Mēs šajās Saeimas vēlēšanās negribam nākt ar destruktīviem un populistiskiem piedāvājumu, ka nojaucot visu veco būs labāk. Tā pirmdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" intervijā sacīja partiju apvienības "JaunāVienotība" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš un valdes locekli Arvils Ašeradens.

Intervijā politiķi skaidroja līdzšinējo partijas kampaņu un sekmes ziedojumu vākšanā, kā arī iezīmēja savas prioritātes, programmas mērķus un politiskās simpātijas. Partijas budžeta prioritātes šobrīd ir izglītība, tieslietas, ārlietas, veselības aprūpe.

Kariņš sarunā atzina, ka reitingi, kurā partija pēdējo mēnesi ir septītajā vietā, var būt dažādi, bet partija cītīgi stāstot vēlētājam, kāds ir tās redzējums par valsts attīstību. "Ir cilvēki, kas aizgājuši prom no "Vienotības" un vēlas uzrunāt to pašu vēlētāju, tas rada mulsumu vēlētājos. Mēs esam mācījušies no kļūdām. Mēs vēl neviens nezinām, kas būs, mēs veicam savas aptaujas un mums rādās citi dati. Mūsu vēlētāj saredz, ka valsts ir izdevusies, ne tā, ka valsts ir jāmaina viss," sacīja Kariņš.

Viņu papildināja Ašerādens secinot, ka iepriekšējās vēlēšanās reitings bija labāks. "Mēs neesam spējuši pietiekami skaļi un pārliecinoši runāt, kāda ir "Vienotība", kāds ir mūsu piedāvājums. Vēsturiskais nospiedums rada nopietnas konsekvences."

Kampaņas vērienu neizbēgami ietekmējot arī partijas finanšu rocība. "Valsts finansējuma mums nav, visu atņēma, visi līdzekļi ir tikai saziedotie. Tāpēc esam trešie pēc tēriņu apjoma. Tas, kas mums ir , nāk no pašu kabatām, tas nenāk no citurienes," atzina Kariņš.

Savukārt Ašerādens, raksturojot līdzšinējo vēlēšanu kampaņu, sacīja, ka tajā dominē divi diskursi – partijas "Saskaņa" vēstījums, kurš saka, ka Latvija ir neizdevusies valsts un tad klaji populistiskā partija "KPV LV" ar saviem paziņojumiem. "Mēs negribētu nākt ar destruktīvu piedāvājumu – tā būda ir jānodedzina un tad būs labāk," savu partijas fokusu raksturoja Ašerādens.

Taujāti, kur tad vēlēšanu sarakstos rodami partijas jaunie līderi, jo pamatā dominē vecās "Vienotības" sejas un reģionālo partiju līderi, Kariņš uzsvēra, ka lai arī veci politiķi, viņi šajās vēlēšanās spēlējot jau jaunu lomu. "Nomainījies tas, ka jauni cilvēki ir priekšā. Es arī esmu jauns, mana loma nav bijusi, tas, ka ir priekšā," sacīja Kariņš.

"Vienotības" sekmes

"Jaunā Vienotība" kopīgai dalībai 13. Saeimas vēlēšanās apvieno "Vienotību", "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju. Tās kodolu veido tieši "Vienotība", kurai augustā apritēja septiņi gadi.

Šo gadu laikā "Vienotība" piedalījusies trijās Saeimas, trijās pašvaldību un vienās Eiropas Parlamenta vēlēšanās:

Pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktās aptaujas dati liecina, ka "Vienotības"/"Jaunās Vienotības" reitings kopš janvāra gan kritis, gan audzis, augustā sasniedzot augstāko atzīmi – 5,1%.

Tikmēr portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja liecina, ka septembrī par "Jauno Vienotību" balsotu 3,2%.

Seju maiņa

Aptaujas rāda, ka veiksmīgos 10., 11. un 12. Saeimas rezultātus "Jaunā Vienotība" neatkārtos. Strauju popularitātes kritumu partija piedzīvoja jau pirms pāris gadiem. Jau 2016. gada vasarā ar bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu priekšgalā tika pieteikts koncepts "Jaunā Vienotība", taču uz Piebalgu liktās cerības neattaisnojās. Aptuveni gadu vēlāk Piebalga vietā partijas priekšsēdētāja amatā stājās Arvils Ašeradens.

Popularitātes kritumu, visticamāk, ietekmējušas dažādās "Vienotības" likstas, kas sākās uzreiz pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad ēnu pār partiju meta Jāņa Junkura atteikšanās no deputāta mandāta it kā par labu darbam Honkongā, kā rezultātā bijusī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa tika Saeimā. Drīz pēc tam sekoja balsu pirkšanas skandāls – tā dēvētā Dzintara Zaķa balsu pirkšanas lieta. Tāpat "Vienotību" pavadījusi virkne citu intrigu, tostarp cīņas partijas iekšienē, piemēram, "liberālā spārna" atšķelšanās.

