Vecais zvejnieku miests pasaules festivālu kartē


Foto: DELFI


“Salacgrīvieši “Positivus” gatavojas kā karam!” – šāds apgalvojums pēdējos gados dzirdēts bieži. Devāmies turp, lai noskaidrotu, kā vietējie pošas vērienīgajam pasākumam un cilvēku tūkstošu pieplūdumam pilsētā un kā festivāls gadu gaitā mainījis Salacgrīvas dzīvi. Jo šaubu, ka tas ir noticis, nav.

Protams, nevar precīzi izmērīt, kas pilsētā noticis, pateicoties “Positivus”, un mēs neuzzināsim, kāda būtu salacgrīviešu dzīve, ja pirms desmit gadiem nebūtu izlemts rīkot festivālu šeit, tomēr sarunas ar pašvaldības vadību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem atklāj – vienas mazas, aptuveni 3000 iedzīvotāju pilsētiņas ikdienas ritējumu ļoti pārvērš viens liels festivāls ar desmitiem tūkstošu viesu. Un šīs izmaiņas neskar tikai vienu nedēļas nogali. 

1 Atpazīstamība

Līdz 2007. gadam Salacgrīvu pazina kā nelielu ostas pilsētiņu netālu no Igaunijas robežas, kur ražo zivju konservus un var piestāt pa ceļam uz Tallinu, lai iestiprinātos.

Salacgrīvas novada Tūrisma informācijas centra direktore Liene Some-Tiesnese. Foto: DELFI

Daudzi to jauca ar Saulkrastiem vai Salaspili, bet, kopš tur notiek “Positivus”, viss ir mainījies. Salacgrīvas vārds nu nesaraujami saistīts ar festivālu, un jo populārāks tas kļūst, jo atpazīstamāka arī tā norises vieta. 

Atpazīstamība nenozīmē tikai to, ka tagad daudz vairāk cilvēku zina, kur kartē atrodas Salacgrīva. Tai ir ilgtermiņa ietekme, no kā labumu gūst gan vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji, gan pati pašvaldība.

“Saule, ballīte, draugi, labi pavadīts laiks – tās ir lietas, kas ir “pielipušas” no “Positivus” un ar ko tagad cilvēkiem asociējas arī Salacgrīvas vārds. Par to mēs riktīgi priecājamies,” atzīst Salacgrīvas novada Tūrisma informācijas centra direktore Liene Some-Tiesnese.

2 Nauda paliek pilsētā

 ““Positivus”, protams, ir ļoti lielas izmaiņas Salacgrīvas dzīvē un arī tuvākā un tālākā apkārtnē, bet mēs nerēķinām, cik pašvaldība šajā laikā nopelna. 

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Foto: DELFI

Mūsu ieņēmumi no telpām un teritorijām, ko izīrējam – skola, bērnudārzs, festivāla teritorijai pieguļošās zemes tirdzniecībai un citas, ir aptuveni 30 tūkstoši eiro. Bet tā nav peļņa, jo mums festivāls ir arī izdevumi. Pašvaldība ar to nepelna. Mēs arī nekonkurējam ar privāto sektoru, jo tajā laikā cilvēku pietiek visiem,” stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. 

Bet pilsēta nepaliek bešā. Pērnā gada provizoriskās aplēses liecina, ka “Positivus” laikā pilsētā apgrozīti aptuveni četri miljoni eiro. 

“Arī bankomātos ir liels apgrozījuma pieaugums. Tā nauda tiek tērēta šeit, jo neviens neizņem naudu, lai vestu to mājās,” norāda mērs. 

Cilvēku un naudas plūsma neskar tikai Salacgrīvu un tās novadu – “Positivus” viesi naktsmājas meklē līdz pat Pērnavai, un arī uz Rīgas pusi šis attālums ir līdzīgs. 

3 Attīstība

“Reģions noteikti ir kļuvis interesantāks uzņēmējiem. Salacgrīvu šobrīd pamatā atpazīst ar “Positivus”, un tas dod zināmas garantijas uzņēmējiem, ka vismaz šis periods būs ļoti noslogots un intensīvs,” par pozitīvo ietekmi uz tūrisma industrijas attīstību novadā priecājas Straubergs. 

Neviens uzņēmējs nav mēram tiešā tekstā teicis, ka biznesu šeit uzsācis festivāla dēļ, tomēr Straubergs ir pārliecināts – “Positivus” vārds ir devis uzņēmējiem psiholoģisku motivāciju par to, ka pilsētā notiek rosība.

