Foto: Imago/Scanpix/LETA

Speciālisti aicina saglabāt modrību: ja cilvēks ir dusmīgs un neapmierināts, viņš viegli uzķeras uz melu āķa

Informācija publicēta sadarbībā ar Debunk.eu 

Viltus ziņu tehnoloģijas pastāvīgi pilnveidojas, tāpēc sapīties to tīklos ir aizvien vieglāk. Attīstās tehniskās iespējas, tiek izmantoti aizvien atjautīgāki šādu “ziņu” sniegšanas veidi. Šīs jomas eksperti sniedz piemērus, kuri jau ir nodarījuši reālu kaitējumu, un iesaka, kā neļauties šādas informācijas plūsmai. Ja arī jūs vēlaties neļauties viltus ziņu plūsmai, ir īstais laiks izmēģināt īpaši šim mērķim radīto spēli "Bad News".

Viltus ziņas var ietekmēt mūsu lēmumus

"Mēs dzīvojam laikā, kad informācijas plūsma ir nepārtraukta, tā ietekmē mūsu uzskatus, vērtības, pārliecību un pat uzvedību. Informācija nosaka, ko mēs pirksim vai nepirksim, ko lietosim, kā pavadīsim brīvo laiku, kam ticēsim. Ja nedomājam kritiski, nespējam atšķirt patiesu informāciju, radām izkropļotu realitātes tēlu, kas pēc būtības ir kaitīgi. Jo viltus ziņas, citiem vārdiem sakot, ir meli, bet meli mūs maldina, liek šaubīties, rada neuzticēšanos," šādu ziņu nodarīto kaitējumu skaidro vēsturniece Luka Sinevičiene (Luka Sinevičienė). 

Pēc Vītauta Dižā Universitātes Publiskās komunikācijas katedras docenta Igna Kalpoka (Ignas Kalpokas) teiktā, viltus ziņas nonāca uzmanības centrā 2016. gadā, kad par ASV prezidentu tika ievēlēts Donalds Tramps. Tieši tad beidzot tika pievērsta uzmanība tam, ka viltus ziņas ir gluži kā propaganda – politiķu, uzņēmēju vai nedraudzīgu valstu mēģinājums pasniegt pilnībā izdomātu vai izmainītu informāciju kā patiesu notikumu un faktu atspoguļojumu. 

"Šādas "ziņas" nav nejaušas – tās ir svarīgas konkrētajā brīdī aktuālajam kontekstam. Piemēram, pirms pāris gadiem, sākoties bēgļu krīzei, tika radītas nepatiesas ziņas par uzbrukumiem, kurus it kā organizēja bēgļi. Mērķis bija negatīvi noskaņot un ietekmēt sabiedrību, radīt tajā pretestību. Šis ir visu viltus ziņu mērķis," skaidro I. Kalpoks. 

Viltus ziņas ir ļoti izplatītas sociālajos medijos, daudz šādas informācijas var atrast arī tīmeklī, piemēram, tīmekļa vietnēs, kuras atgādina ziņu portālus, atjautīgi kopējot sabiedrībai ierasto ziņu sniegšanas formātu. 

"Viltus ziņas sociālajos tīklos burtiski parazitē. Informācija izplatās tādā ātrumā, ka to nav iespējams apturēt. Īpaši ātri un efektīvi ziņas izplatās dažādās "Facebook" grupās, kurās pulcējas cilvēki ar līdzīgiem hobijiem, pārliecību vai uzskatiem. Citiem vārdiem sakot, mēs ikviens dzīvojam savā sociālajā burbulī, kurā redzam un dzirdam to, ko vēlamies redzēt, jo mūsu sociālo tīklu draugi ir līdzīgi mums," stāsta sabiedriskā darbiniece L. Sinevičiene. 

Viņai piekrīt arī VDU pasniedzējs I. Kalpoks: "Sociālie mediji ir ērti viltus ziņu izplatīšanai vairāku iemeslu dēļ – tehnoloģiski tas ir vienkārši, turklāt nav nepieciešami lieli līdzekļi. Vēl viens būtisks aspekts, ja iniciators sasniedz kritisko masu, tā sāk strādāt sazvērestības radītāja vietā, – dalās ar ziņu, komentē u.tml. Šādas ziņas tiek publicētas, norādot viltus ziņu portāla vai tīmekļa vietnes saiti, un daļai cilvēku tas rada uzticību. Un, protams, īsti nedarbojas arī skeptiskā pieeja, ja ar ziņu dalās mūsu draugi, paziņas, personas, kuras uzskatām par autoritātēm."

