Daugavpilī nikna konkurence

Pieteikšanās noslēgusies: kas cīnīsies par vietu lielāko pilsētu domēs
Foto: LETA

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem visvairāk partiju sarakstu pieteikti Daugavpilī. Vēlētājiem būs iespēja balsot par vienu no 12 sarakstiem, kurus veido politiskā partija "Alternative", Eiroskeptiķu rīcības partija, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), "Gods kalpot mūsu Latvijai", "Mūsu partija", "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība, "No sirds Latvijai" (NSL), Latgales partija, "Vienoti Latvijai", "Vienotība", kā arī Kristīgi demokrātiskā savienība.

Sarakstos kopumā pieteikti 182 kandidāti, bet Daugavpils domē ir 15 deputātu vietas, kas nozīmē, ka uz vienu vietu kandidē aptuveni 12 cilvēki. Daugavpilī šajā ziņā gaidāma sīvākā konkurence Latvijā.

Partiju līderi, kas startēs ar pirmo numuru Daugavpilī, ir Aleksandrs Mirskis ("Alternative"), Igors Bēniņš (Eiroskeptiķu rīcības partija), Arvīds Barševskis (ZZS), Rita Strode ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), Rihards Eigims ("Mūsu partija"), Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), Jurijs Zaicevs (Latvijas Krievu partija), Pēteris Dzalbe (NSL), Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), Žanna Kulakova ("Vienoti Latvijai'), Māris Strautmalis ("Vienotība") un Sergejs Parfjonovs (Kristīgi demokrātiskā savienība).

Politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis lielo cilvēku skaitu uz vienu deputāta vietu skaidro ar to, ka Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta.

"Pilsētai ir ļoti lokalizēta kampaņa. Ja salīdzinām ar Rīgu, tur jau ir nacionāla līmeņa kampaņa. Daugavpilī ir ļoti raksturīgi tas, ka viņiem ir nikna konkurence, agresīvas kampaņas, bet tas viss ir ļoti lokāli. Rīgā mēs nemaz neieraugām, kā viņi savā starpā izcīnās," skaidro Rajevskis.

Arī 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī bija sīva konkurence. Tika pieteikti 182 kandidāti no 11 sarakstiem, kas nozīmē, ka uz vienu no 15 vietām kandidēja aptuveni 12 cilvēki.