Pēdējo gadu laikā novadā vairojas pakalpojumu sniedzēju skaits, kas savā darbībā orientējas nevis uz tālbraucējiem, bet tieši uz tūristiem. Pērn vien atvērti trīs restorāni un četras naktsmītnes, kas nozīmē – te ne tikai var izdzīvot jau esošie uzņēmumi, bet top arī jauni, un skats nākotnē ir vēl pozitīvāks. 

Kopš pirmā “Positivus” gadu gaitā mainījusies ir arī pati pilsēta, un tie, kuri uz festivālu braukuši no tā pirmsākumiem, noteikti ir pamanījuši gan izbūvēto promenādi gar Salacu, gan citus labiekārtojumus.

Tāpat gadu no gada roku rokā ar festivāla organizatoriem tiek veikti dažādi uzlabojumi festivāla teritorijā “Zvejnieku parkā” un tā apkaimē – palielinātas elektrības jaudas, sakārtota infrastruktūra, lai atvieglotu automašīnu plūsmu un cilvēku piekļuvi telšu pilsētiņai. 

4 Iespēja nopelnīt

Salacgrīvas novada mērs apliecina – vietējie ir iemācījušies paņemt naudu no festivāla. Arī aptaujātie uzņēmēji piekrīt – laist garām iespēju nopelnīt brīdī, kad pilsētā ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas gan ēst, gan gulēt, būtu muļķīgi.

Pelna ne tikai uzņēmēji, bet arī privātmāju un dzīvokļu īpašnieki. Uz “Positivus” nedēļas nogali pilsētā tiek izīrēti visi pakši, un ne viens vien pilsētnieks pat pamet savu mājvietu, lai ielaistu tur īrniekus. 

Viesu nama “Kraukļi” saimniece Ruta Birkenberga. Foto: DELFI

Teltsvietas un autostāvvietas pļavās un pagalmos, duškabīnes ābeļdārzā – “Positivus” nedēļā neviens brīvs pleķītis zemes netiek izniekots velti. Vietējie nopelna, turpretim atbraucējiem, kuri nevēlas nakšņot telšu pilsētiņā, ir iespēja saņemt ikdienā pierasto komfortu. Privātmāju īre “Positivus” laikā ir ap 150-200 eiro dienā, bet istaba dzīvoklī izmaksā ap 30 līdz 40 eiro. 

Koncentrētais cilvēku pieplūdums uzsit cenu – šajā laikā nakšņošana kempingos, atpūtas kompleksos un viesu namos ir dārgāka, bet neviens par to nesūkstās. Dažos gadījumos klienti paši ir gatavi maksāt vairāk, lai tikai rezervētu sev vietu. 

Lielās rosības laikā papildu darba rokas nepieciešamas arī kafejnīcās un restorānos, kas ļauj gūt arī papildu peļņu vietējiem jauniešiem.  

Daudziem naktsmāju piedāvātājiem jau ir savs pastāvīgo klientu loks, un šī ir abpusēji izdevīga sadarbība.

“Daļa no tiem, kuri vienreiz pie mums nakšņojuši, atgriežas atkal un atkal. Kad festivāls beidzies, viņi jau rezervē vietas nākamajam un iemaksā avansu,” stāsta Ruta Birkenberga, viesu nama “Kraukļi” saimniece.

5 Mācība uzņēmējiem

Tie, kuri uz festivālu devušies jau kopš tā pirmsākumiem, atceras, ka bija laiki, kad brokastu kafiju pilsētā varēja ar uguni meklēt. Arī pilsētas mērs piekrīt – pirmajos “Positivus” gados ne ēdinātāji, ne guldinātāji nav īsti sapratuši, ko un kā darīt. 

Tagad viņi ir piešāvušies, un, piemēram, vietējos restorāniņos festivāla laikā blakus ēdienkartes piedāvājumam ir arī “fāstfūds” steidzīgākajiem un vairāk izsalkušajiem, bet guldītāji klientus lutina gan ar brokastīm, gan transportu uz festivālu un atpakaļ. 

“Ziema mums ir grūtais periods. Vasara un jo īpaši “Positivus” ir brīdis, kad pilsētā ir klienti. Soli pa solītim arī bizness aptvēra, ko nozīmē “Positivus”. Mēs “Positivus” netaisām kā ballīti sev. Salacgrīvai tas ir darbs,” norāda mērs. 

Gan vietējo veikalu, gan ēdināšanas uzņēmumu vadītāji, gan, protams, “Statoil”, kas uz festivāla laiku kļūst par karstāko punktu pilsētā, jau zina, kas uz to laiku īpaši jāpasūta un kā jāplāno darbinieku grafiki, lai neviens no pārslodzes negāztos no kājām, bet arī klienti un pircēji paliktu apmierināti.  

