Zināju slaveno Laimas šokolādi un mīlēju Paula dziesmas

(Ilga Auguste, turpmāk I.A.). Anton, Jūsu koncerts Rīgas festivālā paredzēts 13.jūnijā. Kā attiecaties pret skaitli "13?"

(Antons Ļahovskis, turpmāk A.Ļ.) Bez aizspriedumiem. Velna ducis mani neuztrauc, jo koncertus nākas spēlēt visdažādākajos datumos. Tāpēc tiem vienkārši nepievēršu uzmanību.

I.A. Jūs esat viens no tiem laimīgajiem, kurus ļoti mīl Latvijas publika. Mēs jūs atklājām 2008.gadā, kad kļuvāt par uzvarētāju Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā! Bet kādas bija Jūsu attiecības ar Latviju līdz tam?

A.Ļ. Esmu ļoti labos draugos ar latviešu pianistu Tomu Ostrovski. Ar viņu iepazinos Londonā, kur abi studējām Gildholas un drāmas skolā. Patiesībā tā bija Toma ideja, lai es atbrauktu uz J.Vītola pianistu konkursu. Toms tā arī pateica: "Tev ir jābrauc un jāpiedalās!" Paklausīju. Atbraucu, piedalījos un uzvarēju. Tāpēc nopelni par to, ka ieminu savu ceļu uz Latviju, pienākas tieši Tomam Ostrovskim. Līdz 2008.gadam Rīgā gadījās būt tikai vienu reizi, laikam tā bija 2007.gada ziema. Toreiz, kaut arī aukstajā gadalaikā, pilsēta man ļoti iepatikās un vēlējos tajā kādreiz atgriezties. Tāpēc Toma kategorisko piedāvājumu labprāt pieņēmu, apvienojot to ar dalību konkursā. Taču pie reizes kļuvu arī par Grand Prix ieguvēju un tas man bija dubultpatīkami.

I.A. Bet gan jau bērnībā kaut ko arī bijāt dzirdējis par Rīgu, Jūrmalu un "Laimas" šokolādi!

A.Ļ. Protams, protams! Biju dzirdējis daudz, nogaršojis arī slaveno "Laimas" šokolādi un man jau kopš bērnības ļoti patika arī Raimonda Paula dziesmas.

I.A. Vai Jums Rīgā ir arī kāda mīļākā vieta?

A.Ļ. (domā)...Laikam tā tomēr ir Lielā ģilde, kurā es diezgan bieži uzstājos un jūtos patīkami. Mani silda arī Lielās ģildes koncertu publika, cik uzmanīgi tā klausās un ieklausās.... Lai patikšana būtu pilnīga, Lielajā ģildē ir arī lielisks Steinway koncertflīģelis! Tāpēc tiešām, Lielajā ģildē jūtos kā mājās.

I.A. Kā, ierodoties Latvijā, piemēram, sasveicinieties ar savu draugu Tomu Ostrovski? Sakāt viņam : Hello! vai "Labdien?"

A.Ļ. Ar Tomu mēs sarunājamies pa daļai angļu, pa daļai krievu valodā, kā kurā brīdī katram ērtāk. Latviski vēl neko nopietnu nav izdevies iemācīties, jo mani Latvijas apciemojumi gan ir bieži, bet pārāk īsi, lai kaut ko no šīs valodas apgūtu.

I.A. Cik sen sākās Jūsu draudzība ar F.Lista Otro klavierkoncertu, ko spēlēsit Rīgas festivālā?

A.Ļ. Šo koncertu vēlējos iemācīties jau ļoti sen. Ik pa laikam paņēmu tā notis, tad noliku atpakaļ, atkal paņēmu.... Un tā nu ir iznācis, ka mans pirmais lielais publiskais šī koncerta atskaņojums notiks tikai tagad Rīgā. Es daudzkārt esmu spēlējis F.Lista Pirmo klavierkoncertu, kas ir pilnīgi citādāks! Daudz virtuozāks. Pirmajā klavierkoncertā klavieres valda pār orķestri, bet Otrajā to partija ir it kā iestrādāta orķestra struktūrā: ne velti F.Lists šo opusu sākotnēji bija nosaucis par Sinfonia Concertante.

I.A. Kāpēc, Jūsuprāt, F. Lista Pirmais klavierkoncerts ir populārāks nekā Otrais?

A.Ļ. No pianista skata punkta tāpēc, ka Pirmais klavierkoncerts ir daudz virtuozāks. Varbūt tāpēc pianistiem to ir arī interesantāk spēlēt? Domāju, ka galvenais iemesls ir šis, jo pianisti parasti dod priekšroku spilgtiem, virtuoziem, spožiem opusiem, kā piemēram, P.Čaikovska Pirmais klavierkoncerts vai visi S.Rahmaņinova koncerti, kur var demonstrēt savu virtuozitāti un plašās tehniskās iespējas. Tā sakot, "uzmirdzēt" vairāk, nekā opusos, kur klavieru partija ir nedaudz piezemētāka.

I.A. Jūs teicāt, ka sen jau gribējāt šo klavierkoncertu nospēlēt. Kāpēc?

