Foto: LETA
Salīdzinot novadus pēc rādītājiem par sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu un aktīvo uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, pamanāma raksturīga korelācija, ka novadā vai nu ir daudz sabiedriskajā sektorā strādājošo, vai arī aktīvi uzņēmēji, bet ne abi. Izņēmumi ir Mārupes novads un Rīga, kur darba ir pietiekami abos sektoros. Portāls "Delfi" piedāvā otro daļu apkopojumam un skaidrojumam, kā vērtēt novados neesošo balansu starp darbavietu skaitu abos sektoros.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedalījumu, sabiedriskais sektors ietver vispārīgo valdības sektoru (valsts un pašvaldības iestādes, institūcijas), valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī valsts, pašvaldības nodibinājumus un biedrības. "Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības," liecina informācija CSP mājaslapā.

Visvairāk aktīvo uzņēmumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu reģistrēts Mārupes un Garkalnes novados, Rīgā, kam seko Babītes, Ķekavas un Ādažu novadi. Visiem, izņemot Mārupes novadu un Rīga, raksturīgs, ka sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits ir zems. Datus iespējams aplūkot sadaļā "Domā, spried, sver".

Savukārt visvairāk sabiedriskajā sektorā nodarbināto attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir Mārupes un Neretas novados, kam seko Rīga, Strenču un Rūjienas novadi. Izņemot Mārupi un Rīgu, visiem novadiem raksturīga neaktīva uzņēmējdarbības vide. Datus iespējams aplūkot pašvaldību vēlēšanu sadaļā.

Jau vēstīts, ka ekspertu domas attiecībā uz šiem rādītājiem dalās. Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš akcentē, ka "no metodikas viedokļa ir salīdzinoši grūti izdarīt secinājumus par tiešu sakarību starp sabiedriskā sektorā strādājošajiem un aktīvajiem uzņēmumiem". Savukārt kultūrpētnieks Deniss Hanovs uzsver, ka "no novada ekonomiskās attīstības ilgtspējas viedokļa nenoliedzami ir jādominē privātai uzņēmējdarbībai, vēlams, ražošanai, nevis pakalpojumu sniegšanai," tikmēr

Abi eksperti gan vienprātīgi atzīst, ka novados, kur vairāk darbavietu piedāvā sabiedriskais sektors, ir zemāka uzņēmēju aktivitāte, kamēr Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko pauž viedokli, ka minētie gadījumi, kur vērojama korelācija starp sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvaru un uzņēmēju aktivitāti, drīzāk ir izņēmumi.

Novadu un pilsētu raksturojošos rādītājus iespējams detalizēti skatīt arī pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

Foto: LETA

Citāda situācija ir novados, kur ir daudz aktīvo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem. Piemēram, Garkalnes novadā sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir vien nepilni 46, kas ir otrs zemākais īpatsvars valstī. Salīdzinot ar 2010. gadu, rādītājs palielinājies aptuveni par 38 cilvēkiem uz 1000. Citus Garkalnes novada raksturojošos rādītājus iespējams aplūkot šeit.

Tajā pašā laikā novadā ir otrs lielākais aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem valstī. 2017. gada martā to bija tuvu pie 90 uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt 2015. gadā, kā liecina "Lursoft" dati, peļņa no uzņēmumiem sasniedza teju deviņus miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" datiem lielākais naudas apgrozījums 2016. gadā novadā bijis dažādu rūpniecības un inženierbūvniecības iekārtu vairumtirgotājam SIA "Alfis", sasniedzot gandrīz septiņus miljonus eiro. Otrs lielākais apgrozījums – nedaudz vairāk kā seši miljoni eiro – pērn bijis kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirgotājam SIA "L.O.T.-Trading ". Arī trešajā vietā pēc naudas apgrozījuma apjoma ierindojas uzņēmums, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību – SIA "Harlov" naudas apgrozījums 2016. gadā sasniedza gandrīz piecus miljonus eiro.

"Sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu Garkalnes novadā vajadzētu skatīt kopsakarībās ar pārējiem rādītājiem," portālam "Delfi" norāda Garkalnes novada domes projektu un attīstības daļas vadītājs Gundars Krievs.

Novada pārstāvis skaidro, ka ir vairāki iepriekš minēto rādītāju ietekmējošie faktori. "Garkalnes novada iedzīvotāji ir stabils vidusslānis – ir augsti vidējie ienākumi un bezdarbs ir zem 3%. Stabilu un atbilstošu atalgojumu spēj nodrošināt privātais sektors," kā galvenos iemeslus mazajam sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitam min Krievs.

Projektu un attīstības daļas vadītājs arī skaidro, ka cilvēki izvēlas darboties privātajā sektorā, jo "cilvēks veidojas ģimenē un, ja bērni redz, ka vecāki un kaimiņi nodrošina pārticību, darbodamies privātajā biznesā, tad arī viņi izvēlēsies šo ceļu".

