Foto: Shutterstock

'Sliktās ziņas' – spēle, kas iemācīs atpazīt dezinformāciju

Informācija publicēta sadarbībā ar Debunk.eu 

Spēle „Bad News” („Sliktas ziņas”), kas vispirms tika izdota Lietuvā, tagad tiek piedāvāta arī Latvijā un Igaunijā un kļūst aizvien aktuālāka un interesantāka sabiedrībai, jo cirkulējošu neapstiprinātu ziņu kļūst aizvien vairāk. Tiek skartas ļoti jutīgas tēmas: vakcīnas, koronavīruss, aktualitātes Baltkrievijā un citas. Neapmaldīties informācijas plūsmā reizēm ir grūti pat jaunatnei, nemaz nerunājot par vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Kāpēc viltus ziņas ir bīstamas?

Spēle „Bad News” ir izdota visās Baltijas valstīs ar Debunk EU iniciatīvu. Debunk EU vieno preses pārstāvjus, sabiedrību un valsti cīņā ar propagandu un viltus ziņām. Vajadzība ķerties pie šādas iniciatīvas radās dabiski, jo viltus ziņām tiek pievērsts aizvien vairāk uzmanības.

Debunk EU analītiķis Aļģirds Kazlausks apgalvo, ka ne visus melus ir viegli atpazīt:

„Mēs visi zinām, kāpēc meli ir bīstami. Es nerunāju par sociāli pieņemamajiem baltajiem meliem, ko reizēm iznāk izmantot mums visiem, bet par meliem, kuru mērķis ir maldināt cilvēkus un dot meļiem iespēju sasniegt savus politiskos vai komerciālos mērķus. Viltus ziņas ir angļu valodas termina „fake news” tulkojums, kam ir ļoti specifiska politiska piegarša, tāpēc eksperti piedāvā lietot terminu dezinformācija.”

Kā apgalvo analītiķi, lielākā daļa maldinošās informācijas ir nākusi no Krievijas – Kremļa centieni bija redzami daudzos pēdējā laika notikumos:

„Trāpīgākais un, domāju, daudziem pazīstamākais dezinformācijas piemērs ir Krievijas veiktā Ukrainas teritorijā esošās Krimas pussalas sagrābšana un aneksija. Daļai Ukrainas pilsoņu Kremļa dezinformācijas kanāli bija tā „izskalojuši” smadzenes un izveidojuši alternatīvo realitāti, ka viņi sacēlās pret savu valsti un nepretojās kaimiņvalsts militārajai agresijai. Citiem vārdiem sakot, mērķtiecīga dezinformācija, ko ļoti gudri un enerģiski izplata Kremlim labvēlīgie plašsaziņas līdzekļi, var pārliecināt vienā mājā dzīvojošus kaimiņus ķerties cits citam pie rīkles. Manuprāt, tas ir viens no bīstamākajiem ieročiem, kas Maskavai ir.”

"Bad News" spēli var izmēģināt ikviens

Sociālajā psiholoģijā ir teorija, ka pret dezinformācijas negatīvo ietekmi ir pote – ja parādi cilvēkam, kā darbojas vāja dezinformācija, tāda, ko visi uzreiz var pamanīt, pēc tam viņš jau labāk atpazīs arī smalkāku dezinformāciju.

Kā stāsta analītiķis Kazlausks, diemžēl Rietumu pasaulē šī teorija nav ļoti populāra. Daudz biežāk cīņā ar dezinformāciju tiek izmantota cita metode: publiskas lekcijas, televīzijas raidījumi vai raksti par to, kā var atpazīt dezinformācijas tipus, kādi ir dezinformatoru mērķi un nolūki.

„Nelaime tā, ka šāda informācija ir derīga tikai cilvēkiem, kas aktīvi interesējas par dezinformācijas iedarbību. Bet lielākajai daļai sabiedrības tā nav ne interesanta, ne vērtīga."

Kā apgalvo eksperts, ir acīmredzama nepieciešamība pēc citas pieejas medijpratībai un sabiedrības izpratnei par dezinformācijas izplatību.

Tieši „Bad News” spēle ir viens no alternatīviem veidiem, kā sasniegt cilvēku daļu, kas par dezinformācijas iedarbību interesējas mazāk. Spēle formāts kopumā tiek atzīts par vienu no efektīvākajiem informācijas apgūšanas veidiem. Šajā spēlē tiek izceltas sešas realitātē bieži izmantotas dezinformācijas metodes, kas vienkāršotas līdz spēles līmenim. Tā ir izlikšanās par citu (impersonification), emociju izmantošana (emotion), pretstatīšana (polarisation), sazvērestības teorijas (conspiracy theory), diskreditēšana (discreditation) un āzēšana (trolling).

