Vēlētāju aptaujas: arvien vairāk cilvēku slēpj savu izvēli
Foto: F64

Šogad aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā aptaujā izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem.

Pirms oficiālo vēlēšanu rezultātu apkopošanas, ko paziņo Centrālā vēlēšanu komisija, ieskatu tajā, cik daudz balsu varētu būt saņēmušas partijas, ļauj iegūt vēlētāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem. Portāls "Delfi" aptauju ("exit poll") veica sadarbībā ar Latvijas Universitāti, savukārt aģentūra LETA, Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) – sadarbībā ar SKDS.

Aptauju rezultāti parādīja vairākas atšķirības. Pēc "Delfi" aptaujas visvairāk balsu varētu būt ieguvušas Jaunā konservatīvā partija un partija "Attīstībai/Par!", saņemot attiecīgi 14,5% un 14,0%. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ieguvusi 13,0% balsu, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija – 12,5%, Politiskā partija KPV LV – 12,3%, Zaļo un zemnieku savienība –9,1%, Jaunā Vienotība – 8,3%.

Saskaņā ar aģentūras LETA aptauju par "Saskaņu" varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par "Attīstībai/Par!" nobalsojuši 13,4%, par Nacionālo apvienību – 12,6%, par JKP – 12,4%, bet par "KPV LV" – 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" –6,9%.

Abas aptaujas liecina, ka 13. Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība, "Saskaņa", "KPV LV", Zaļo un Zemnieku savienība, "Jaunā Vienotība".

Šogad aģentūras LETA, LTV, Latvijas Radio un RSU veiktajā aptaujā izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk par diviem procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējušo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.

Proporcija starp to, kāda, pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies – kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.

Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē – 33%, Rīgā – 28%, Vidzemē – 28%, Zemgalē – 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē – 23%, Rīgā – 22%, Vidzemē – 20%, Zemgalē –15%.

Tags

Saeimas vēlēšanas 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form