"Vienotības" soliņš, gadiem ejot, ir palicis krietni īsāks, vadošajiem cilvēkiem no partijas gan distancējoties, gan esot spiestiem tās rindas pamest dažādu nebūšanu dēļ. Savulaik partiju varēja asociēt ar tādiem politiķiem kā Solvita Āboltiņa, Aigars Štokenbergs, Valdis Dombrovskis, Sarmīte Ēlerte, Andris Vilks un citiem.

Taču tagad partijas pirmajās rindās ir pavisam citas personas: "Vienotības" valdes priekšsēdētājs ekonomikas ministrs Ašeradens, "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Eiropas Parlamenta deputāts "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Tāpat jāpiemin, ka daļa "Vienotības" līderu nu ir kļuvušas par citu partiju lokomotīvēm: Edvards Smiltēns kā Latvijas Reģionu apvienības premjera amata kandidāts un Artis Pabriks kā "Attīstībai/ Par!" premjera amata kandidāts. Vairāk par partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem var lasīt šeit.

Zvēri ekrānos

Vasaras sākumā, taujāts, kā "Jaunā Vienotība" izvērsīs savu priekšvēlēšanu kampaņu, partijas preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" atbildēja izvairīgi. Sabiedrības uzrunāšanai priekšvēlēšanu laikā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" izmantos gan tiešās tikšanās ar vēlētājiem, gan sociālos tīklus, gan arī visus tradicionālos priekšvēlēšanu kampaņu saziņas veidus, skaidroja politiskā spēka pārstāvis.

Izmaksas par vēlēšanu kampaņas aktivitātēm noteikti nepārsniegs partiju apvienībai noteikto limitu, apliecināja Sabajevs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija liecina, ka politiskais spēks līdz 21. septembrim priekšvēlēšanu aģitācijai bija iztērējis teju 320 tūkstošus eiro.

No šīs summas partija 35% tērējusi vides reklāmām, 33% reklāmai radio, 24% reklāmai presē, 5% reklāmai internetā, savukārt 2% no summas aizgājuši sociālajiem tīkliem un 1% televīzijai.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, "Jaunā Vienotība" sociālo tīklu lietotājus uzrunā ar konkrētu personu starpniecību. Sociālajos tīklos partija izvieto partiju kandidātu plakātus, kā arī video rullīšus, kuros kandidāti stāsta par partijas mērķiem un līdz šim padarīto.

Video rullīšos redzamo nereti papildina dzīvnieku tēli. Piemēram, video ar ārlietu ministru Rinkēviču sākumā redzams ūdrs, kurš laiskojas ūdenī. Pēc fragmenta ar ūdru seko Rinkēviča uzruna, kurā viņš uzsver: "Nevis slinkojot un kurnot, bet, ticot saviem spēkiem, mēs veidojam Latviju par drošu un modernu valsti." Šis video arī izmantots reklāmai portālā "lsm.lv".

Savukārt kāds cits partijas video sākas ar zobus atņirgušu špicu, pēc kā seko ekonomikas ministra Ašeradena uzruna: "Ne bez sīvas pretestības, bet tomēr mēs likvidējam netaisnīgo OIK."

"Vizuāli līdzīgajās un atpazīstamajās reklāmās dominē atsevišķu kandidātu reklamēšana, kam pievienots īss komentārs par kādu konkrētu aktualitāti. Reklāmās uzsvērta kandidātu pieredze politikā un eiroatlantiskā kursa turpināšana," tā, izvērtējot "Jaunās Vienotības" praksi reklamēties sociālajā tīklā "Facebook", secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Kā liecina centra pētījums, daļa no "Jaunās Vienotības" reklāmām sociālajā tīklā mērķēta uz atsevišķām pilsētām, bet vairums no tām – uz cilvēkiem, kuri apmeklējuši politiskā spēka "Facebook" lapu.

Tāpat, kā liecina publiski pieejamā informācija, "Jaunā Vienotība" komunicē ar potenciālajiem vēlētājiem aci pret aci – gan rīkojot tikšanās, gan kampaņas ielās. Tikšanās ar vēlētājiem notiek gan Rīgā – dažādās galvaspilsētas apkaimēs, gan citviet Latvijā. Partijas deputāta kandidāti aktīvi piedalās dažādās pirmsvēlēšanu debatēs, par to iepriekš informējot savus sekotājus.

Politiskais spēks lūko partnerus

Debatēs "Delfi TV ar Jāni Domburu" partijas premjera amata kandidāts Kariņš uzsvēra, ka "Jaunā Vienotība" neveidos valdību ar "Saskaņu". Savukārt programmatisko tuvību viņš saskatīja ar Jauno konservatīvo partiju, Nacionālo apvienību (NA) un "Attīstībai/ Par!". Šie Kariņa izteikumi gan pārsteidza pašreizējo Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš, tāpat kā NA līderis Zīle, pauda, ka priecātos saglabāt tagadējo koalīciju.

