Kamēr jūs līksmojāt...

Ik gadu Salacgrīvā dažiem šķiet, ka pasaule uz pāris dienām ir apstājusies – tik ļoti prātus un sirdis pārņem "Positivus". Tomēr nopietni un ērmīgi notikumi Latvijā un pasaulē ir notikuši un turpinās notikt arī ap "Positivus" laiku. Atsauksim lasītājiem atmiņā dažus no tiem, lai parādītu, kas raksturo to desmitgadi, kurā mūsu planētas dienaskārtībā ievietojies arī "Positivus".

Foto: Positivus Festival

2007. gada jūlijs

Foto: LETA

Ar mierīgāku sirdi uz pirmo festivālu varēja doties tie, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ mīl Ventspils mēru – ietekmīgo Latvijas politiķi Aivaru Lembergu. Pēc dažu mēnešu atrašanās apcietinājumā Lembergs tika palaists uz brīvām kājām. Taču apmeklēt Salacgrīvu nesteidza…

Nopietnākais notikums tovasar Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē bija tautas došanās pie referenduma urnām. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicināja cilvēkus balsot pret Saeimas ieceri grozīt drošības likumus. Vajadzīgais balsotāju skaits gan nesavācās, bet pats notikums bija gana zīmīgs, lai parlaments prezidenti vēlāk paklausītu.

Savukārt daži entuziasti (par kuru rīcības nopietnumu šķēpus iesilušās kompānijās lauž vēl tagad) tieši 2007. gada jūlijā paziņoja, ka atraduši zemes gabalu Preiļu pusē, kur par miljards zemeslodes iedzīvotāju ziedojumiem tiks uzcelta Pasaules siena. Sienas joprojām nav. Atšķirībā no "Positivus", kurš dzīvo laikmetiem cauri.

2008. gada jūlijs

Foto: F64

Ko apsprieda ļaudis otrajā festivālā starp grupu koncertiem vai telšu pilsētiņā? Iespējams, toreiz, kad, braucot uz festivāliem, vēl bija jāapgādājas ar skaidru naudu visām pasākuma dienām, jautrību varēja izraisīt karstas ziņas no Zimbabves. Tur tobrīd psihopātiskas inflācijas dēļ valsts emitēja 100 miljardu Zimbabves dolāru banknoti.

Savukārt Rīgā 2008. gada jūlijā Basteja bulvāri par godu izcilajam Latvijas pirmās republikas valstsvīram un mūsu pirmajam ārlietu ministram pārdēvēja par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri. Pagājuši teju desmit gadi un šis nosaukums jau šķiet ierasts un mūžsens.

Tieši tobrīd Rīga ieguva tiesības rīkot Pasaules koru olimpiādi. Šis notikums vēlreiz uzradīsies mūsu apkopojumā, jo pēc dažiem gadiem tas norisināsies tieši "Positivus" laikā, un mūzikas mīļotājiem nāksies paspēt uz abiem notikumiem. Ko daudzi arī veiksmīgi izdarīja.

2009. gada jūlijs

Foto: LETA

Kamēr trešais "Positivus" iezīmēja to, ka festivāls tik aug un aug, trakas lietas notika ar kādreiz vareno avīzi "Diena". Zviedru īpašnieki tieši togad jūlijā to pārdeva ārzonas kompānijai, par kuras īpašnieku sevi sauca toreizējais izdevniecības direktors Aleksandrs Tralmaks. Tālāk, kā zināms, sekoja karsta polemika un darbinieku grupas aiziešana, lai dibinātu žurnālu "Ir".

Rīgas mēra amatā Jāni Birku nomainīja Nils Ušakovs. Nav ziņu, cik lielu labumu "Positivus" attīstībai ir devis tas, ka galvaspilsētā nu saimnieko visai hipsterīgs birģermeistars, bet katrā ziņā, tagad, gadiem pāri skatoties, arvien vairāk šķiet, ka viņa posteni nav iespējams izgrūstīt.

Togad jūlijā miljoniem cilvēku visā pasaulē (tajā skaitā "Positivus" telšu pilsētiņā) atviegloti uzelpoja un pārtrauca gadsimtiem ilgas veltīgas pūles. Tieši tad zinātnieki nāca klajā ar pētījuma rezultātiem, kuros pierādīja – "Kamasutras" pozas ir nereālas.

2010. gada jūlijs

Foto: LETA

Kamēr ļaudis priecājās ceturtajā "Positivus" festivālā, Latvijas ģenerālprokuratūrā beidzās Jāņa Maizīša ēra. Viņu nomainīja Ēriks Kalnmeiers, kurš valsts galveno apsūdzētāju kuģi stūrē vēl šodien.

Visticamāk, pa taisno uz festivālu vēl nedevās cilvēks, kuru tieši togad jūlijā tika nolemts nometināt Latvijā – kāds uzbeku tautības vīrietis, kurš pirms tam bija bijis ieslodzīts ASV Gvantanamo karabāzē aizdomās par piederību teroristiem. Katrā ziņā šis sabiedroto sūtījums Latvijai tobrīd tika karsti debatēts gan medijos, gan ļaužu sarunās, iespējams, pat festivāla telšu pilsētiņā.

Droši vien saprotot, ka cilvēku gaume mainās, un viņiem mūsdienās daudz vairāk interesē, piemēram, rokfestivāli, Latvijas Televīzija jūlijā pārraidīja reiz tik iecienītā seriāla "Hameleonu rotaļas" pēdējo sēriju.

2011. gada jūlijs

Foto: DELFI

Karstajā 2011. gada jūlijā, īsi pirms piektā festivāla "Positivus", Latvijas pilsoņi devās pie referenduma urnām, lai teju vienbalsīgi apstiprinātu prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu atlaist Saeimu.

Nav ziņu par to, vai referendumā piedalījās arī visas vairāk nekā 3000 ekshibicionistiski noskaņotās meitenes, kas tajā vasarā pulcējās Jūrmalas pludmalē, lai uzstādītu pasaules rekordu – kopā vienlaikus visvairāk sanākušās gaišzilos bikini tērptās dūdiņas.

Kamēr mēs te, brīvajā pasaulē, priecājāmies Salacgrīvas festivālā un neliedzām sev nekādas pilsoniskās brīvības, kuriozā kārtā Baltkrievijā radio tika aizliegts atskaņot slaveno Viktora Coja astoņdesmitajos gados sarakstīto leģendāro dziesmu "Hoču peremen"

2012. gada jūlijs

Foto: LETA

Sestā festivāla laikā, visticamāk, tā apmeklētāji mēļoja par pirms nedēļas Kolkā pieredzēto Latvijai gana netipisko dabas parādību – virpuļviesuli jeb tornado. Par laimi līdz Salacgrīvai tāds nenonāca, un neviens, kurš pēc ballēšanās saguma savā teltī, nepamodās, vēja pārnests uz Svētciemu vai Ainažiem.

Gandrīz vienlaikus ar "Positivus" Londonā togad ar vērienu un daudzu mākslinieku, tostarp, Pola Makartnija, Rovana Atkinsona, Dainela Kreiga piedalīšanos atklāja 30. vasaras olimpiskās spēles.

Vai kāds vēl atceras mazos mīļos trijkāju radarus, kuri mēdza uzrasties ceļa malā un biedēt pārgalvīgākus autovadītājus. Togad jūlijā Latvijas iekšlietu ministrs bija spiests secināt, ka šis eksperiments nav izdevies un pārtraukt šo radaru uzstādīšanas programmu.

2013. gada jūlijs

Foto: F64

Septītais festivāls iegāja vēsturē kā pirmais, kuru varēja vērot video tiešraidē, ko visā Baltijā vienlaikus piedāvāja portāli "Delfi". Bet, protams, ka tikmēr pasaulē notika lielas lietas. Piemēram, piedzima pasaulē slavenākais bēbis – britu karalienes mazmazdēls, prinča Čārlza mazdēls, hercogu pāra Viljama un Katrīnas dēliņš.