Gadās arī pārrēķināties – veikalu tīkla “Top” pārstāve Ilze Melikidze pastāsta, ka pērn, piemēram, iepirkts īpaši daudz alkohola, bet izpārdot to nav izdevies. 

Lai gan par klientiem šajā laikā nav jācīnās, viesu nami un ēdinātāji nehaltūrē – servisa kvalitāte ir svarīga, jo cilvēki te vēlāk var atgriezties. Tāpat savu lomu spēlē salacgrīviešu lepnums – ja reiz pie mums atbrauc tik daudz cilvēku, pierādīsim, ka varam viņus uzņemt ar godu. 

Arī Tūrisma informācijas centra darbiniekiem jābūt gataviem atbildēt uz visdīvainākajiem jautājumiem – gan izpalīdzot ar padomu, kur iegādāties lietotu apģērbu vai hēlija balonus, nokopēt pasi, iegūt taksometra licenci, gan izskaidrojot, kā no Salacgrīvas nokļūt Helsinkos vai ko kulturālu pilsētā parādīt meitenēm. Iepriekšējos gados TIC strādājis tikai piektdien un sestdien, bet šogad uzaudzēti muskuļi un iebraucējiem palīdzēs arī svētdien. 

6 Tūristi

“Nevajag domāt, ka cilvēki pie mums brauc tikai vienu nedēļas nogali jūlijā!” Šādu aicinājumu dzirdam no vairākiem vietējiem uzņēmējiem, un uz to norāda arī Tūrisma informācijas centra vadītāja. 

Kā jau piejūras pilsētai, arī Salacgrīvai visa vasara ir rosīgs periods, un viesu netrūkst. Novadā ir daudz skaistu vietu, ko aplūkot un izbaudīt gan laiskiem atpūtniekiem, gan aktīvāka dzīvesveida cienītājiem, un teikt, ka cilvēki turp dodas tikai “Positivus” dēļ, nevar. Izrādās, – esot cilvēki, kuri ierodas Salacgrīvā un par tādu “Positivus” nav pat neko dzirdējuši. Tomēr savu lomu tūristu piesaistei tas ir spēlējis.

Pēdējos gados palielinājies to cilvēku skaits, kuri festivālu apvieno ar atvaļinājumu, ierodoties Salacgrīvā nedēļu ātrāk vai paliekot ilgāk. Tāpat ir pārīši, kuri atgriežas pilsētā romantisku iemeslu dēļ – viņi iepazinušies “Positivus” laikā un zīmīgus savu attiecību datumus izvēlas pavadīt vietā, kur mīlasstāsts sācies.

"Kapteiņu osta". Foto: DELFI

Ģimenes brīvdienās vai ar darba kolektīviem korporatīvos pasākumos atgriežas arī tie, kuri izbaudījuši vietējo viesu māju vai atpūtas kompleksu piedāvājumu festivālu laikā un atzinuši to par labu esam.

“Viņi atbrauc “Positivus” laikā un vēlāk atgriežas jau ar ģimenēm uz ilgāku laiku, lai pilnvērtīgi izbaudītu mūsu piedāvājumu,” stāsta “Kapteiņu ostas” direktors Ojārs Jūliks. 

Starp citu, uz “Positivus” festivālu var doties ar jahtu, kas ir pagaidām maz apgūta iespēja. Jūliks norāda – ja naktsmājas ir neiespējami atrast jau daudzus mēnešus pirms festivāla, tad jahtai vieta atradīsies gan “Kapteiņu ostā”, gan piestātnē pašā pilsētā.

“Ikdienā ar jahtām šurp brauc lielākoties ārzemju tūristi, bet “Positivus” laikā sabrauc arī vietējie – no Rīgas. Tiem, kuriem pašiem pieder jahta, tas, iespējams, nešķiet nekas īpašs, bet tie, kuriem pašiem tādas nav, to var izīrēt un izmēģināt šādu festivāla apmeklēšanas veidu,” aicina Jūliks. 

7 Satikšanās

“Positivus” ir iemesls atgriezties arī tiem, kuri Salacgrīvā dzimuši, auguši un mācījušies, bet vēlāk devušies strādāt uz Rīgu vai ārzemēm – viņi apvieno ballēšanos ar ģimenes un sen nesatiktu draugu, paziņu, klasesbiedru satikšanu.

“Kapteiņu ostas” direktors Ojārs Jūliks. Foto: DELFI

“Kad ej pa festivālu, pirmajā vakarā visu laiku ar kādu jāsveicinās vai jāaprunājas,” smejas Jūliks. 

Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs zina stāstīt, ka ir vecmāmiņas un vectētiņi, kuri par zemāku cenu iegādājas pašvaldībā deklarētajiem paredzētās biļetes, lai iepriecinātu mazbērnus. Tā jauniešiem vairs nav iespēja atrunāties no vecvecāku apciemojuma, un beigās priecīgi ir visi. 

