Jaunākā aptauja: Četras partijas līderos cīņā par 13. Saeimu, 38% neizlēmušo
Foto: DELFI

Septembrī populārākais politiskais spēks Latvijā nemainīgi bijusi "Saskaņa", kurai seko Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kā arī politiskā partija "KPV LV". Kopumā uz iekļūšanu parlamentā var cerēt septiņas partijas, bet joprojām izšķirošais faktors gaidāmajās vēlēšanās būs rekordlielais neizlēmušo vēlētāju skaits – 38%. Par to liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja.

Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu – "Par kuru partiju jūs balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šodien?". Atbildes uz šo jautājumu publicējam šodien, bet turpmākās nedēļas laikā sekos rakstu sērija ""Delfi" sver", kurā sīkāk atspoguļosim vēlētāju noskaņojumu, vērtības un vēlmes.

Aptaujas dati rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu patlaban bauda "Saskaņa", par kuru savu balsi atdotu 14,9% aptaujāto. Tai seko Zaļo un zemnieku savienība ar 9,8% atbalstu un "KPV LV" ar 9,3% lielu atbalstu. Par Jauno konservatīvo partiju (JKP) septembrī balsotu 5,3% aptaujāto, par Nacionālo apvienību 'Visu Latvijai!" (NA) - 4,3%, par "Attīstībai Par!" savu balsi atdotu 4%, bet par "Jauno Vienotību" – 3,2% aptaujāto.

Vērtējot šos datus un pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm šobrīd, var secināt, ka 13.Saeimā iekļūtu septiņi politiskie spēki. "Saskaņa" 13. Saeimā būtu pārstāvēta ar 29 deputātiem, ZZS ar 19, KPV LV ar 18, JKP ar 10, NA ar 9, "Attīstībai Par!" ar 8, bet "Jaunā Vienotība" ar 7 deputātiem.

Aiz svītras palikušie

Portāla "Delfi" un "Kantar TNS" jaunākā aptauja arī liecina, ka partiju "Progresīvie" atbalsta 0,8% aptaujāto, "Latvijas Reģionu apvienību" – 0,4%, Latvijas Krievu savienību – 0,4%, No sirds Latvijai – 0,3%, Apvienību "SKG" – 0,3%, "Par Alternatīvu" – 0,2%.

Savukārt neviens no aptaujātajiem savās atbildēs nepieminēja trīs politiskos spēkus: Rīcības partiju, Latvijas centrisko partiju un Latviešu nacionālistus. Savu izvēli nevēlējās atklāt 4% aptaujāto, bet to, ka nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās, atzina 5% aptaujāto, savukārt 38% aptaujāto norādīja, ka vēl nav izlēmuši.

Tieši šis neizlēmušo skaits ir tas, kas var būtiski ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus, pārliecināts politologs Jānis Ikstens. Viņš atgādināja, ka Latvijas balsstiesīgajai sabiedrībai ir raksturīgs augsts neizlēmības līmenis, ko nosaka ne tikai daļas Latvijas pilsoņu zemā interese par politiku un neapmierinātība ar sociāli ekonomiskās un politiskās attīstības rezultātiem, bet arī ilgstoši darbojošos politisko partiju mazais skaits, kas apgrūtina noturīgu saikņu veidošanos starp pilsoņiem un politiskajām organizācijām.

Ko novērtē partijas vēlētājs?

Analizējot respondentu atbildes par galvenajiem iemesliem, kuru dēļ viņi balsotu par attiecīgo partiju, secināms, ka partijas "Saskaņa" vēlētājs savu izvēli izdarījis, izvērtējot partijas iepriekš paveiktos darbus un partijas programmu, kā arī saskatījis pozitīvus Rīgas Domes darba rezultātus.

Tikmēr ZZS vēlētājs novērtē to, ka partija pārstāv lauksaimnieku un zemnieku intereses, kā arī to, ka šī partija ir ar pieredzi, sen darbojas un tas kopumā garantē stabilitāti. Savukārt "KPV LV" atbalstītāji pārliecinošā vairākumā savu atbalstu partijai pamato ar vēlmi redzēt politikā jaunas sejas un tam sekojošās izmaiņas valdošajā politiskajā elitē. Tāpat Artusa Kaimiņa izveidotā politiskā spēka atbalstītāji savu izvēli pamato ar partijas godīgumu, atklātību un labu vēlēšanu kampaņu.

JKP vēlētājs savu izvēli argumentē ar to, ka viņam simpatizē JKP izvirzītie kandidāti un viņš uzticas šīm personībām. Tāpat JKP atbalstītāji norādījuši, ka vēlas redzēt politikā jaunas sejas un izmaiņas valdošajā politiskajā elitē. Tāpat tiek novērtēts arī solījums cīnīties pret korupciju un nelietderīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, zagšanu, oligarhu ietekmi. NA vēlētāji tikmēr pārliecinoši uzvēruši, ka partija aizstāv Latvijas nacionālās intereses. Atbalstu šim spēkam noteicis arī tas, ka partija iestājas par Latvijas kultūras un latviskuma saglabāšanu. "Attīstībai Par!" atbalstītājiem simpatizē vēlēšanu sarakstu kandidāti, un tiek īpaši atzīmēts, ka tie ir kompetenti, izglītoti dažādu nozaru profesionāļi. "Pariešu" atbalstītājs arī vēlas redzēt politikā jaunas sejas, bet "Jaunās Vienotības" vēlētāji pārsvarā uzsvēruši, ka viņiem simpatizē vēlēšanu sarakstu kandidāti, viņi uzticas šīm personībām, un ka partijas darbība nodrošina stabilitāti.

