'Saskaņas' vēlētājs latvietis – mīts; 'KPV LV' – turīgs vīrietis
Foto: DELFI

Cik efektīva izrādīsies partijas 'Saskaņa' kampaņa sarakstu galvgalī izvirzīt "latviešu politiķus" redzēsim tikai pēc 13. Saeimas vēlēšanām, tomēr viena tendence ir spilgta – partijas atbalstītāji nospiedošā vairākumā ir cittautieši, kuru sarunu valoda ģimenē ir krievu. Par to liecina portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja. Vēl viena tendence – Artusa Kaimiņa vadītās "KPV LV" vēlētāji lielā pārsvarā ir vīrieši, bet partijas atbalstītāju izglītība un materiālais stāvoklis ir virs konkurējošo partiju vidējā līmeņa.

Aptaujas dati rāda, ka "Saskaņa" vēlētājs lielākoties meklējams vecuma grupā 30-59 gadi, savukārt vismazākais atbalsts tai septembra sākumā bijis vecuma grupā 60-69 gadi, kamēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētājs tieši otrādi – pārliecinošā vairākumā ir rodams tieši vecuma grupā 60-69 gadi. Ja "Saskaņai" šajā vecuma grupā ir 9% Latvijas iedzīvotāju atbalsts, tad ZZS atbalsta 17% Latvijas iedzīvotāju, kas ir pārliecinoši augstākais rādītājs no visām partijām, kuras kandidē uz 13. Saeimu.

Lielākais atbalstītāju skaits jauniešu auditorijā jeb vecuma grupā 18-29 gadi ir "KPV LV" – šo partiju atbalsta 24% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajiem sekotājiem "Saskaņai" ir 11%, bet ZZS - 8% Latvijas jauniešu atbalsts. Dominance jeb lielākais atbalsts starp vēlētājiem, kuri vecāki par 70 gadiem ir "Jaunajai konservatīvajai partijai" (JKP), kuru atbalsta 14% šīs vecuma grupas iedzīvotāji.

Zīmīgi, ka vismazākais atbalsts šajā vecuma grupā starp partijām, kuras pēc aptaujām tēmē uz iekļūšanu parlamentā, ir "KPV LV". "Nacionālai apvienībai" (NA) un "Attīstībai Par!" (AP) proporcionāli lielākais atbalsts ir Latvijas vēlētāju vecuma grupās 60-69 gadi, kā arī 18-29 gadi, bet "Jaunajai Vienotībai" – lielākais atbalsts rodams starp vēlētājiem, kuru vecums pārsniedz 60 un 70 gadus.

Infografika: Partiju atbalstītāju sadalījums pēc dzimuma

Politologs Jānis Ikstens, vērtējot aptaujas datus, uzsver, ka tas ir tikai dabiski, ka "KPV LV" vēlētāju vairākums ir vīrieši, jo visa līdzšinējā partijas komunikācija vērtējama kā tāda "mačo tipa" – pietiekami skaļa un agresīva. Un aptaujas dati ir šādas komunikācijas sekas. Vīriešiem patīk "vīru valoda". Visām pārējām partijām, kuras tēmē uz Saeimu, šī dzimumu proporcija sadalās diezgan proporcionāli līdzīgi ar nelielu vīriešu īpatsvara pārsvaru. Vienīgi partijai "Jaunā Vienotība" izteikts atbalstītāju vairākums ir sievietes. To skaits četras reizes pārsniedz vīriešu īpatsvaru.

Savukārt starp pagaidām lielākās vēlētāju daļas – neizlēmušajiem – šī proporcija ir attiecīgi 42% neizlēmušu sieviešu un 32% neizlēmušu vīriešu.

Infografika: Partiju atbalstītāju sadalījums pēc etniskās piederības

Aptaujas dati rāda, ka "Saskaņa" vēlētājs nemainīgi ir cittautietis, kuram sarunas valoda ģimenē nav latviešu valoda. Ikstens atgādina, ka "Saskaņai" tas ir tikai dabiski, jo tās atbalstītājs vēsturiski ir krievvalodīgais vēlētājs. Viņš pieļauj, ka viena daļa "Saskaņas" atbalstītāju – latviešu – šajās vēlēšanās gan varētu būt aizplūduši, kas no partijas stratēģiskajām pozīcijām nav visai izdevīgi, jo latviešu piesaistīšana ir viņu vienīgais resurss atbalsta palielināšanai. Politologs arī neuzskata, ka cilvēki slēpj savu atbalstu "Saskaņai", jo šī tendence jau iepriekšējās Saeimas vēlēšanās esot krietni mazinājusies.

Taujāts, cik efektīvs varētu izrādīties "Saskaņas" solis sarakstu līderus komplektēt no latviešu politiķu vidus, Ikstens uzsver, ka to parādīs tikai vēlēšanu rezultāti, tomēr šeit jāņem vērā arī tas, kāda izvēle šobrīd vispār ir "austrumslāvu vēlētājiem".

