"Karaliskais" akcents, kas rotā diriģenta Marisa Jansona savulaik vadītā Concertgebow simfoniskā orķestra nosaukumu, džezbendam vēl jānopelna, jo tik augstus titulus piešķir tikai reizi 100 gados, bet Concertgebow džeza orķestris ir salīdzinoši jauns, dibināts 1996.gadā, un tam vēl nav pat gadsimta ceturksnis! Latvijā Concertgebow džeza orķestris ciemosies jau otro reizi. Pirmoreiz holandiešu mūziķus šeit dzirdējām 2014.gadā Hermaņa Brauna fonda festivālā Artissimo kopā ar pasaulslaveno amerikāņu džeza trompetistu Roju Hargrovu ( Roy Hargrove).
I.Auguste (turpmāk tekstā I.A.). Vai ir kas tāds, kas jūsu orķestrantiem palicis atmiņā no iepriekšējās ciemošanās reizes Latvijā?
Huans Martinezs (Concertgebow džeza orķestra Mākslinieciskais vadītājs un saksofonists, turpmāk tekstā H.M.). Tā bija skaistā Dzintaru koncertzāle jūras krastā, tas bija leģendārais Rojs Hargrovs un lieliskā latviešu virtuve - garšīgie ēdieni, ko baudījām pēc koncerta blakusesošajā restorānā. Tas bija neaizmirstami!
I.A. Jūs esat džeza profesionāļi. Cik daudz šādu, profesionālu džeza orķestru Nīderlandē ir?
H.M. Vislielākais ir Metropole Orkest. Tajā spēlē 60 mūziķu. Bet mums ir arī vairāki mazāka sastāva bigbendi ar profesionālu statusu.
I.A. Kā jūsu orķestrim bija iespējams "iekarot" tādu mākslas citadeli kā Concertgebow, un vēl nest tās dižciltīgo vārdu?
H.M. Tas mums patiešām bija ļoti liels pagodinājums. 1999.gadā, kad jau trīs gadus bijām aktīvi darbojušies, Concertgebow direktors Martijns Sanders uzaicināja mūs Concertgebow "klubiņā." Mēs uzstājāmies, zīmējām ambiciozus nākotnes plānus ar starptautisku vērienu, un Martijns Sanders bija tas, kurš ierosināja mainīt esošo nosaukumu uz jaunu: Concertgebow džeza orķestris. Kopš tiem laikiem mēs regulāri sniedzam koncertus ar vietēja un starptautiska līmeņa džeza zvaigznēm šajā prestižajā zālē un daudz uzstājamies ārzemēs.
I.A. Kā sadzīvojat zem viena jumta ar Karalisko Concertgebow orķestri? Kā dalāt zāli?
H.M. Ar Karalisko Concertgebow orķestri dzīvojam ļoti saticīgi. Mums nav ko dalīt, jo katram ir sava specifika un arī sava saimniecība. Savstarpēji nekonkurējam, cits cita mūziķus labi pazīstam un vērtējam ļoti augstu. Karaliskais Concertgebow orķestris ir visslavenākais un prestižākais holandiešu akadēmiskās mūzikas kolektīvs. Līdzīgs statuss ir arī mums, tikai džezā.
I.A. Vai tad, kad Karaliskā Concertgebow orķestra šefs bija Mariss Jansons, jums nekārojās viņu iesaistīt arī kādā no savām džeza avantūrām?
H.M. Līdz šim tas vēl mums nav izdevies, taču par nākotnes sadarbības iespējām mēs domājam. Būtu tik interesanti 20.gs mūzikas daudzveidībā atrast saskares punktus.
I.A. Vai Concertgebow džeza orķestrī spēlē arī dāmas?
H.M. Jā! Koncerttūrēs mūs pavada divas daiļā dzimuma mūziķes. Viena ir alta saksofoniste Tineke Postma. Mēs viņu saucam par holandiešu lepnumu. Tineke ir uzsākusi arī lielisku starptautisku karjeru, strādājot kopā ar džeza pianistu Herbiju Henkoku, dziedātāju un multiinstrumentālisti Esperansu Spoldingu un džeza saksofonistu un komponistu Veinu Šoreteru. Otrā džeza lēdija mūsu orķestrī ir jaunā trompetiste Lorī Kārpentere. Izcila mūziķe!
I.A. Kāda ir dalībnieku vecuma amplitūda?
H.M. Šajā koncertttūrē jaunākā ir trompetiste Lorī Kārpentere. Viņai ir nedaudz pāri 20, bet vecākajam džeza orķestra dalībniekam ir 53 un tas esmu es.
I.A. 2007.gadā Concertgebow džeza orķestris izveidoja pats savu skaņu ierakstu firmu JOC Records. Kādi panākumi?
H.M. Gandrīz katru gadu pa jaunam albumam! Šobrīd kopā desmit.
I.A. Vai Concertgebow džeza orķestris par džezu spēj pārvērst arī to, kas nav džezs?
