Jaunākā aptauja: Partiju cīņa par 13. Saeimu saasinās
Foto: DELFI

Nepilnas divas nedēļas pirms 13.Saeimas vēlēšanām populārākais politiskais spēks bija "Saskaņa" ar nemainīgu atbalstu mēneša garumā. Tai seko Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kā arī partija "KPV LV" un šiem spēkiem atbalsts ir sarucis, tikmēr uz iekļūšanu parlamentā joprojām var cerēt septiņas partijas, nesot līdzi smagas sarunas par jaunās valdības izveidošanu. Savukārt neizlēmušo vēlētāju skaits, tuvojoties vēlēšanām, ir samazinājies, liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembra beigās veiktā aptauja.

Ja "Saskaņas" un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) reitings septembra beigās, salīdzinot ar septembra sākumu, ir palicis praktiski nemainīgs, tad ZZS un "KPV LV" piedzīvojusi kritumu, bet atbalsts pieaudzis Nacionālai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Attīstībai/Par! (AP) un "Jaunajai Vienotībai" (JV). Būtiski, salīdzinot ar septembra sākumu, pieaudzis partijas "Progresīvie" atbalstītāju skaits, tomēr ar to var izrādīties par maz, lai iekļūtu parlamentā.

Aptaujas dati rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu nepilnas divas nedēļas pirms vēlēšanām bauda "Saskaņa", par kuru savu balsi atdotu 14,5% aptaujāto. Tai seko ZZS ar 8,1% atbalstu un "KPV LV" ar 7,6% lielu atbalstu. Par NA balsotu 6,6%, bet par JKP septembra beigās balsotu 5,7% aptaujāto, par AP savu balsi atdotu 5,3%, par JV - 4,1% aptaujāto, bet partijas "Progresīvie" atbalsts sasniedzis 2,4%.

Politologs Jānis Ikstens rezumē, ka cīņa par parlamentu viennozīmīgi saasinās. Aptauja rāda, ka cīņā par "austrumslāvu vēlētāju" nav pārmaiņu, jo "Saskaņa" kā mēneša sākumā bija 14 -15% robežās, tā šādās pozīcijās partija arī atrodas mēneša beigās. Mainījies tas, ka "Saskaņas" latviešu vēlētāju atbalstītāju īpatsvars ir vēl mazāks, bet tās vēlētāja profils – nodarbošanās, izglītības un ienākumiem – mēneša laikā nav mainījušies.

"Tikmēr cīņa par "latviešu vēlētāju" kļuvusi tikai asāka. Mēneša sākumā mēs varējām runāt pa "3 + 4", kur bija pirmais stiprais trijnieks, tad šobrīd to vairs īsti neredz. Mums ir darīšana ar to, ka tā konstrukcija ir "1+6". Tas padara šo vēlēšanu prognozēšanu vēl sarežģītāku. Visas partijas ir ar daudz maz līdzīgu atbalstu," sacīja Ikstens.

Viņš jau tagad prognozē, ka oktobris Latvijai nesīs ļoti sarežģītu koalīcijas veidošanas procesu, jo pieaug iespējamo kombināciju skaits. "Tuvojoties vēlēšanu dienai, samazinās neizlēmušo skaits. Tas ir dabiski, jo, tuvojoties vēlēšanu dienai, mazāk motivētie pilsoņi sāk vairāk pievērsties pārdomām par savu rīcību vēlēšanu dienā. Savukārt tie, kas savu izvēli neatklāj, lielā mērā tomēr varētu būt "KPV LV" vēlētāji, kuri izjūt zināmu sociālo spiedienu," prognozēja Ikstens.

Iespējamais Saeimas sastāvs

Vērtējot šos datus un pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo balsīm šobrīd, var secināt, ka 13.Saeimā iekļūtu septiņi politiskie spēki. "Saskaņa" 13. Saeimā būtu pārstāvēta ar 28 deputātiem, ZZS ar 15, "KPV LV" ar 15, NA ar 13, JKP ar 11, "Attīstībai Par!" ar 10, bet "Jaunā Vienotība" ar 8 deputātiem.

Ikstens gan norāda, ka neizlēmušo balsu mehāniska sadalīšana starp citām partijām tomēr ir jāvērtē ļoti piesardzīgi.

"Mēs redzam ilustrāciju tam, ka mehāniska neizlēmušo cilvēku sadalīšana pa partijām ir nepareiza. Šī mēneša laikā ir samazinājies neizlēmušo daudzums, bet ir mainījies partiju savstarpējais spēku samērs. Latviešu atbalstīto partiju popularitātes līmeņi kļūst līdzīgāki – vājākie pievelk klāt, stiprākie zaudē. "Saskaņai" ir ļoti nevienmērīgs atbalsts vēlēšanu apgabalos, Rīgā un Latgalē liels, pārējos ļoti mazs. Arī tas neļauj mehāniski pārvērst reitinga procentus mandātu sadalījumā. Tāpat aptaujā nav ietverti ārzemēs dzīvojošo pilsoņu viedokļi, tomēr Eiropas Latviešu apvienības nesen publiskotajā aptaujā redzams, ka "KPV LV" ne tuvu nav dominējošā partija ārpus Latvijas mītošo vēlētāju vidū," norādīja politologs.

Par aptauju

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 25. līdz 27. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 715 Latvijas republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.

Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Statistiskās kļūdas mērījuma robežas ir atkarīgas no respondentu skaita izlasē vai aplūkotajā mērķa grupā, un no atbildējušo īpatsvara jeb procenta. 700 respondentu izlasē maksimālā statistiskā kļūdas robeža (ar 95% varbūtību pie atbilžu sadalījuma 50%) ir +/-3,7%.

Gan "Delfi" pasūtīto "TNS Latvija" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Partija "Progresīvie" Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK TNS Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus