'Jaunā Vienotība' – no flagmaņa par laiviņu
Foto: DELFI

Pirmdien, 1. oktobrī, pulksten 12 tiešraidē "Delfi TV ar Jāni Domburu" būs skatāma intervija ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" priekšsēdētāju, premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu un valdes locekli Arvilu Ašeradenu. Pirms raidījuma "Delfi" piedāvā iepazīties ar to, kā likstu vajātā 12. Saeimas vēlēšanu vicečempione "Vienotība" kļuva par "Jauno Vienotību".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

12. Saeimas vēlēšanu vicečempione "Vienotība" rudenī gaidāmajās vēlēšanās startēs no politisko partiju apvienības "Jaunā Vienotība". Tāda koncepta maiņa seko pēc vairāku gadu likstām, kas mocījušas savulaik tik populāro partiju.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka priekšvēlēšanu laiku pirms rudenī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām pavada neraksturīgi liela konkurence partiju starpā, kā arī sašķeltība. Asa cīņa izvērtusies starp partijām, kuras tīko iegūt iepriekš laurus plūcošās "Vienotības" vēlētāju balsis, iepriekš pauduši "Delfi" aptaujātie politologi.

"Vienotības" sekmes

"Jaunā Vienotība" kopīgai dalībai 13. Saeimas vēlēšanās apvieno "Vienotību", "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju. Tās kodolu veido tieši "Vienotība", kurai augustā apritēja septiņi gadi.

Šo gadu laikā "Vienotība" piedalījusies trijās Saeimas, trijās pašvaldību un vienās Eiropas Parlamenta vēlēšanās:

Pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktās aptaujas dati liecina, ka "Vienotības"/"Jaunās Vienotības" reitings kopš janvāra gan kritis, gan audzis, augustā sasniedzot augstāko atzīmi – 5,1%.

Tikmēr portāla "Delfi" sadarbībā ar kompāniju "Kantar TNS" septembrī veiktā aptauja liecina, ka septembrī par "Jauno Vienotību" balsotu 3,2%.

Seju maiņa

Aptaujas rāda, ka veiksmīgos 10., 11. un 12. Saeimas rezultātus "Jaunā Vienotība" neatkārtos. Strauju popularitātes kritumu partija piedzīvoja jau pirms pāris gadiem. Jau 2016. gada vasarā ar bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu priekšgalā tika pieteikts koncepts "Jaunā Vienotība", taču uz Piebalgu liktās cerības neattaisnojās. Aptuveni gadu vēlāk Piebalga vietā partijas priekšsēdētāja amatā stājās Arvils Ašeradens.

Popularitātes kritumu, visticamāk, ietekmējušas dažādās "Vienotības" likstas, kas sākās uzreiz pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad ēnu pār partiju meta Jāņa Junkura atteikšanās no deputāta mandāta it kā par labu darbam Honkongā, kā rezultātā bijusī "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa tika Saeimā. Drīz pēc tam sekoja balsu pirkšanas skandāls – tā dēvētā Dzintara Zaķa balsu pirkšanas lieta. Tāpat "Vienotību" pavadījusi virkne citu intrigu, tostarp cīņas partijas iekšienē, piemēram, "liberālā spārna" atšķelšanās.

"Vienotības" soliņš, gadiem ejot, ir palicis krietni īsāks, vadošajiem cilvēkiem no partijas gan distancējoties, gan esot spiestiem tās rindas pamest dažādu nebūšanu dēļ. Savulaik partiju varēja asociēt ar tādiem politiķiem kā Solvita Āboltiņa, Aigars Štokenbergs, Valdis Dombrovskis, Sarmīte Ēlerte, Andris Vilks un citiem.

Taču tagad partijas pirmajās rindās ir pavisam citas personas: "Vienotības" valdes priekšsēdētājs ekonomikas ministrs Ašeradens, "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Eiropas Parlamenta deputāts "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš.

Tāpat jāpiemin, ka daļa "Vienotības" līderu nu ir kļuvušas par citu partiju lokomotīvēm: Edvards Smiltēns kā Latvijas Reģionu apvienības premjera amata kandidāts un Artis Pabriks kā "Attīstībai/ Par!" premjera amata kandidāts. Vairāk par partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem var lasīt šeit.

