Pirmsvēlēšanu periodā svarīgākie informācijas avoti – TV, radi un portāli
Foto: DELFI

Pirmsvēlēšanu periodā – nepilnas divas nedēļas pirms 13. Saeimas vēlēšanām – kā svarīgākos avotus, no kā smelties informāciju par partijām un politiķiem, iedzīvotāji nosaukuši televīziju, ģimenes locekļus un radiniekus, kā arī interneta portālus. Savukārt nesvarīgākais informācijas avots šajā laika periodā bijuši žurnāli, liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembra beigās veiktā aptauja.

Aptaujā iedzīvotāji tika lūgti novērtēt, cik būtisks katrs no avotiem viņiem ir informācijas iegūšanā par partijām un politiķiem, proti, skalā no 0 līdz 10 novērtēt avota svarīgumu. Ja avots novērtēts ar nulle līdz trīs ballēm, tā svarīgums ir zems. Ja avots novērtēts ar četrām līdz sešām ballēm, tad tā svarīgums ir vidējs, bet, ja avots novērtēts ar septiņām līdz 10 ballēm, tad tā svarīgums ir augsts.

Visvairāk respondentu kā augsti svarīgu novērtējuši televīziju – 53%. Tas ir vienīgais informācijas avots, kura svarīgumu ar septiņām līdz desmit ballēm novērtējuši vairāk nekā 50% aptaujas dalībnieku. Vienlaikus kā mazsvarīgu televīziju novērtējuši 24% aptaujāto un tik pat atzinuši, ka televīzija informācijas iegūšanā par partijām un politiķiem viņiem ir vidēji svarīga.

Nākamais svarīgākais informācijas avots saskaņā ar aptaujas rezultātiem ir ģimenes locekļi un radinieki – ar septiņām līdz desmit ballēm viņu svarīgumu novērtējuši 45% respondentu, trešajā vietā atstājot interneta portālus, kam tādu pat novērtējumu devuši 43% aptaujāto. Vienlaikus ģimenes locekļus un radus par nesvarīgu informācijas avotu atzinuši 30% aptaujāto, bet par vidēji svarīgu gluži tāpat ka televīziju atzinuši 24% respondentu. Turpretim interneta portālus par nesvarīgu avotu nosaukuši 36% aptaujas dalībnieku, bet par vidēju svarīgu atzinis 21% aptaujāto.

Par nesvarīgāko informācijas avotu nepilnas divas nedēļas pirms vēlēšanām respondenti atzinuši žurnālus. To svarīgumu informācijas iegūšanā ar nulle līdz trim ballēm novērtējuši 62% aptaujāto, bet ar septiņām līdz 10 ballēm jeb par ļoti svarīgu atzinuši vien 12% respondentu. Par vidēji svarīgu šo informācijas avotu nosaukuši 26% aptaujas dalībnieku.

Žurnāliem seko sociālo tīklu platformas, kuras par nesvarīgām atzinuši 49% respondentu. Turpretim kā ļoti svarīgas informācijas iegūšanā par partijām un politiķiem sociālo tīklu platformas atzinuši 30% aptaujas dalībnieku, bet par vidēji svarīgām – 20% respondentu.

Kā liecina aptauja, par trešo nesvarīgāko informācijas avotu iedzīvotāji atzinuši laikrakstus un to vietnes internetā. Kā nesvarīgus informācijas avotus laikrakstus novērtējuši 43% aptaujas dalībnieku, bet kā augsti svarīgus – 29% aptaujāto. Savukārt par vidēji svarīgiem tos nosaukuši 28% aptaujāto.

Ne visas ietekmes ir apzinātas

Vērtējot aptaujas rezultātus, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Ilze Šulmane atzīst, ka tie viņu mazliet pārsteidz, jo gaidījusi, ka lielāka daļa respondentu par ļoti svarīgiem informācijas avotiem atzīs tieši sociālo tīklu platformas. Savukārt, tas, ka līderos ir televīzija, liels pārsteigums vis neesot, jo tā parasti ir viens no populārākajiem informācijas avotiem.

"Radi un paziņas, tas savā ziņā ir tāds izmisuma fenomens," skaidro pētniece, "tas daļēji parāda, ka cilvēki vispār mēģina saprast sabiedriskās domas klimatu – ko darīs citi." Viņa piebilst, ka tas apliecina – vēlētājiem izvēle nav viegla.

Savukārt žurnālu un laikrakstu ierindošana mazsvarīgo informācijas avotu pusē arī nav liels pārsteigums, jo dienas laikrakstu loma cilvēka dzīvē mazinās visā pasaulē. Viņa norāda, ka Latvijas problēma ir arī tā, ka gadrīz "nav palikusi kvalitatīvā prese".

Šulmane gan uzsver – vienmēr jārēķinās, ka aptauja neuzrāda visas reālās ietekmes, jo nereti cilvēki pat neapzinās, ka, noskatoties un daloties ar video kādā sociālajā tīklā, vai šķirstot žurnālu un izlasot nelielu rakstu par kādu partiju, arī uzņem informāciju.

Viedoklis turpina mainīties

Aptauja arī uzrāda, ka 12% respondentu, taujāti par to, vai pēdējā mēneša laikā ir mainījies viņu viedoklis par kādu no politiskajām partijām, atbildējuši apstiprinoši. Savukārt vēl 14% atbildējuši "drīzāk jā", kas nozīmē, ka kopumā atbildi ''jā'' un ''drīzāk jā'' snieguši 26% jeb nedaudz vairāk kā ceturtā daļa aptaujas dalībnieku.

Par aptauju

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 25. līdz 27. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 715 Latvijas republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.

Pētījuma rezultātos vienmēr pastāv zināma statistiskās kļūdas varbūtība. Statistiskās kļūdas mērījuma robežas ir atkarīgas no respondentu skaita izlasē vai aplūkotajā mērķa grupā, un no atbildējušo īpatsvara jeb procenta. 700 respondentu izlasē maksimālā statistiskā kļūdas robeža (ar 95% varbūtību pie atbilžu sadalījuma 50%) ir +/-3,7%.

Gan "Delfi" pasūtīto "TNS Latvija" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Saeima Saeimas vēlēšanas 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form