Reāls viltus ziņu nodarītais kaitējums ir jūtams arī Lietuvā

Piemēram, lielākā daļa ne reizi vien ir dzirdējuši, kādu reālu kaitējumu viltus ziņas ir nodarījušas ārvalstīs. L. Sinevičiene atceras vienu no skaļākajiem piemēriem, kas nodarīja lielu ļaunumu, kad pavasara beigās Apvienotajā Karalistē cilvēki sāka dedzināt un bojāt mobilo sakaru torņus sociālajos tīklos izskanējušās konspirācijas teorijas dēļ, ka koronavīruss izplatās ar 5G mobilo sakaru starpniecību. 

"Cilvēku satraukums, pastāvīgā informācijas meklēšana par vīrusu bija īpaši jūtama pandēmijas sākumā, kad vēl bija daudz nezināmā un bailes, bet šādā brīdī cilvēks ir visievainojamākais, tāpēc pat vismuļķīgākā, neticamākā vai veselajam saprātam pretrunīga informācija var tikt uztverta kā vistīrākā patiesība. 

Šādi viltus ziņas savdabīgi apiet mūsu zemapziņu, un ne viens vien uzķeras uz melu āķa. Turklāt pandēmijas laikā viltus ziņu dēļ tika fiksēts ne viens vien nāves gadījums, tādējādi redzams, cik spēcīgs ierocis ir informācija pati par sevi. Viena no šādām viltus ziņām bija izplatītā informācija, ka liels daudzums stipras koncentrācijas alkohola var nogalināt vīrusu. Pēc šādas informācijas izplatīšanās mira, zaudēja redzi vai saindējās ne viens vien cilvēks. Viens ir manipulēt ar informāciju, sēt neuzticību vai maldināt, taču šāda mēroga un līmeņa nepatiesa informācija pārkāpj jebkādas robežas un, kā redzam, var būt pat bīstama cilvēka dzīvībai," domās dalās L. Sinevičiene. 

Pēc viņas teiktā arī Lietuvā jau ir bijis ne viens vien gadījums, kad viltus ziņas ir ietekmējušas sabiedrību. Piemēram, viltus zvani, kurus policija gada laikā saņem patiešām daudzus. Daļa no tiem ir par sprāgstvielām, kas novietotas lidostā, tirdzniecības centrā, tiesu pilī vai citās vietās. Šādu viltus zvanu sekas ir kājās sacelti ierēdņi, drošības institūcijas, traucēta satiksme, apstājusies tirdzniecība un mūsu ierastā ikdienas dzīve. Taču reizēm šādu viltus zvanu mērķis ir novērst uzmanību no daudz nopietnākiem noziegumiem. 

I. Kalpoks pievērš uzmanību, ka atsevišķas viltus ziņas izplatās arī starptautiskā mērogā. Kā jau tika minēts, Lietuvā, tāpat kā visā pasaulē, karantīnas laikā sāka plūst viltus ziņu straumes par Covid-19. 

"Sociālajos tīklos šādu ziņu izplatīšanās notika pavisam viegli, kad tika stāstīts, ka kāda pusbrālis dzirdējis, ka kāds no radiniekiem slimnīcā nomiris un ticis pieskaitīts ar Covid-19 sirgstošajiem, kaut arī patiesībā nāves cēlonis bija cits. Tika piedāvāts dalīties ar šo informāciju, jo tā nedrīkstēja tikt nekur publicēta, jo ir slepena. 

Bieži vērojamas arī Krievijas troļļu aktivitātes. Tie rada informācija, raksta komentārus, kuru mērķis ir sēt šaubas attiecībā uz mūsu eiropeisko, transatlantisko partnerību, veidojot uzskatu, ka ir nepieciešama palīdzība no malas,” stāsta VDU pasniedzējs.

Pret dezinformāciju nenoturīgā sabiedrības daļa

Viltus ziņas ļoti viegli izplatās auditorijā, kurā cilvēki ir vīlušies valstī. “Šādi cilvēki ir ikvienā sabiedrībā, tāpēc ar to starpniecību viltus ziņas izplatās visātrāk un gūst vēlamo efektu. Uzņēmīgāki pret viltus ziņām ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo viņu informācijas avoti ir ierobežoti. Dzirdētais vai lasītais, vai vienkārši kaimiņa pastāstītais tiek uztverts kā neapšaubāma patiesība. Savukārt jaunatne, kaut arī daudz “lieto” sociālos medijus, ir mazāk uzņēmīgi un lētticīgi, viņu informācijas avoti ir dažādi,” skaidro L. Sinevičiene. 

