Viens no centrālajiem debašu tematiem bija ārējā drošība. Dainis Močs (RP) uzsvēra, ka, ja jau Latvija ir NATO dalībvalsts, valstij pietiktu ar savas armijas uzturēšanu. "Nevajag citu kontingentu, jo tad neradīs saspīlējumus valstī sakarā ar drošību," iezīmēja deputāta amata kandidāts. Viņš skaidroja, ka tas "kontingents" rada saspīlējumu tieši ar Krieviju un drošību mūsu valstī nepalielina.
"Pirmkārt, skatoties tādā ziņā, kā viņi uzvedās šeit, uzturoties Latvijā, kad viņi ir saucamajā brīvsolī pa krogiem, kā viņi uzvedās, pēc tam, piemēram, savā laikā strādājot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, cik reizes bija viņi jāvelk ārā no narkotikām," savā pieredzē dalījās Močs.
Arī Daiņa Grabovska (LCP) pārstāvētā partija apšauba, vai NATO karavīri Latvijā veicina drošību. "Mēs staigājam pa naža asmeni. Pasaules lielākie ienaidnieki jau gadus simts drīz būs: ASV ar Krieviju, [..]. Jautājums: vai mums ir jābūt tai sarkanai lupatai kā manam sarkanajam džemperim, kuru tirināt pie Krievijas robežas? Es tā kā nezinu. Somija ir labs piemērs, kura nav NATO un viņiem viss ir kārtībā," savās pārdomās darījās Grabovskis.
Ja NATO uzliek par pienākumu Latvijai karot ārpus valsts robežām un piedalīties karos, "kurus pats NATO veido un provocē", tad Latvijai būtu jāstājas ārā no šīs organizācijas, skaidroja deputāta kandidāts.
Tikmēr Einārs Graudiņš (PA) uzsvēra, ka Latvijai ir jāpiedalās starptautiskā militārā organizācijā. "Šobrīd pasaulē mēs novērojam civilizāciju sadursmi, lai mēs nenokļūtu civilizācijas sadursmes krustpunktā, mums viennozīmīgi ir jābūt starptautiskā militārā organizācijā. Vēsturiski mentāli ir izveidojies tā, ka mēs esam un būsim NATO un citu variantu tuvākajā nākotnē mums nav," atskārta Graudiņš.
Tā kā Latvija ir Eiropas savienības ārējā robeža, kā arī Latvija robežojas ar "NATO potenciālo ienaidnieku – Krievijas Federāciju", Graudiņš uzskata, ka ir jāpārstrukturizē NATO finansējuma būtība. Proti, NATO būtu jāmaksā Latvijai par to, ka mēs esam organizācijā. "Mēs – mūsu zeme – faktiski esam nenogremdējams aviācijas bāzes kuģis priekš NATO," pauda deputāta amata kandidāts.
Graudiņam piekrita arī Močs, viņš sacīja, ka NATO būtu jāmaksā Latvijai. Vienlaikus Graudiņš vērsa uzmanību, ka runas par izstāšanos no NATO ir populisma pilnas. Viņš skaidroja, ka izstāšanās no NATO Latvijai nozīmētu kā minimums pilsoņu karu. "Militāra klātbūtne šodien šeit patiesībā mūsu drošība palielina. Es vēlreiz uzsveru: notiek civilizāciju sadursme. Vai mēs vēlamies šeit nelūgtus imigrantu pūļus no tuvajiem austrumiem? Mēs to vēlamies?" jautāja "Par alternatīvu" līderis. "No militārā viedokļa mūsu armija (vienalga kā viņu definē un sauc) viena pati šodien nav spējīga mūsu valsti aizstāvēt vispār nekādā formātā!"
Savukārt Grabovskis pauda neizpratni, no kā Latvijai ir jāaizstāvas. Draudus viņš redzējis tikai internetā.
Sarunā iesaistījās arī Močs, atgādinot, ka "savā laikā Somijas vadonis, teiksim tā, teica labus vārdus: pa priekšu ir jāpanāk, lai valstī tauta dzīvotu bagāti, tad mēs varam tērēt aizsardzībai lielu naudu".
Kandidāti iesaistījās sarunās arī par ES. Graudiņš aicināja vērtēt, kādi ir Latvijas ieguvumi un zaudējumi no iestāšanās ES. "Mēs esam zaudējuši savu nācijas genofondu, it īpaši jauniešus – cilvēkus, kuri var strādāt. Mēs esam pilnīgi atvēruši savu tirgu priekš noieta Eiropas citu valstu ražojumiem pretim iegūstot kaut kādus Eiropas fondus, no kuriem puse ir nozagti. Mums nevajag ne emigrantus mums nevajag neko, kas šodien grauj Eiropas Savienību. Es esmu pārliecināts, ka šādā formātā viņa sabruks tuvāko 10 gadu laikā," pārliecināts bija "Par alternatīvu" līderis.
Diskusijās par ES Močs pauda, ka Latvijai nav jāstājas ārā no ES, jo tad tā pazudīs. Tam absolūti nepiekrita Graudiņš: "Ja Latvija nemira līdz tam brīdim, kamēr mēs iestājāmies [ES], pie visiem faktoriem, kas bija ļoti grūti deviņdesmito gadu sākumā, tad šodien mēs nemirsim vēl jo vairāk. Ir tikai jāgrib nenomirt."
Uz debatēm tika aicināta arī partiju apvienība "Latviešu Nacionālisti" (LN), taču politiskais spēks atteicās piedalīties. Kā iemeslus atteikumam LN minēja, ka, viņuprāt, apvienības reitings nav zem 2,5%, bet gan no 6 līdz 12%, pārējie šo debašu dalībnieki esot prokremliski un "Delfi TV" nav organizējusi atsevišķu raidījumu ar šīs apvienības dalību.
"Delfi" šādus apgalvojumus novērtē kā nepamatotus. SKDS socioloģiskajā aptaujā, kas ņemta par pamatu raidījuma dalībnieku atlasei, augustā LN guva 0,1% sabiedrības atbalstu, priekšvēlēšanu debašu dalībnieku sastāvu nenosaka ideoloģiskā piederība, vienīgais kritērijs ir reitingi, un uz atsevišķiem raidījumiem ciklā "Par ko balsot?" līdz vēlēšanu sarakstu iesniegšanai tika aicināti piedalīties to partiju vai apvienību pārstāvji, kuru reitings kopš gada sākuma publiskotajās socioloģiskajās aptaujās kaut reizi bija pārsniedzis 1%, bet LN neatbilda arī šim kritērijam.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.