"Ekonomikai uzstādījums "latvieši pret nelatviešiem" neko nedod. Vajag sacensties ar ekonomikas idejām, citādi ekonomika un pašu vēlētāju maciņi cieš," teica Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka pašvaldību vēlēšanu iznākumam Rīgā tiešas un tūlītējas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs, jo nekas jauns ekonomikas politikas diskusijās neizskanēja.

Vienlaikus Kazāks norādīja - interesantākais ir tas, ka koalīcijas partijām Rīgas domē būs tikai ļoti margināla ietekme, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) galvaspilsētas domē nebūs pārstāvēta.

Tajā pašā laikā Kazāks atzīmēja, ka, iespējams, var gaidīt saasinātas diskusijas par nodokļu politiku, kas mazinātu iespējas to ieviest.

Tāpat viņš norādīja, ka iepriekš viena no problēmām koalīcijas partijām bija izteikts ideju trūkums un pauda cerību, ka uz Saeimas vēlēšanām taps pārliecinošāki priekšlikumi. "Nebija nekā jauna ekonomikas politikas uzstādījumos. Tas nav pārsteigums, jo partijām jaudīgu domnīcu, kas pastāvīgi strādātu pie ekonomikas analīzes un jau ideoloģiskiem priekšlikumiem nav. Cerams, tas liks šīm partijām sasparoties un uz Saeimas vēlēšanām izstrādāt pārliecinošākus priekšlikumus, kā arī sakarīgi tos iedzīvotājiem pasniegt," minēja "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" ("Saskaņa"/GKR) apvienībai pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus tā galvaspilsētas domē ir zaudējusi septiņus mandātus.

Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,82% atbalstu. Tas nozīmē, ka "Saskaņa"/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, "Saskaņa"/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.

Rīgas domē kopā ar "Saskaņu"/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - LRA un "Latvijas attīstībai" (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, iegūstot deviņus deputātu mandātus, Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,42% vēlētāju atbalstu, iegūstot deviņus deputātu mandātus, nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" (VL-TB/LNNK) ar 9,25% atbalstu, iegūstot sešus mandātus, un "Vienotības" ar 6,26% atbalstu, iegūstot četrus mandātus.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot ZZS ar 3,3% vēlētāju atbalstu.