"Neļaušanos dezinformācijai nosaka digitālās iemaņas. Ar to korelē arī kopējā emocionālā pašsajūta. Uzņēmība pret viltus ziņām pieaug, ja cilvēks ir nobijies, norūpējies, neuzticas apkārtējiem. Karantīnas laikā varējām vērot pārmaiņas, ka vecāka gadagājuma cilvēku grupas kļuva aktīvākas sociālajā vidē. 

Viltus ziņas ļoti viegli izplatās tieši neapmierinātu gados vecāku cilvēku grupās, kurām grūtāk izdodas pieņemt ekonomiskās un citas pārmaiņas. Ja cilvēks ir dusmīgs, neapmierināts, viņš meklē kaut ko, kas "izskaidro", kāpēc dzīve ir tik slikta, un tas vismaz uz īsu brīdi sniedz atvieglojumu,” piebilst Vītauta Dižā Universitātes Publiskās komunikācijas katedras docents I. Kalpoks. 

Kāpēc cilvēkus informācija ietekmē atšķirīgi, nav grūti izskaidrot. Ļoti liela nozīme ir izglītībai, intelektam, erudīcijai, vai cilvēks interesējas par to, kas notiek apkārt. 

"Ļoti nozīmīga ir informācijas avota uzticamība, īpaši, ja tas nav plaši pazīstams plašsaziņas līdzeklis. "Facebook", "Instagram" un citi sociālie tīkli paši par sevi nav uzticami ziņu avoti, tāpēc ir būtiski atlasīt informāciju un to pārbaudīt. Vienmēr ir jāpārbauda vairāki avoti – gan Lietuvas, gan ārvalstu ziņas. 

Vēl labāk, ja to var izdarīt vairākās valodās. Mums ir jāveicina kritiskā domāšana, lai mēs būtu mazāk lētticīgi un ievainojami. Tikai pastāvīga izglītošanās, mediju izpratne un grāmatu lasīšana var palīdzēt neuzķerties uz viltus ziņām un izvairīties no to radītā kaitējuma. Viss ir atkarīgs no mums pašiem," saka sabiedriskā darbiniece. I. Kalpoks apgalvo, ka ļoti būtiska ir arī vēlme pārbaudīt. Tam būtu vērts veltīt laiku, īpaši, ja ziņa skan pārlieku labi, lai būtu patiesa.

Cīņai ar viltus ziņām – īpaša spēle

Viltus ziņu tehnoloģijas un shēmas pastāvīgi pilnveidojas, tāpēc sapīties to tīklos kļūst aizvien vieglāk. Viltus ziņas ir ļoti izplatītas sociālajos medijos, daudz šādas informācijas var atrast arī tīmekļa vietnēs, kuras atgādina ziņu portālus, atjautīgi kopējot sabiedrībai ierasto ziņu sniegšanas formātu. 

"Debunk EU" piedāvātajā spēlē "Bad News" var iepazīties ar sešām biežāk izmantotajām dezinformācijas metodēm: izlikšanos par citu personu, emocijām, polarizāciju, konspirāciju, diskreditēšanu un āzēšanu. 

Tā kā šobrīd tīmeklī un sociālajos tīklos cirkulē aizvien vairāk neapstiprinātu ziņu, spēle "Bad news", kas vispirms tika izdota Lietuvā, bet tagad tiek prezentēta arī Latvijā un Igaunijā, kļūst sabiedrībai aizvien aktuālāka. No citām spēlēm šī atšķiras ar to, ka spēlētājs nav varonis, tieši pretēji – viņš ir interneta trollis, kurš, izmantojot neētiskus lēmumus un melus, tiecas palielināt savu popularitāti un sekotāju skaitu. Taču šāds spēles formāts ir izmantots ne bez iemesla. 

Kembridžas universitātes pētījumu rezultāti rāda, ka, iepazīstinot cilvēkus ar "fake news" metodēm un ļaujot viņiem iejusties ļaundara ādā, viņi labāk atpazīst nepatiesu informāciju. Izspēlējot tikai 15 minūtes garo spēli, pētījums atklāja, ka spēlētāju uzticēšanās dezinformācijai samazinājās par 21 %, viņiem bija vieglāk atšķirt īstas ziņas no neīstām.

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.