotāju skaitu," komentēja Bērziņš.

Tomēr Bērziņš atzina, ka "reģionos ar lielu pieejamo sabiedriskā sektora darba vietu skaitu ir vērojama tendence, ka aktīvās uzņēmējdarbības līmenis ir zemāks kā vidējais Latvijā". Šāda situācija, kā apgalvoja dekāns, norāda uz to, ka "iedzīvotāji, izvērtējot riska (drošības) un atdeves attiecību, izvēlas drošāko ieņēmumu veidu, strādāt sabiedriskajā sektorā, jo uzņēmējdarbība vienmēr ir saistīta ar lielāku risku, lai gan arī lielāku potenciālo atdevi no savas darbības".

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko portālam "Delfi" norādīja, ka minētie gadījumi, kur vērojama korelācija starp sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvaru un uzņēmēju aktivitāti, drīzāk ir izņēmumi.

Rubesa-Voravko uzsvēra, ka "jāņem vērā arī tas, ka sabiedriskā sektora sniegtie pakalpojumi un attiecīgi nodarbināto skaits tajā vairāk ir piesaistīti novadu iedzīvotāju skaitam nekā komersantu skaitam". Tieša korelācija starp datiem nevarētu būt, jo, kā apgalvoja EM pārstāve, "sabiedrisko pakalpojumu finansēšana var tikt nodrošināta no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda".

Lai sekmētu uzņēmējdarbību reģionos, paredzēts, ka Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam, pēc Rubesas-Voravko teiktā, ir pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedalījumu, sabiedriskais sektors ietver vispārīgo valdības sektoru (valsts un pašvaldības iestādes, institūcijas), valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī valsts, pašvaldības nodibinājumus un biedrības. "Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības," liecina informācija CSP mājaslapā.

Portāls "Delfi" divos rakstos analizē pašvaldības, kur nav līdzsvara starp sabiedriskajā sektorā strādājošo un aktīvo uzņēmumu skaitu. Novadu un pilsētu raksturojošos rādītājus iespējams detalizēti skatīt arī pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".