H.M. Protams! Tas mums vienmēr ir ļoti liels kārdinājums. Nekad necenšamies sevi ierobežot kaut kādos noteiktos rāmjos. Saprotams, ka džezs ir mūsu prioritāte, bet dažnedažādu citu stilu ietekmes no popmūzikas un repa līdz flamenko mūsu koncertus padara tikai bagātākus un atraktīvākus. Reizēm mūziķu sejās var lasīt: "Ak, Dievs, tur nekas nevar iznākt!", kad orķestra priekšā nostājas populārs hiphoperis, dungodams savu dungojamo, nodemonstrē dažus deju soļus un viņa skatiens saka: "Hei, te nu es esmu! Ko tālāk?" Un tālāk tiek iedarbināta fantāzija, kas rada neticami labu rezultātu. Mēs nepārtraukti tiecamies paplašināt džeza robežas, kas novedis mūs pie daudziem ļoti neparastiem koncertiem. Piemēram, kopā ar hita Trouble autoru, R&B ( ritma un blūza – I.A.) talantīgo dziedātāju Hosē Džeimsu esam izveidojuši veselu viņa dziesmu koncertprogrammu. Taču, šķiet, visneparastākais bija eksperimentālais koncerts "Concergebow džeza orķestris izaicina." Tajā sadarbojāmies ar vairākiem jauniešiem ar ļoti dažādu muzikālo pieredzi. Vai arī koncertturneja, kurā devāmies kopā ar holandiešu stīgu ansambli Fuse, veidojot ļoti interesantas džeza un 20.gs akadēmiskās mūzikas ķīmiskās reakcijas.
I.A. Vai interese par džezu ir arī Nīderlandes karaliskajai ģimenei? Vai jūsu publika ir arī karaļi un prinči?
H.M. Jā, daži no monarhijas pārstāvjiem ir redzēti mūsu koncertos Concertgebow zālē. Aizrautīgs džeza fans bija Karalienes Beatrikses dzīvesbiedrs princis Klauss. Laiku pa laikam viņš nāca uz mūsu džeza vakariem, bet regulārs koncertu apmeklētājs bija viņu dēls princis Frīzo, līdz pat liktenīgajam 2012.gada februārim, kad slēpojot Austrijas kalnu kūrortā viņu apraka lavīna. Karaliskā ģimene džezu ciena. Mūsu bijušais mākslinieciskais vadītājs bija pat uzaicināts uz Nīderlandes troņmantnieka Vilema Aleksandra un viņa izredzētās Maksimas kāzām.
I.A. Vai varat īsumā ieskicēt savu šībrīža koncertkalendāru?
H.M. 21.-25.V – 5 koncertvakari leģendārajā Ņujorkas džeza klubā Birdland,
28.V – Izmira (Turcija)
2.VI - Rēzekne (Latvija)
3.VI - Viļņa (Lietuva)
4.VI - Rīgas festivāls (Latvija)
7.VI - Varna (Bulgārija)
21.VI - Amsterdama ( Nīdelande)
I.A. Ko atskaņosit koncertā Rīgas festivālā?
H.M. Rīgā mēs prezentēsim savu jaunāko albumu Crossroads (Krustceles), kas nominēts prestižajai Edisona balvai. Šis mūsu pagaidām pēdējais tvarts ir guvis izcilas starptautiskas atsauksmes, tāpēc jo lielāks prieks, ka visas albuma kompozīcijas ir pašu orķestra mūziķu radītas, savu roku klāt pieliekot džeza pasaulē pazīstamākajiem aranžētājiem: Michael Abene, Vellu Halkosalmi, Ed Partyka, Dennis Mackrel, Ilja Reijngoud, Rob Horsting un Henk Meutgeert. Šis albums mūsu orķestrim ir starptautiska līmeņa vizītkarte.
I.A. Kādus buramvārdus jūsu diriģents parasti lieto, pirms atskan mūzika?
H.M. Visbiežāk, tempa un taktsmēra precizēšanai šie vārdi ir: "viens, div,'- viens, div,' trīs, četr'" (ja jāspēlē uz četri) vai "viens, div,' trīs," (ja jāspēlē uz trīs). Šie buramvārdi ir neiztrūkstoši katrā koncertā. Un vienmēr palīdz.
I.A. Vai pēc oficiālās koncertprogrammas Rīgas festivālā varam cerēt arī uz jam session kopā ar Latvijas Radio bigbendu?
H.M. Noteikti!
Rīgas festivāls. Concertgebouw džeza orķestris un Latvijas Radio bigbends
Otrdiena, 2019. gada 4. jūnijs - 20:00
Rīgas Kongresu nams.
Programmā:
*"Latviešu džeza svīta" ar Latvijas Radio bigbenda mūziķu oriģinālkompozīcijām un aranžējumiem,
* kompopzīcijas no Concertgebow džeza orķestra jaunākā albuma Crossroads.