Zvēri ekrānos

Vasaras sākumā, taujāts, kā "Jaunā Vienotība" izvērsīs savu priekšvēlēšanu kampaņu, partijas preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" atbildēja izvairīgi. Sabiedrības uzrunāšanai priekšvēlēšanu laikā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" izmantos gan tiešās tikšanās ar vēlētājiem, gan sociālos tīklus, gan arī visus tradicionālos priekšvēlēšanu kampaņu saziņas veidus, skaidroja politiskā spēka pārstāvis.

Izmaksas par vēlēšanu kampaņas aktivitātēm noteikti nepārsniegs partiju apvienībai noteikto limitu, apliecināja Sabajevs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija liecina, ka politiskais spēks līdz 21. septembrim priekšvēlēšanu aģitācijai bija iztērējis teju 320 tūkstošus eiro.

No šīs summas partija 35% tērējusi vides reklāmām, 33% reklāmai radio, 24% reklāmai presē, 5% reklāmai internetā, savukārt 2% no summas aizgājuši sociālajiem tīkliem un 1% televīzijai.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, "Jaunā Vienotība" sociālo tīklu lietotājus uzrunā ar konkrētu personu starpniecību. Sociālajos tīklos partija izvieto partiju kandidātu plakātus, kā arī video rullīšus, kuros kandidāti stāsta par partijas mērķiem un līdz šim padarīto.

Video rullīšos redzamo nereti papildina dzīvnieku tēli. Piemēram, video ar ārlietu ministru Rinkēviču sākumā redzams ūdrs, kurš laiskojas ūdenī. Pēc fragmenta ar ūdru seko Rinkēviča uzruna, kurā viņš uzsver: "Nevis slinkojot un kurnot, bet, ticot saviem spēkiem, mēs veidojam Latviju par drošu un modernu valsti." Šis video arī izmantots reklāmai portālā "lsm.lv".

Savukārt kāds cits partijas video sākas ar zobus atņirgušu špicu, pēc kā seko ekonomikas ministra Ašeradena uzruna: "Ne bez sīvas pretestības, bet tomēr mēs likvidējam netaisnīgo OIK."

"Vizuāli līdzīgajās un atpazīstamajās reklāmās dominē atsevišķu kandidātu reklamēšana, kam pievienots īss komentārs par kādu konkrētu aktualitāti. Reklāmās uzsvērta kandidātu pieredze politikā un eiroatlantiskā kursa turpināšana," tā, izvērtējot "Jaunās Vienotības" praksi reklamēties sociālajā tīklā "Facebook", secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Kā liecina centra pētījums, daļa no "Jaunās Vienotības" reklāmām sociālajā tīklā mērķēta uz atsevišķām pilsētām, bet vairums no tām – uz cilvēkiem, kuri apmeklējuši politiskā spēka "Facebook" lapu.

Tāpat, kā liecina publiski pieejamā informācija, "Jaunā Vienotība" komunicē ar potenciālajiem vēlētājiem aci pret aci – gan rīkojot tikšanās, gan kampaņas ielās. Tikšanās ar vēlētājiem notiek gan Rīgā – dažādās galvaspilsētas apkaimēs, gan citviet Latvijā. Partijas deputāta kandidāti aktīvi piedalās dažādās pirmsvēlēšanu debatēs, par to iepriekš informējot savus sekotājus.

Politiskais spēks lūko partnerus

Debatēs "Delfi TV ar Jāni Domburu" partijas premjera amata kandidāts Kariņš uzsvēra, ka "Jaunā Vienotība" neveidos valdību ar "Saskaņu". Savukārt programmatisko tuvību viņš saskatīja ar Jauno konservatīvo partiju, Nacionālo apvienību (NA) un "Attīstībai/ Par!". Šie Kariņa izteikumi gan pārsteidza pašreizējo Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš, tāpat kā NA līderis Zīle, pauda, ka priecātos saglabāt tagadējo koalīciju.

LTV raidījumā "Partija fokusā" partijas priekšsēdētājs Ašeradens skaidroja, ka "Jaunās Vienotības" ieskatā "Saskaņa" vel joprojām ir prokremlisks spēks. Savukārt otrs lielais risks ir populistisko partiju lielās ietekmes pieaugums. Ašeradens pieļāva, ka partijai būs "sarkanās līnijas" arī pret populistiskajām partijām. Viņš uzsvēra, ka šīs partijas ir liels risks Latvijas attīstībai.

"Jaunās Vienotības" ieskatā nākamā koalīcija būtu jābāzē uz pašreizējām varas partijām, atzina partijas līderis.