Pašvaldībā aktīvi tiekot domāts par to, kā nodrošināt bērniem kvalitatīvu pirmsskolas un pamata izglītību tuvu dzīves vietai, lai vecāki varētu darboties privātajā sektorā. "Garkalnes pašvaldība ir uzņēmējdarbību atbalstoša – uzņēmējiem tiek sniegtas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides, kā arī operatīvi tiek izskatītas uzņēmēju būvniecības ieceres, par ko liecina augsts izsniegto būvatļauju skaits," paskaidro novada pārstāvis.

Foto: Shutterstock

Babītes novadā 2015. gadā uz 1000 iedzīvotājiem sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits bija nepilni 55 cilvēki, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem valstī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī, salīdzinot ar 2010. gadu, skaits audzis par vairāk nekā 30 cilvēkiem uz 1000, Babītes novadā sabiedriskais sektors nav galvenais darba devējs. Citus novada raksturojošos rādītājus iespējams analizēt šeit.

Tomēr 2017. gada martā novadā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti aptuveni 85 uzņēmumi, kas savukārt ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī. Pēc "Lursoft" datiem redzams, ka ar lielāko apgrozījumu novadā 2016. gadā strādājis SIA "LEAX Baltix", kas nodarbojas ar metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu. Uzņēmuma apgrozījums bijis tuvu 14 miljoniem eiro. Ar krietni mazāku naudas apgrozījumu, proti, nedaudz vairāk par septiņiem miljoniem eiro, 2016. gadā strādājis SIA "Lindstrom", kas piedāvā mājsaimniecības priekšmetu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu.

Savukārt trešajā vietā pēc naudas apgrozījuma apjoma 2016. gadā, ierindojas SIA "Ostby", kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu, koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošanu, kā arī namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu. Uzņēmuma naudas apgrozījums sasniedza gandrīz septiņus miljonu eiro.

"Sabiedriskajā sektorā novadā iekļaujas pašvaldības institūcijas un Valsts meža dienesta neliela struktūrvienība," portālam "Delfi" apliecina Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ("Reģionu alianse"). Viņš piebilst, ka lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo novadā, strādājot sabiedriskajā sektorā Rīgā.

Savukārt aktīvo uzņēmumu lielo skaitu domes priekšsēdētājs skaidro ar to, ka "ļoti daudzi uzņēmumi reģistrēti Babītes novadā, uzņēmēju dzīvesvietās, bet īstā darbības vieta ir kur citur". Ence norāda, ka "patiesā situācija ir tā, ka uzņēmumu, kas reāli darbojas Babītes novadā, nemaz tik daudz nav".

Foto: LETA

Arī Ķekavas novadā, līdzīgi kā Garkalnes un Babītes novados, ir mazs sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits, bet ļoti aktīva uzņēmējdarbība. Ķekavas novadā 2015. gadā uz 1000 iedzīvotājiem sabiedriskajā sektorā strādāja vien 60 cilvēku. Salīdzinot ar 2010. gadu cilvēku skaits, kas strādā sabiedriskajā sektorā uz 1000, gan audzis par aptuveni 30. Citus novada raksturojošos rādītājus iespējams analizēt šeit.

Novads ir sestajā vietā valstī pēc aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem. 2017. gada martā reģistrēti vairāk nekā 70 uzņēmumi uz 1000, savukārt 2015. gadā ieņēmumi no aktīvajiem uzņēmumiem sasnieguši teju 22 miljonus eiro. Sīkākus datus par novadu raksturojošajiem ekonomiskajiem un citiem rādītājiem iespējams apskatīt portāla "Delfi" pašvaldību vēlēšanu sadaļā "Domā, spried, sver".

Novadā ar lielāko naudas apgrozījumu 2016. gadā strādāja datorprogrammēšanas kompānija SIA "C.T.CO", kur naudas apgrozījums pārsniedza 23,5 miljonus eiro. Otrs lielākais naudas apgrozījums, vairāk nekā 13 miljoni eiro, 2016. gadā bijis SIA "Aca Timber", kas nodarbojas ar kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecību. Savukārt ar vairāk nekā astoņu miljonu eiro lielu apgrozījumu 2016. gadā strādājis SIA "SEB līzings", liecina "Lursoft" dati.

"Ķekavas novadā sabiedrisko sektoru veido centrālā administrācija, skolas, pirmsskolas un interešu izglītības iestādes, kultūras centri, pašvaldības komercsabiedrības un aģentūras, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības," portālam "Delfi" apstiprina Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Geka.

Novada pārstāve norāda uz salīdzinoši zemo bezdarba līmeni, vien 3,2%, kas saistīts ar novada ģeogrāfisko novietojumu. "Līdzīgi kā citos Pierīgas novados, šeit deklarētie iedzīvotāji strādā ne tikai novada uzņēmumos, bet ikdienas darba gaitās dodas gan uz Rīgu, gan citām tuvējām pilsētām," skaidro Geka.

