Aptaujājot vēlētājus par to, kurām partijām vajadzētu būt kopā un veidot koalīciju pēc Saeimas vēlēšanām, līdere šajā atbilžu variantā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru koalīcijā redzētu 21% vēlētāju, tai seko "Jaunā Vienotība" ar 16% un "Saskaņa" ar 14% lielu atbalstu. Nacionālo apvienību (NA) nākamajā valdībā labprāt redzētu 13% aptaujāto, Jauno konservatīvo partiju (JKP) – 12%, "Attīstībai Par!" (AP) – 11% un "KPV LV" – 11%. Aptaujā gan jāņem vērā, ka vēlētāju atbildes var pārklāties, jo šis ir vairākatbilžu jautājums, tāpēc procentu summa pārsniedz 100%.
Politologs Jānis Ikstens sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka aptaujas datos saskatāmi daži veidi, kā vēlētāji grupē partijas. Viens no tiem ir saistīts ar interešu pārstāvēšanas un valsts pārvaldīšanas funkcijām.
"Aptauja rāda, ka pašreiz valdošās partijas, tām piepulcinot Jauno konservatīvo partiju un "Attīstībai Par!", ir tās, kuras vēlētāji Latvijā biežāk redz kā pēc vēlēšanu koalīcijas dalībnieces. Būtiski ievērot, ka minēto partiju atbalsts šajā aptaujas jautājumā krietni pārsniedz pašas partijas reitingu "Vienotībai" četrkārtīgi, bet ZZS, NA, JKP un A/P ir vismaz divreiz vairāk cilvēku, kuri tās redz valdībā, nekā par tām balsotu," sacīja Ikstens.
Savukārt "Saskaņai" aktuālais reitings un atbalsts no vēlētājiem, kas to redz koalīcijā, ir praktiski identisks. "KPV LV" šī proporcija ir nedaudz lielāka. "Šķiet, ka šo divu partiju spējai tikt galā ar valsts attīstības izaicinājumiem visvairāk tic pašu šo partiju atbalstītāji. Tas ir vērā ņemams signāls pārējām partijām," uzskata politologs.
Pēc Ikstena domām, vēlētāji uzskata, ka valsts pavaldīšanas funkciju sekmīgāk veiks ZZS, V, NA, JKP un A/P, savukārt "Saskaņai" un "KPV LV" viņi būtu gatavi atvēlēt vien pārstāvniecības funkciju.
"Atbildes par vēlamajiem koalīcijas dalībniekiem iezīmē trīs partiju klasterus. Viens ir austrumslāvu partijas, kura kodols ir "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība, otrs – pašreizējās koalīcijas partijas, kuru atbalstītāji arī viens otru vairāk atbalsta un tad ir "latvisko jaunpienācēju klasteris" ar JKP, A/P un "KPV LV". Lielāko latvisko partiju nonākšanai koalīcijā atbalsts ir viegli saskatāms arī ārpus attiecīgās partijas atbalstītāju loka. Katrai partijai ir šāds ozona slānis – otrais atbalsta loks –, bet "Saskaņai" šāda otrā loka praktiski nav," stāsta Ikstens.
Zīmīgi, ka arī "KPV LV" vēlētājs nemaz tā īsti nejūsmo par "Saskaņas" nonākšanu valdībā, uzrāda aptauja.
"Delfi" jau ziņoja, ka aptaujas dati rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu nepilnas divas nedēļas pirms vēlēšanām bauda "Saskaņa", par kuru savu balsi atdotu 14,5% aptaujāto. Tai seko ZZS ar 8,1% atbalstu un "KPV LV" ar 7,6% lielu atbalstu. Par NA balsotu 6,6%, bet par JKP septembra beigās balsotu 5,7% aptaujāto, par AP savu balsi atdotu 5,3%, par JV – 4,1% aptaujāto, bet partijas "Progresīvie" atbalsts sasniedzis 2,4%.
Par aptauju
Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 25. līdz 27. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 715 Latvijas republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.
Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Statistiskās kļūdas mērījuma robežas ir atkarīgas no respondentu skaita izlasē vai aplūkotajā mērķa grupā, un no atbildējušo īpatsvara jeb procenta. 700 respondentu izlasē maksimālā statistiskā kļūdas robeža (ar 95% varbūtību pie atbilžu sadalījuma 50%) ir +/-3,7%.
Gan "Delfi" pasūtīto "TNS Latvija" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.
