Ādažos vairāk nekā 1000 uzņēmumu

Pašvaldību temperatūra: Novadi, kur daudz uzņēmēju, bet neaktīvs sabiedriskais sektors (2. daļa)
Foto: LETA

Ādažu novadā ir līdzīga situācija – maz cilvēku nodarbināti sabiedriskajā sektorā, toties uzņēmējdarbība plaukst un zeļ. Novadā 2015. gadā uz 1000 iedzīvotājiem sabiedriskajā sektorā nodarbināti bija aptuveni 66. Cilvēku skaits, kas nodarbināti sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar 2010. gadu, bija audzis par gandrīz 17 cilvēkiem uz 1000. Citus novada raksturojošos rādītājus iespējams analizēt šeit.

Savukārt aktīvo uzņēmumu uz 1000 cilvēkiem 2017. gada martā bijis vairāk nekā 70, savukārt 2015. gadā no uzņēmumiem novadā gūta 800 tūkstošu eiro peļņa, kas ir salīdzinoši maz. 2016. gadā ar lielāko naudas apgrozījumu – teju 24 miljoniem eiro, novadā strādājis uzņēmums SIA "Berlat grupa", kas nodarbojas ar spirtu destilēšanu, rektificēšanu un maisīšanu. Otrajā vietā pēc naudas apgrozījuma 2016. gadā ir SIA "Ādažu desu darbnīca", kam bijis gandrīz piecu miljonu eiro liels apgrozījums, bet piecu miljonu eiro lielu naudas apgrozījumu 2016. gadā sasniedza arī uzņēmums SIA "Robotex", kas nodarbojas ar starpproduktu vairumtirdzniecību, izglītības nodrošināšanu, kā arī elektroinstalācijas ierīkošanu, liecina "Lursoft" dati.

Ādažu novadā ir trīs pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības – PSIA "Ādažu slimnīca", kur nodarbināti 62 cilvēki, SIA "Ādažu Namsaimnieks" ar 40 darbiniekiem un SIA "Ādažu Ūdens", kur strādā 15 cilvēki, portālam "Delfi" apstiprina Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne. "Visos uzņēmumos ir salīdzinoši neliels darbinieku skaits, kas spēj nodrošināt novada iedzīvotāju pamatvajadzības," piebilst Griezne.

Mazo darbinieku skaitu, kas nodarbināti sabiedriskajā sektorā, Ādažu pašvaldība galvenokārt skaidro ar tehnoloģiju attīstību, jo tāpēc uzņēmumos nepieciešams mazāk cilvēku, kā arī ar to, ka Ādažu novadā ir daudz privātuzņēmumu (vairāk nekā 1000), kas paplašinās. "Tie darbojas dažādās nozarēs – metālapstrādē, pārtikas ražošanā, plastmasas, gumijas izstrādājumu un pat ultravieglo lidmašīnu ražošanā, kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, kravu pārvadājumu jomā, mašīnbūvē, auto apkopes nozarē, tirdzniecībā, tūrisma un apkalpojošajā sfērā – viesu nami, viesnīcas, ēdināšanā un citos," uzskaita pašvaldības pārstāve.

"Jo augstākas tehnoloģijas izmantojam, jo mazāk nodarbināto. "Ādažu Ūdens" par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir uzbūvējis jaunas attīrīšanas iekārtas, kā arī kanalizācijas sūkņu stacijas, kas strādā automātiskā režīmā, tādēļ nav nepieciešama cilvēku klātbūtne," portālam "Delfi" skaidro SIA "Ādažu Ūdens" valdes loceklis Aivars Dundurs. Uzņēmums nodrošina ūdens apgādi un kanalizāciju visam novadam.

Uzņēmumi nodrošina darbavietas, līdz ar to bezdarba līmenis novadā ir zems, un, kā apgalvo Griezne, uz Ādažiem brauc strādāt cilvēki no Rīgas un citiem novadiem. "Tā kā uzņēmumi aug, proporcionāli palielinās arī privātā sektora īpatsvars salīdzinājumā ar sabiedrisko sektoru. Viens no skaidrojumiem varētu būt arī sabiedriskajā sektorā strādājošo iestāžu un pašvaldības uzņēmumu spēja strādāt efektīvi – izmantojot mūsdienīgākās darba organizēšanas sistēmas un tehnoloģijas," apgalvo Griezne.

Uzņēmēju interesi dibināt un attīstīt uzņēmumus novadā Griezne skaidro ar sakārtotu infrastruktūru. "Tā ir pašvaldības atbildība – plānot, attīstīt un apsaimniekot teritoriju. Plānojot novada attīstību, Ādažu pašvaldība izstrādāja teritorijas plānojumu, kurā iestrādāti apbūves nosacījumi, kas līdzsvaro sabiedrības intereses ar uzņēmējiem nepieciešamo," klāsta Griezne.

Novadā tiekot zonētas teritorijas, kā arī par ES līdzekļiem plānots atjaunot ielu, kas skar Ādažu industriālo teritoriju. "Publiskās infrastruktūras sakārtošana projekta teritorijā ir svarīgs priekšnoteikums, lai uzlabotu esošo komersantu darbības efektivitāti un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos," rezumē Griezne.