"Daļa balso stingri pēc etniskajām pazīmēm, līdzīgi kā to dara arī latvieši, bet latviešiem tā izvēle ir krietni plašāka. Savukārt viņiem ir "Saskaņa" un mazie projektiņi. No publiski pieejamiem datiem nerodas iespaids, ka kāds no mazajiem projektiem varētu pārvarēt 5% barjeru un, ja arī austrumslāvu vēlētājs vadās pēc tā paša principa, kā latvietis – balss nevar aiziet postā, jābalso par to, kas pārvar 5%, viņi balsos par "Saskaņu"," sacīja Ikstens. Tas, vai un cik cītīgi viņi svītros latviskos uzvārdus, gan būšot skaidri redzams tikai pēc vēlēšanām.

Aptaujas dati rāda, ka no pārējām partijām proporcionāli lielāko cittautiešu atbalstu spējusi piesaistīt tikai ZZS, simpātijas šim politiskajam spēkam pauž 7% cittautiešu.

Zīmīgi, ka ZZS atbalstītāji izceļas, arī vērtējot respondentus pēc iegūtā izglītības līmeņa, jo šai partijai ir proporcionāli lielākais pamatizglītību ieguvušo un zems augstāko izglītību ieguvušo respondentu atbalsts. Attiecīgi 20% no visiem respondentiem ar pamatizglītību atbildējuši, ka balsotu par ZZS pamatizglītību, bet 7% aptaujāto ar augstāko izglītību atzinuši, ka balsotu par ZZS. Pārējām partijām, kuras bauda lielāko vēlētāju atbalstu, šī proporcija ir samērā līdzīga. Pārsvarā dominējot atbalstam vidējo vai augstāko izglītību ieguvušo vidū.

Infografika: Partiju atbalstītāju sadalījums pēc trim izglītības līmeņa grupām

Vērtējot partiju atbalstītājus pēc to ienākumu līmeņa, proporcionāli lielākais vēlētāju skaits ar ienākumiem līdz 300 eiro mēnesī ir "Saskaņai" - 15%, tai seko ZZS ar 14% Latvijas iedzīvotāju, JKP atbalsta 6%, bet "KPV LV" - 5% iedzīvotāji ar šādu ienākumu līmeni. Divas no šīm partijām atrodamas arī "šķēres" otrā galā - no visiem aptaujātajiem ar ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī atbalstu "Saskaņai" pauduši 15%, atbalstu "KPV LV" - 13% Latvijas iedzīvotāji.

Zīmīgi, ka "Saskaņa" un "KPV LV" atbalstītāji dominē un ir procentuāli visvairāk pārstāvēti trīs ienākumu grupās: 500-700, 700-1000 un 1000 un vairāk eiro ienākumi mēnesī. Pēdējā ienākumu kategorijā proporcionāli lielākais atbalstītāju skaits rodams arī starp JKP, AP un NA vēlētājiem.

Par pētījumu

Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu un konsultāciju kompāniju "Kantar TNS". No 2018. gada 28. augusta līdz 12. septembrim pētījumā ar datorizēto telefoninterviju metodi (CATI) visā Latvijā aptaujāti 1200 Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 gadiem.

Rakstu sērijā ""Delfi" sver" līdz vēlēšanām sīkāk atspoguļosim vēlētāju noskaņojumu, vērtības un vēlmes. Pirmajā aptaujas vilnī 1200 respondentu telefonaptaujā atbildēja gan uz jau aprakstītajiem jautājumiem par ko balsos un ko novērtē savu politisko simpātiju platformās, kā arī uz to, kādām nozarēm un jautājumiem jāpievērš uzmanība valsts tālākajā attīstībā. "Delfi" sniegs plašu ieskatu tajā, ko rāda aptauja: kā kuras partijas simpatizētāji redz demokrātiju, dalību NATO, attiecības ar Krieviju un citus valstij būtiskus jautājumus. Tāpat parādīsim, kā vēlētāju politiskās simpātijas sadalās vecuma grupās, pēc tautības, pilsētās vai laukos, pēc ienākumu līmeņa, izglītības un dažādos vēlēšanu apgabalos.

Vēlēšanu priekšvakarā mums būs zināmi otrā aptaujas viļņa rezultāti, no kuriem zināsim, par ko gatavi balsot vēlētāji oktobra sākumā, kā arī to, kura politiskā spēka vēlētāji lieto kādus informācijas avotus, lai izlemtu, par ko balsot. Tāpat uzzināsim, cik daudz vēlētāju mainīja domas pēdējā mēneša laikā. Savukārt pēc vēlēšanām trešajā aptaujas vilnī noskaidrosim, cik apmierināta ir sabiedrība ar vēlēšanu rezultātiem un ko izvirza kā galvenos uzdevumus 13. Saeimas četriem darbības gadiem.

TNS pētījumu rezultāti tiks izmantoti arī pirmsvēlēšanu nedēļā, kad Jānis Domburs ciklā "Par ko balsot" video tiešraižu dubultintervijās iztaujās populārāko partiju līderus un premjera amata kandidātus.

Gan "Delfi" pasūtīto "Kantar TNS" veikto socioloģisko pētījumu, gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā Vienotība Artuss Kaimiņš Jānis Domburs Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK TNS Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form