"Jaunā Vienotība" sola un atskaitās pie Dombura

Jau vēstīts, ka portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. "Par ko balsot?" sākās 3. septembrī un ilgs līdz pat vēlēšanām, kas norisināsies 6. oktobrī.

3. septembra raidījumā bija aicināti piedalīties politisko spēku premjera amata kandidāti. "Jaunās Vienotības" līderis Kariņš uz jautājumu, kas ir Latvija, atbildēja: "Ja man prasa, es saku: Latvija ir valsts, kurā es, kurā ikkatrs saredz savu nākotni, tā ir tā vīzija, uz ko mums jāstrādā. Kā tur tikt, man arī tur ir atbilde."

Savukārt, runājot par valsts budžetu, Kariņš pauda: "Te nevar kalpot revolūcija, te var tikai būt evolūcija." Viņa ieskatā, valdībai nākotnē pastiprināti jāpievēršas piecām lietām: taisnīgumam, izglītībai, veselībai, drošībai un uzņēmējdarbībai. Viņš uzsvēra, ka budžeta proporcijas radikāli mainīt nevar, "jo mums lielākais izdevums ir un paliks sociālajā aprūpē, zinot mūsu vecuma struktūru, tas spiediens būs vēl lielāks".

13. septembrī raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma bija veselības nozare. Tajā "Jauno Vienotību" pārstāvēja Renārs Putniņš. Debatēs deputāta amata kandidāts iebilda pret plānoto veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu tā dēvētajā pilnajā un pamata grozā, kas attiecīgi pienākas apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem. "Es nepiekrītu līdz galam tam, kā tas ir izveidots tagad. Jo tagad ir pielikta nauda klāt un atņemts pakalpojums konkrētam iedzīvotājam. Tas, ko es redzu, kā sistēmai vajadzētu darboties, – mums ir bāze, kas ir, un tie, kas maksā vairāk nodokļu, tiem arī liek klāt. Respektīvi, burkāna, nevis pātagas metode," skaidroja Putniņš.

14. septembrī raidījumu cikla tēma bija kultūra. Viens no jautājumiem, kas tika skarts debatēs, bija par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma maiņu – līdz 2022. gadam pakāpeniski pāriet uz to, ka fonda budžetu veido daļa no tā sauktajiem "netikumu nodokļiem" – alkohola un tabakas akcīzes, kā arī azartspēļu un izložu nodokļu ieņēmumiem.

Šādam modelim piekrita Ints Dālderis (JV), sakot, ka virziens ir pareizs, turklāt tas ir vieglākais veids, kā kultūrai paņemt naudu no budžeta, turklāt šāda prakse arī veiksmīgi darbojas ārzemēs.
Savukārt, runājot par prioritātēm kultūrā, Dālderis kā galveno izcēla Nacionālo koncertzāli. Viņš uzsvēra, ka jāizmanto visas iespējas ārpus budžeta. Tomēr jāpabeidz jau iesāktais – Rīgas pils, Jaunais Rīgas teātris, Dziesmu svētku estrāde, Okupācijas muzejs, un tad "jāskatās, vai varam to atļauties".

19. septembrī debašu tēma bija iekšējā drošība un noziedzības apkarošana. Šajās sarunās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atzina, ka noziedzība valstī ir, bija un būs problēma. Viņš piekrita, ka ir jāceļ darbinieku profesionalitāte, taču tas ir izglītības jautājums. Tāpat ministrs piekrita, ka vajadzētu vairāk atklāto noziegumu, taču šajā jautājumā svarīgas ir detaļas.

Savukārt, runājot par Iekšējās drošības biroja (IDB) izveidi, Kozlovskis sacīja, ka, viņaprāt, tas ir devis rezultātus. Ministrs norobežojās no apgalvojuma, ka visi policijā strādājošie ir negodprātīgi, vienlaikus norādot, ka jebkurā darbavietā ir atrodams kāds negodprātīgs darbinieks.

Vēstīts, ka no 1. līdz 4. oktobrim ciklā "Par ko balsot" DELFI TV piedāvā žurnālista Jāņa Dombura video intervijas ar tiem uz 13. Saeimu kandidējošajiem politisko spēku līderiem un premjera amata kandidātiem, kuru vidējais reitings trīs dažādu socioloģisko pētījumu uzņēmumu aptaujās septembrī pārsniedz 2,5%.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arvils Ašeradens Jānis Domburs Krišjānis Kariņš Saeimas vēlēšanas 2018 Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form