“Jā, “Positivus” mums ir stāsts arī par šādām ļoti emocionālām lietām,” atzīst novada mērs. 

8 Iedvesma

“Positivus” nav vienīgais festivāls, kas notiek Salacgrīvā. Jau vairākus gadus tur pulcējas klasiskās mūzikas cienītāji, otro gadu notiks “Sunsidebeach” pludmales festivāls, pirmo reizi Salacgrīva šogad piedzīvoja Reņģēdāju festivālu.

Vietējie atzīst – kur ir, tur rodas, un “Positivus” iedvesmo rosīties un papildināt pasākumu klāstu. Tas arī nodrošina viesu interesi par pilsētu – tie, kuri ierodas uz “Positivus”, sāk interesēties, kas vēl  notiek, un atrod citas sev interesējošas lietas, lai atbrauktu citā nedēļas nogalē. 

“Arī “Positivus” pirmajos gados darbojās ar zaudējumiem. Tas ir piemērs, ka ir vērts bruņoties ar pacietību un pacensties – nekas nenotiek uzreiz, bet pēc gadiem ieguldītais atmaksāsies,” spriež “Kapteiņu ostas” direktors. 

Un galu galā – Salacgrīvā ir vēl daudz no pasākumiem pagaidām brīvu nedēļas nogaļu.


Foto: Positivus Festival

9 Pozitīvas atmiņas 


Kamēr vecākās paaudzes vietējie sakož zobus un vienkārši pārdzīvo “Positivus” laiku, jaunieši no sirds izbauda, ka pie viņiem atbraucis Latvijā lielākais festivāls. Ballītes notiek ne tikai “Positivus” teritorijā, bet arī pludmalē, māju pagalmos un pat dzīvokļos, un jaunie salacgrīvieši smej – kad festivāls beidzas, viņi jau sāk gaidīt nākamo gadu. 

Vietējo interese par “Positivus” ir liela, un biļetes, ko katru gadu festivāla organizatori piešķir novadā deklarētajiem, ātri pazūd. 

Veikaliņš “Radīts Salacgrīvas novadā”. Foto: DELFI

Jā, liela daļa salacgrīviešu patiešām laicīgi iepērk pārtiku, lai “pozitīvajā” nedēļas nogalē nebūtu jāiet uz veikalu, un netrūkst arī tādu, kuri uz šīm dienām meklē patvērumu pie radiem vai draugiem kādā klusākā vietā, bet kopumā salacgrīvieši par festivālu priecājas. 

Pozitīvi – tas ir vārds, ko, runājot ar vietējiem par “Positivus”, Salacgrīvā dzirdam visbiežāk. Pozitīvi cilvēki, pozitīvas emocijas, pozitīvas atmiņas, pozitīva atmosfēra – šķiet, Salacgrīva šajā laikā tiešām pārvēršas par pozitīvāko pilsētu Latvijā. Tas ir nedaudz lipīgi un nebeidzas arī pēc tam, kad viesi devušies prom. 

Atmiņas no Salacgrīvas mājup aizvest var arī viesi – pilsētā atrodams veikaliņš “Radīts Salacgrīvas novadā”, kur var iegādāties gan “Brīvā viļņa” konservus un citus gardumus, gan dažādus vietējo rokdarbnieku un amatnieku radītus suvenīrus. Ielūkoties tur var arī tie, kuri savu festivāla tēlu grib atsvaidzināt ar kādu oriģinālu aksesuāru. 

10 Slavas aleja 


Šogad Salacgrīvā tiks atklāta arī sava slavas aleja –  promenādē Salacas upes krastā izstādīs populāru mūziķu plaukstu nospiedumus.

Tas ir mēra Strauberga sirds projekts – sešus gadus viņš pats rosījies “Positivus” aizkulisēs un mēģinājis vienoties ar māksliniekiem, bet pēdējos trīs gadus šis darbiņš uzticēts jauniešiem.

“Ir zvaigznes, kuras nesniedz intervijas, bet, uzzinot, ka ieradies vietējais pagastvecis, pārdomā,” sirsnīgi smejas novada domes priekšnieks. 

Viņš piekrīt, ka “projektiņš ir mazliet dzeltens”, un nebūt ne oriģināls, bet no tūrisma viedokļa – svarīgs. Cilvēki, ieraudzījuši tādus vārdus kā “Muse”, Šineida O'Konora, Marks Ronsons, Mobijs un daudzus citus, sapratīs – šeit nav pilnīgi lauki, un sāks interesēties, kas vēl te notiek.