Spēlē „Bad News” pats spēlētājs kļūst „trolli”, kura mērķis ir izplatīt dezinformāciju tviterī, bet spēles vadītājs viņu soli pa solim māca, kā piemānīt cilvēkus. Sākumā smalki, pēc tam aizvien vairāk ceļot melu latiņu un attālinoties no realitātes,” spēles koncepciju skaidro analītiķis.

Propagandas gadījumu atlase spēlei

Propaganda mēģina mūs sasniegt katru dienu. Kā viens no daudzajiem šādiem gadījumiem tika atlasīts un adaptēts spēlei „Bad News”, stāsta analītiķis Kazlausks:

„Pagājušajā rudenī skatījos Facebook ziņu plūsmu, un manu uzmanību piesaistīja Alfa.lt ziņa, ka Gitans Nausēda aicināja ASV pārvest uz Lietuvu kodolieroci un izveidot 500 karavīru bāzi. Tas piesaistīja manu uzmanību, un mana pirmā reakcija bija: „O, lieliski!” Bet tūlīt pat padomāju, ka skan pārāk labi, lai būtu patiesība. Sāku meklēt par to vairāk informācijas. Jau pēc mirkļa „Delfi” korespondents par aizsardzības tēmām Vaids Saldžjūns uzrakstīja, ka arī viņš meklē vairāk informācijas par šo tēmu.”

Kazlausks paskaidroja, kā situācija attīstījusies:

„Patiesi, vietne „KasVykstaKaune” ("Kas notiek Kauņā") bija uzlauzta. Kāds publicēja ziņu par šķietamo Nausēdas piedāvājumu un to, ka valsts sekretārs Maiks Pompeo ir apmierināts ar vienošanos par jauno amerikāņu kara bāzi Lietuvā, kurā tiktu glabāti kodolieroči. Tad pēc pusstundas kāds it kā no (spoofed) Saldžjūna elektroniskā pasta nosūtīja vēstuli prezidentūras kancelejai, prasot paskaidrojumu, ko tas viss nozīmē.” 

Vairāk par šo situāciju var izlasīt šeit

Ar angļu valodas vārdu spoofing tiek apzīmēta metode, kad tu saņem elektroniskā pasta vēstuli it kā no kāda cilvēka, lai arī patiesībā viņš neko nav sūtījis. Speciālisti saka, ka šāda viltošana nav sarežģīta. Vajagot tikai zināt cilvēka elektroniskā pasta nosaukumu, un var sūtīt vēlamos ziņojumus.

Tolaik Turcija sāka aktīvi iesaistīties konfliktā Sīrijā, bet ASV centās neļaut tam notikt. Ziņojumā bija informācija, ka kodolieročus ASV no Turcijas pārceļ uz Lietuvu. Kā stāsta Debunk EU analītiķis, laiks šim mēģinājumam izplatīt dezinformāciju bija vienkārši lielisks:

„Tā bija viltīga iecere, jo Turcijas acīs NATO partneres Amerika un Lietuva bija sazvērējušās pret viņu. Šāda pārliecība bez šaubām bija izdevīga Kremlim.

Spēlē izmantojām šo ziņu, bet domājām, ka vajadzīgi vēl bezkaunīgāki meli. Tāpēc izdomājām paziņot, ka Nausēda ir meties uz vienu roku ar krieviem. Kāds varbūt vēl atceras, ka ASV un Krievija 2009. gadā nospieda reset („atiestatīt”) pogu. Tā kā mūsu prezidents ir jauns, nevar taču atmest iespēju, ka viņš varētu krist kārdinājumā pats restartēt attiecības ar Maskavu. Rietumeiropas līderi taču regulāri runā par „neizbēgamo vajadzību” restartēt attiecības ar Putinu."

Kazlausks stāsta, ka šis ir ļoti skaidrs piemērs, jo šāda ziņa cilvēkiem var šķist ticama, un tieši tāds ir otras puses mērķis: radīt ticamības efektu, lai arī ziņa ir bezkaunīgi meli.

Tas ir viss, ko pagaidām varam atklāt. Atliek izmēģināt spēli pašiem!

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.