Kā nozīmīgu faktoru novada pārstāve min autoceļu A7, kas vijas cauri novadam. "Labās infrastruktūras dēļ šeit uzņēmējdarbību attīsta daudzi lieli loģistikas uzņēmumi, kas spēj nodrošināt lielāku skaitu darbavietu nekā publiskais sektors. Tāpat Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, turklāt novadā aktīvi darbojas uzņēmēju padome, palīdzot attīstīt uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi," komentē Ķekavas novada sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Foto: LETA

Ādažu novadā ir līdzīga situācija – maz cilvēku nodarbināti sabiedriskajā sektorā, toties uzņēmējdarbība plaukst un zeļ. Novadā 2015. gadā uz 1000 iedzīvotājiem sabiedriskajā sektorā nodarbināti bija aptuveni 66. Cilvēku skaits, kas nodarbināti sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar 2010. gadu, bija audzis par gandrīz 17 cilvēkiem uz 1000. Citus novada raksturojošos rādītājus iespējams analizēt šeit.

Savukārt aktīvo uzņēmumu uz 1000 cilvēkiem 2017. gada martā bijis vairāk nekā 70, savukārt 2015. gadā no uzņēmumiem novadā gūta 800 tūkstošu eiro peļņa, kas ir salīdzinoši maz. 2016. gadā ar lielāko naudas apgrozījumu – teju 24 miljoniem eiro, novadā strādājis uzņēmums SIA "Berlat grupa", kas nodarbojas ar spirtu destilēšanu, rektificēšanu un maisīšanu. Otrajā vietā pēc naudas apgrozījuma 2016. gadā ir SIA "Ādažu desu darbnīca", kam bijis gandrīz piecu miljonu eiro liels apgrozījums, bet piecu miljonu eiro lielu naudas apgrozījumu 2016. gadā sasniedza arī uzņēmums SIA "Robotex", kas nodarbojas ar starpproduktu vairumtirdzniecību, izglītības nodrošināšanu, kā arī elektroinstalācijas ierīkošanu, liecina "Lursoft" dati.

Ādažu novadā ir trīs pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības – PSIA "Ādažu slimnīca", kur nodarbināti 62 cilvēki, SIA "Ādažu Namsaimnieks" ar 40 darbiniekiem un SIA "Ādažu Ūdens", kur strādā 15 cilvēki, portālam "Delfi" apstiprina Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne. "Visos uzņēmumos ir salīdzinoši neliels darbinieku skaits, kas spēj nodrošināt novada iedzīvotāju pamatvajadzības," piebilst Griezne.

Mazo darbinieku skaitu, kas nodarbināti sabiedriskajā sektorā, Ādažu pašvaldība galvenokārt skaidro ar tehnoloģiju attīstību, jo tāpēc uzņēmumos nepieciešams mazāk cilvēku, kā arī ar to, ka Ādažu novadā ir daudz privātuzņēmumu (vairāk nekā 1000), kas paplašinās. "Tie darbojas dažādās nozarēs – metālapstrādē, pārtikas ražošanā, plastmasas, gumijas izstrādājumu un pat ultravieglo lidmašīnu ražošanā, kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, kravu pārvadājumu jomā, mašīnbūvē, auto apkopes nozarē, tirdzniecībā, tūrisma un apkalpojošajā sfērā – viesu nami, viesnīcas, ēdināšanā un citos," uzskaita pašvaldības pārstāve.

"Jo augstākas tehnoloģijas izmantojam, jo mazāk nodarbināto. "Ādažu Ūdens" par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir uzbūvējis jaunas attīrīšanas iekārtas, kā arī kanalizācijas sūkņu stacijas, kas strādā automātiskā režīmā, tādēļ nav nepieciešama cilvēku klātbūtne," portālam "Delfi" skaidro SIA "Ādažu Ūdens" valdes loceklis Aivars Dundurs. Uzņēmums nodrošina ūdens apgādi un kanalizāciju visam novadam.

Uzņēmumi nodrošina darbavietas, līdz ar to bezdarba līmenis novadā ir zems, un, kā apgalvo Griezne, uz Ādažiem brauc strādāt cilvēki no Rīgas un citiem novadiem. "Tā kā uzņēmumi aug, proporcionāli palielinās arī privātā sektora īpatsvars salīdzinājumā ar sabiedrisko sektoru. Viens no skaidrojumiem varētu būt arī sabiedriskajā sektorā strādājošo iestāžu un pašvaldības uzņēmumu spēja strādāt efektīvi – izmantojot mūsdienīgākās darba organizēšanas sistēmas un tehnoloģijas," apgalvo Griezne.

Uzņēmēju interesi dibināt un attīstīt uzņēmumus novadā Griezne skaidro ar sakārtotu infrastruktūru. "Tā ir pašvaldības atbildība – plānot, attīstīt un apsaimniekot teritoriju. Plānojot novada attīstību, Ādažu pašvaldība izstrādāja teritorijas plānojumu, kurā iestrādāti apbūves nosacījumi, kas līdzsvaro sabiedrības intereses ar uzņēmējiem nepieciešamo," klāsta Griezne.

Novadā tiekot zonētas teritorijas, kā arī par ES līdzekļiem plānots atjaunot ielu, kas skar Ādažu industriālo teritoriju. "Publiskās infrastruktūras sakārtošana projekta teritorijā ir svarīgs priekšnoteikums, lai uzlabotu esošo komersantu darbības efektivitāti un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos," rezumē Griezne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!