LTV raidījumā "Partija fokusā" partijas priekšsēdētājs Ašeradens skaidroja, ka "Jaunās Vienotības" ieskatā "Saskaņa" vel joprojām ir prokremlisks spēks. Savukārt otrs lielais risks ir populistisko partiju lielās ietekmes pieaugums. Ašeradens pieļāva, ka partijai būs "sarkanās līnijas" arī pret populistiskajām partijām. Viņš uzsvēra, ka šīs partijas ir liels risks Latvijas attīstībai.

"Jaunās Vienotības" ieskatā nākamā koalīcija būtu jābāzē uz pašreizējām varas partijām, atzina partijas līderis.

"Jaunā Vienotība" sola un atskaitās pie Dombura

Jau vēstīts, ka portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. "Par ko balsot?" sākās 3. septembrī un ilgs līdz pat vēlēšanām, kas norisināsies 6. oktobrī.

3. septembra raidījumā bija aicināti piedalīties politisko spēku premjera amata kandidāti. "Jaunās Vienotības" līderis Kariņš uz jautājumu, kas ir Latvija, atbildēja: "Ja man prasa, es saku: Latvija ir valsts, kurā es, kurā ikkatrs saredz savu nākotni, tā ir tā vīzija, uz ko mums jāstrādā. Kā tur tikt, man arī tur ir atbilde."

Savukārt, runājot par valsts budžetu, Kariņš pauda: "Te nevar kalpot revolūcija, te var tikai būt evolūcija." Viņa ieskatā, valdībai nākotnē pastiprināti jāpievēršas piecām lietām: taisnīgumam, izglītībai, veselībai, drošībai un uzņēmējdarbībai. Viņš uzsvēra, ka budžeta proporcijas radikāli mainīt nevar, "jo mums lielākais izdevums ir un paliks sociālajā aprūpē, zinot mūsu vecuma struktūru, tas spiediens būs vēl lielāks".

13. septembrī raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma bija veselības nozare. Tajā "Jauno Vienotību" pārstāvēja Renārs Putniņš. Debatēs deputāta amata kandidāts iebilda pret plānoto veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu tā dēvētajā pilnajā un pamata grozā, kas attiecīgi pienākas apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem. "Es nepiekrītu līdz galam tam, kā tas ir izveidots tagad. Jo tagad ir pielikta nauda klāt un atņemts pakalpojums konkrētam iedzīvotājam. Tas, ko es redzu, kā sistēmai vajadzētu darboties, – mums ir bāze, kas ir, un tie, kas maksā vairāk nodokļu, tiem arī liek klāt. Respektīvi, burkāna, nevis pātagas metode," skaidroja Putniņš.

14. septembrī raidījumu cikla tēma bija kultūra. Viens no jautājumiem, kas tika skarts debatēs, bija par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma maiņu – līdz 2022. gadam pakāpeniski pāriet uz to, ka fonda budžetu veido daļa no tā sauktajiem "netikumu nodokļiem" – alkohola un tabakas akcīzes, kā arī azartspēļu un izložu nodokļu ieņēmumiem.

Šādam modelim piekrita Ints Dālderis (JV), sakot, ka virziens ir pareizs, turklāt tas ir vieglākais veids, kā kultūrai paņemt naudu no budžeta, turklāt šāda prakse arī veiksmīgi darbojas ārzemēs.
Savukārt, runājot par prioritātēm kultūrā, Dālderis kā galveno izcēla Nacionālo koncertzāli. Viņš uzsvēra, ka jāizmanto visas iespējas ārpus budžeta. Tomēr jāpabeidz jau iesāktais – Rīgas pils, Jaunais Rīgas teātris, Dziesmu svētku estrāde, Okupācijas muzejs, un tad "jāskatās, vai varam to atļauties".

19. septembrī debašu tēma bija iekšējā drošība un noziedzības apkarošana. Šajās sarunās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atzina, ka noziedzība valstī ir, bija un būs problēma. Viņš piekrita, ka ir jāceļ darbinieku profesionalitāte, taču tas ir izglītības jautājums. Tāpat ministrs piekrita, ka vajadzētu vairāk atklāto noziegumu, taču šajā jautājumā svarīgas ir detaļas.

Savukārt, runājot par Iekšējās drošības biroja (IDB) izveidi, Kozlovskis sacīja, ka, viņaprāt, tas ir devis rezultātus. Ministrs norobežojās no apgalvojuma, ka visi policijā strādājošie ir negodprātīgi, vienlaikus norādot, ka jebkurā darbavietā ir atrodams kāds negodprātīgs darbinieks.

Vēstīts, ka no 1. līdz 4. oktobrim ciklā "Par ko balsot" DELFI TV piedāvā žurnālista Jāņa Dombura video intervijas ar tiem uz 13. Saeimu kandidējošajiem politisko spēku līderiem un premjera amata kandidātiem, kuru vidējais reitings trīs dažādu socioloģisko pētījumu uzņēmumu aptaujās septembrī pārsniedz 2,5%.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form