A.Ļ. Tāpēc, ka vēlējos, lai manā repertuārā būtu viss, ko F.Lists komponējis klavierēm ar orķestri: tie ir divi Klavierkoncerti un Nāves dejas klavierēm un orķestrim. Man ļoti patīk šī mūzika! Par spīti tam, ka F.Lista Otrais klavierkoncerts no koncertu rīkotāju puses ir mazāk pieprasīts, jo biežāk jau visi prasa virtuozo un spožo repertuāru, tā saukto showcase.

I.A. Kas ir tas, kas jūs sajūsmina F.Lista Otrajā klavierkoncertā?

A.Ļ. Man šķiet, ka šis koncerts ir romantikas apoteoze. Tajā valda pilnasinīga lirika un satriecoša brīvība. Tā ir vesela poēzija - dvēseles un fantāzijas lidojums līdz visaugstākajām virsotnēm. Tas mani valdzina un apbur.

I.A. F.Lists pie sava Otrā klavierkoncerta esot strādājis vairāk nekā 20 gadu! Vai mūzikā tas ir sajūtams?

A.Ļ. Pat nezinu.... Kad lasi F.Lista biogrāfiju, tad saproti, ka savā dzīvē un radošajā darbā viņš gājis cauri vairākiem lokiem. Piemēram, kad viņš 19.gs 30.gados sāka rakstīt šo klavierkoncertu, viņš Eiropā daudz koncertēja kā pianists. Sniedza simtiem koncertu, reizēm pat vairākus koncertus dienā! Gadījās, ka vienā koncertā viņam izdevās salauzt pa trim, četriem instrumentiem, jo tālaika klavieres nebija arī tik izturīgas kā mūsdienu instrumenti. Un apvienojumā ar Lista ugunīgo temperamentu... Savā ziņā Listam tas arī bija šovs publikas izklaidēšanai. Savu Otro klavierkoncertu Lists sāka vienā savas dzīves posmā, bet pabeidza 1861.-1863.gadā, kad jau bija daudz nobriedušāks, dzīves pieredzējis mākslinieks. Mūziķis, kurš no publikas un kritiķiem jau bija saņēmis ne mazums pārmetumu par savas virtuozitātes pārlieku lielo demonstrēšanu un apgalvojumus, ka aiz tā visa nav nekā vairāk kā tukšas izrādīšanās... Iespējams, tas viņu pamatīgi sarūgtināja, jo Listam - pianistam tolaik nestāvēja blakus neviens. Viņa meistarība bija tiešām gandrīz vai pārdabiska! Spriežot pēc šī klavierkoncerta var secināt, ka Lists ir ieklausījies kritiskajās piezīmēs un pārlieku lielo virtuozitāti šur tur partitūrā arī retušējis. Ir pilnīgi skaidrs, ka šo klavierkoncertu viņš nav rakstījis kā virtuozitātes paraugu. Ieklausieties galvenās tēmas izvedumā! Ko dara klavieres? Nē, tās šo tēmu nespēlē, bet ar savām skaņu vinjetēm ierāmē gluži kā gleznu. Kā pērles klavieru partija izkrāšņo visu, kas šajā mūzikā svarīgākais. Bet svarīgāko šajā koncertā pasaka orķestris. Laikam jau Lists tā ir gribējis, apzinoties ka pietiekami daudz virtuozas mūzikas jau viņš ir radījis.

I.A. Kādā radiointervijā Jūs reiz atklājāt, ka Jūsu brokastis ir nekas vairāk kā 4 izpīpētas cigaretes un tase kafijas. Vai šī ēdienkarte nav mainījusies?

A.Ļ. (smejas). Nē, mana brokastu ēdienkarte ir diezgan stabila jau pāris gadu desmitus. Tagad cigaretēm klāt nākušas divas kafijas tases.

I.A. Diezgan askētisks sortiments. Bet kas Jums ir nepieciešams, lai labi justos koncertā? Laba sagatavotība, atpūta koncerta dienā?

A.Ļ. Drīzāk – jāpanāk noteikts psiholoģisks stāvoklis. Jāatrod tas zelta vidusceļš starp koncentrēšanos, kas nav sasaistītība, un atbrīvotību, kas nav trula vienaldzība. Ar šo psiholoģisko treniņu ir jānodarbojas ne tikai koncerta dienā, bet jau pirms. Protams, rokām ir jābūt "formā," bet, ja mūziķis koncertam gatavosies, rokas formā būs vienmēr.

I.A. Kā jūs šo psiholoģisko līdzsvaru panākat? Ejot ļaudīs vai baudot mieru?

A.Ļ. Dažādi, jo tas ir atkarīgs gan no programmas, kas koncertā jāspēlē, gan no zāles, kur koncerts notiek. Ja miera ir par daudz, var uznākt miegainība, bet pārāk liela burzma var novērst uzmanību no galvenā. Manu psiholoģisko labsajūtu ietekmē arī pilsēta, kurā atrodos, un gadalaiks. 13.jūnijā tā būs Rīga un pats vasaras sākums. Vai ko labāku vēl var vēlēties?

Rīgas festivāls. Pianists Antons Ļahovskis un LatvijasNacionālais Simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā programmā "Lista klavierkoncerts un Rahmaņinova simfonija."

* Žana Sibēliusa svīta "Karēlija" op.11
* Franča Lista Otrais koncerts klavierēm un orķestrim Lamažorā S. 125
* Sergeja Rahmaņinova Trešā simfonija laminorā op. 44

Ceturtdiena, 13.jūnijs pl.20.00 Lielā gilde.