Patriotiski noskaņotie "Positivus" apmeklētāji varēja patrīt mēles ap tobrīd visaktuālāko ekonomikas notikumu. Tikko Latvija bija oficiāli akceptēta kā tāda valsts, kas drīkst ieviest eiro valūtu. Sentimentālākie varēja nožēlot latiņa aiziešanu vēsturē, pragmatiskākie – palepoties ar sasniegto Latvijas ekonomikas stabilitāti. Pēdējais "Positivus", kurā maksāt ar latiem!

Austrumeiropu tovasar biedēja cūku mēris. Inficētās cūkas līda iekšā Latvijā un Lietuvā no Baltkrievijas, jo viņas jau robežzīmes nepazīst. Plašu ažiotāžu radīja jūlijā izmestā ideja – gar visu austrumu robežu jāuzbūvē cūkudrošs žogs.

2014. gada jūlijs

Foto: LETA

Astotais festivāls. Futbola mīļotāji tā gada jūliju atcerēsies vēl 100 gadus. Kaut kas tāds vēl nebija pieredzēts nekad. Brazīlijas futbola izlase savās mājās kaunpilni pusfinālā zaudēja vāciešiem ar 1:7. Neskaitāmi sarkastiski jociņi klejoja internetā un ļaužu valodās vēl vairākas nedēļas, tajā skaitā – "Positivus" apmeklētāju leksikā.

Festivāla apmeklētāji varēja justies apmierinātāki ar dzīvi, jo pirms dažām nedēļām Latvijas Satversme bija oficiāli tikusi pie sava negrozāmā kodola jeb preambulas.

Gandrīz visu jūliju Rīga mutuļoja Pasaules koru olimpiādes gaisotnē. Daudzi mūzikas mīļotāji paspēja gan piedalīties tajā vai vērot tās koncertus, gan pēc tam paspēt uz Salacgrīvu, lai mestos "Positivus" piedāvātajās izpriecās.

2015. gada jūlijs

Foto: F64

Laikā, kad notika devītais "Positivus", aktīva rīdzinieku grupiņa uzsāka vākt parakstus pret tuneļa rakšanu zem Āgenskalna. Tunelis paredzēts, lai pa to brauktu jaunbūvējamā "Rail Baltic" dzelzceļa vilcienu sastāvi.

Vēl devītā festivāla laiks pasaulē iezīmējās ar šausmīgiem atklājumiem par to, cik satrupējusi ir galvenā starptautiskā futbola organizācija FIFA – atklājās, ka kukuļus ņēmuši gandrīz visi tās vadītāji.

Bet par to, lai visiem visiem pasaules iedzīvotājiem un jo īpaši "Positivus" apmeklētājiem būtu laime krūtīs, parūpējās debesu ķermenis Plutons. Atceramies, ka mēs pirms dažiem gadiem izslēdzām to no Saules sistēmas planētu saraksta; bet izrādās, Plutons nemaz nebija apvainojies – fotogrāfijās no Plutona bija skaidri saskatāma sirsniņa. 

2016. gada jūlijs

Viena no skaistām rokfestivālu tradīcijām ir tā sauktie "wishlists", kur apmeklētāji var organizētājiem ieteikt, kādus māksliniekus, lai uzaicina. Pēc šīs analoģijas te ir mūsu vēlmju saraksts, kam jānotiek pasaulē jubilejas – desmitā – "Positivus" festivāla laikā:

Jābeidzas visiem kariem Sīrijā, Donbasā un visur citur. Visur jārada tādi apstākļi, lai cilvēkus nenogalina un viņi nav spiesti doties bēgļu gaitās.

Visā pasaulē visur jāskan tikai labas kvalitātes mūzikai. Visiem lēta "umcā" cienītājiem visā pasaulē jāmaina gaume un jāatsakās no saviem ieradumiem.

Latvijā jādzimst daudz bērneļiem, kuri ar laiku būs trīsdesmitā un piecdesmitā festivāla "Positivus" apmeklētāji, bet viņu bērni un bērnu bērni – savukārt simtā.