Septiņas partijas līderos

Ikstens norāda, ka šīs aptaujas dati reljefāk iezīmē tos septiņus sarakstus, kuriem ir reālistiskas izredzes uz mandātiem nākamajā Saeimā.

"Pirmais trijnieks nepārsteidz, savukārt nākošās četras partijas šķir vien statistiskās kļūdas koridorā esoši lielumi. Tik blīvu rezultātu gadījumā īpašu nozīmi iegūs gan faktiskā līdzdalība, gan pagaidām neizlēmušo pilsoņu rīcība," sacīja Ikstens.

"Spriežot pēc aptaujas datiem, lielākā daļa neizlēmušo uz iecirkņiem neaizies. Turklāt lielākajos vēlēšanu apgabalos – Rīgā un Vidzemē – neizlēmušo īpatsvars ir nedaudz zemāks. "Saskaņai" jau šobrīd ir iespaidīgs atbalsts Latgalē, arī ZZS uzrāda sev ierasto atbalstu šai apgabalā, bet nav skaidrs, vai "Jaunā Vienotība" jau ir izsmēlusi savas iespējas mobilizēt atbalstītājus, izmantojot sadarbību ar Latgales partiju. Kurzemē dominē ZZS un KPV LV, bet negaidīti pieticīgi izskatās Nacionālās apvienības un "Jaunās Vienotības" rezultāti šai apgabalā," viņš turpina.

Ikstens prognozē, ka izlēmušo pilsoņu faktiskā līdzdalība var sagādāt zināmus pārsteigumus. Labi zināma ir Nacionālās apvienības vēlētāju lojalitāte, kas tradicionāli uzlabo šīs partijas rezultātus salīdzinājumā ar pirmsvēlēšanu aptaujām un kas ir saskatāma aptaujas datos. Līdzīgā situācijā šķiet esam arī Jaunā konservatīvā partija. Neraugoties uz vērā ņemamo jauniešu klātbūtni "Saskanas" izteikti slāviskajā atbalstītāju lokā, šī partija var justies itin droši, jo Latvijas Krievu savienība par konkurētspējīgu alternatīvu nav uzskatāma. Savukārt gan ZZS, gan KPV LV šībrīža atbalsts ir milzis uz māla kājām, jo aptuveni trešdaļa abu sarakstu atbalstītāju apgalvo, ka viņu pašreizējā izvēle var viegli mainīties, rezumē eksperts.

Šis ir tikai sākums

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 28. augusta līdz 12. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 1200 Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.

Ar šo ziņu par elektorāta potenciālo uzvedību septembrī aizsākam rakstu sēriju ""Delfi" sver", kurā līdz vēlēšanām sīkāk atspoguļosim vēlētāju noskaņojumu, vērtības un vēlmes. Pirmajā aptaujas vilnī 1200 respondentu telefonaptaujā atbildēja gan uz jau aprakstītajiem jautājumiem par ko balsos un ko novērtē savu politisko simpātiju platformās, kā arī uz to, kādām nozarēm un jautājumiem jāpievērš uzmanība valsts tālākajā attīstībā. "Delfi" sniegs plašu ieskatu tajā, ko rāda aptauja: kā kuras partijas simpatizētāji redz demokrātiju, dalību NATO, attiecības ar Krieviju un citus valstij būtiskus jautājumus. Tāpat parādīsim, kā vēlētāju politiskās simpātijas sadalās vecuma grupās, pēc tautības, pilsētās vai laukos, pēc ienākumu līmeņa, izglītības un dažādos vēlēšanu apgabalos.

Vēlēšanu priekšvakarā mums būs zināmi otrā aptaujas viļņa rezultāti, no kuriem zināsim, par ko gatavi balsot vēlētāji oktobra sākumā, kā arī to, kura politiskā spēka vēlētāji lieto kādus informācijas avotus, lai izlemtu, par ko balsot. Tāpat uzzināsim, cik daudz vēlētāju mainīja domas pēdējā mēneša laikā. Savukārt pēc vēlēšanām trešajā aptaujas vilnī noskaidrosim, cik apmierināta ir sabiedrība ar vēlēšanu rezultātiem un ko izvirza kā galvenos uzdevumus 13. Saeimas četriem darbības gadiem.

TNS pētījumu rezultāti tiks izmantoti arī pirmsvēlēšanu nedēļā, kad Jānis Domburs ciklā "Par ko balsot" video tiešraižu dubultintervijās iztaujās populārāko partiju līderus un premjera amata kandidātus.

Gan "Delfi" pasūtīto "TNS Latvija" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

KPV LV Jānis Domburs Jaunā konservatīvā partija (JKP) No sirds Latvijai Partija "Progresīvie" Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK TNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus