Jau rīt balstiesīgie dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanās. Piektdien visas dienas garumā atbildes uz valstiski svarīgiem jautājumiem kopā ar Jāni Domburu meklē dažādu jomu eksperti. Jautājumi par priekšvēlēšanu laika norisi tika adresēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jēkabam Straumem.

Dienu pirms vēlēšanām "aģitēt drīkst, bet tas, ko nedrīkst, nedrīkst aģitēt vidē, valsts un pašvaldību iestādēs un nedrīkst aģitēt par maksu. Ja kāda persona aģitē savā tvitera un feisbuka kontā, un viņai par to netiek samaksāts, to darīt drīkst," skaidroja Straume.

Vaicāts par to, ka piektdien bijusi viena reklāma avīzē un tikuši saņemti arī citi signāli par to, ka aģitācija šodien notiek, Straume atbildēja, sakot: "Mēs šobrīd visus faktus fiksējam – soctīklu turētājs "Facebook" sūta mums informāciju par to, kurš un par kuru dienu un cik ir samaksājis. Tas tiks izvērtēts un pārkāpuma gadījumā tiks piemērots sods".

Straume apliecināja, ka KNAB piektdien partijas brīdina šādos gadījumos, ka tās pārkāpj likumu. Pēc viņa teiktā, no "atsevišķiem postiem var redzēt, ka tas ir apmaksāts posts, kāds nedrīkstētu būt. KNAB paziņo, ka tas ir pārkāpums un par to būs sods".

Straume apliecināja, ka ir partijas, kas šo likumu pārkāpj, uzsverot: "Tādas partijas ir, tas ir pārkāpums un par to būs sods". Viņš gan konkrētas partijas nenosauca.

Straume uzsvēra, ka par katru brīdinājumu vispirms jābūt izdotam administratīvam aktam, taču KNAB sāk ar to, ka vispirms brīdina partiju telefoniski par notikušu pārkāpumu un pēc tam izpilda likumu, kas nosaka – KNAB nekavējoties par šādu administratīvu aktu ir jāpaziņo sabiedrībai, publicējot attiecīgu informāciju.

Straume atzina, ka priekšvēlēšanu kampaņa nav bijusi "melna kampaņa". Varbūt "melna kampaņa" tā bijusi "zākājot vienam otru", taču iespējamo pārkāpumu ziņā šī kampaņa īpaši no citām atšķīrusies neesot. Straume sacīja, ka ticis sākts ap 20 lietām par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Viņa vērtējumā, varējis būt daudz sliktāk. "Varēja atsevišķi pārkāpumi nebūt," sacīja Straume, piebilstot, ka būtu varējis nebūt, piemēram, "Dienas Bizness" pielikuma jeb "šīs avīzes" un "Spīķeru gadījums".

Vaicāts par milzu plakātu noņemšanu Spīķeru kvartālā, ko KNAB veica piespiedu kārtā pats, lai gan Rīgas mērs un partijas "Saskaņa" vadītājs Nils Ušakovs iepriekš sacīja, ka arī politiskais spēks bijis gatavs plakātus noņemt, vienīgi gaidījis, kad tiks atcelts sinoptiķu izplatītas oranžais brīdinājums, kas vēstījis par spēcīgu vēju, Straume norādīja, ka KNAB to uzskatījis par "klaju prettiesiskas rīcības novēršanas ignoranci".

"Piektdienā pirms nedēļas KNAB izdevis administratīvu aktu, kas paredzējis nekavējoties šos plakātus novākt. "Oranžais brīdinājums varēja ilgt līdz vēlēšanu dienai 6. oktobrī," ironizējot sacīja Straume. Viņa vērtējumā, notikušais bijusi tiesiskā nihilisma izpausme. Pārbaude par "Spīķeru gadījumu" KNAB turpinās. Straume gan minēja, ka administratīvais sods, kas par to var tik piemērots, ir salīdzinoši neliels – līdz 1000 eiro. "Ja mēs redzam to, ka administratīvu aktu, ko izdevusi atbildīgā valsts iestāde atbildīgā, nepilda, tas var veicināt sabiedriskās kārtības apdraudējumu gan tagad, gan nākotnē," sacīja Straume.

Straume arī minēja, ka tās indikācijas, kas ir KNAB rīcībā, neliecina, ka kāda partija šajā priekšvēlēšanu periodā būtu pārsniegusi tēriņu griestus. Pārbaudes rezultātā gan varot gadīties, ka šie izdevumi tiks pieskaitīti partijas tēriņiem, un tad var gadīties, ka pārsniegums tomēr būs.

Runājot par "Dienas Biznesa" pielikumu, par ko KNAB šonedēļ sāka pārbaudi, Straume sacīja, ka KNAB bijis zināms par to, "pirms šī avīze tika izplatīta, ka tāda būs," un "ka tāds plāns ir".

KNAB, to zinot, nosūtījis brīdinājumus visām kompānijām, kas bijušas iesaistītas izplatīšanā, vispirms Latvijas Pastam, un tad vēl trim citām kompānijām, aicinot neiesaistīties likuma pārkāpšanā un neizplatīt avīzi. Viena kompānija tomēr to izdarījusi. "Mēs uzskatām, ka šajā avīzē ir saskatāmas aģitācijas pazīmes "par" un aģitācijas pazīmes "pret"," sacīja Straume. Straume skaidroja, ka tikmēr, kamēr nav noticis avīzes izplatīšanas fakts, tikmēr pārkāpums nav noticis. KNAB norādījis, ka, ja viņi avīzi izplatīs, tad būs noticis šis likuma pārkāpums.

Vaicāts, vai tas nozīmē "par" "Saskaņu" un "KPV LV" un "pret" "Attīstībai"/"Par", ZZS un tad tālāk vēl jautājumā par "Nacionālo maksātnespējas mafiju", Straume atbildēja, sakot, ka "pārbaude mums vēl nav noslēgusies. Bet es domāju, ka jūs esat ļoti tuvu patiesībai".

Jautājumā par partiju "melnajām kasēm" Straume sacīja, ka "tas varbūt skanēs tā skandalozi, ka bieži vien tie finanšu līdzekļi, kas tiek nosaukti, ka ies uz partijas melno kasi, patiesībā aiziet uz kabatām". Pēc viņa teiktā, melno kasi var izmantot varbūt tikai slēptās aģitācijas pasākumos, bet nekur citur.

Par "melnās naudas" kustību internetā un soctīklos, un KNAB rīcību, to novēršot, Straume atzina, ka KNAB "interesē tikai un vienīgi nauda, kas ieguldīta soctīklu kontos, kas saistīti ar politiskām organizācijām. Vai tas, ko deklarē pati persona, vai tas saskan ar tiem datiem, ko sniedz soctīkla turētājs par konkrētiem partiju un ar to saistītu personu kontiem. Šobrīd KNAB turpina šo datu salīdzināšanu".

Savukārt tā dēvēto "troļļu fermu" gadījumos un gadījumos, kad vēstījumi tiek speciāli mērķēti konkrētai auditorijai, Straume apliecināja, ka šādos gadījumos ir grūti noteikt saistību ar politisku organizāciju, jo "tā var būt tā sauktā trešā persona, kas ar šādu aģitāciju nodarbojas". ""Facebook" un "Youtube" mēģina tomēr norādīt, ka šī apmaksa bijusi. Privātiem kontiem ne vienmēr apmaksa parādās, un KNAB ir grūti konstatēt privāto kontu saistību ar konkrēto partiju," skaidroja Straume.

"Mūsu novērojumi liecina, ka mērķtiecīga, masīva vairāku kontu darbība nav konstatēta," uzsvēra Straume. Viņš atzina, ka KNAB redz, ka ir atsevišķi konti, kuru īpašnieki slēpjas, un kas mēģina pārliecināt "par" vai "pret"konkrētu politisku spēku, bet masveida iepriekš saražotas ietekmes parādīšanos KNAB līdz šim nav konstatējis.

Rītu studijā, iztirzājot migrācijas un demogrāfijas aktuālos jautājumus, aizsāka ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.

Pulksten 11.00 pie Dombura viesojās reklāmas aģentūras "DDB Latvija" direktors, zīmolu topu veidotājs Andris Rubīns.

Pulksten 12.30 kopā ar Domburu atbildes uz jautājumiem par Latvijas vietu pasaulē meklēja politoloģe, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore Vita Matīsa.

Savukārt pulksten 17. 00 darba diena tiks noslēgta kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktoru Arni Kaktiņu un tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "Kantar TNS" valdes locekli Ilvu Puduli.

Aicinām atrast laiku noskatīties arī premjera kandidātu debates un 13 tematiskās debates starp populārāko partiju pārstāvjiem, kuras Domburs vadīja no 3. līdz 20. septembrim. Savukārt tuvāk iepazīt tās partijas, kas septembra socioloģiskajās aptaujās pakāpušās virs 2,5% un ir ar lielākām izredzēm iekļūt 13. Saeimā, līdzēs no 1. līdz 4. oktobrim notikušās politisko spēku līderu intervijas, kurās politiķi Domburam atbildēja par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozēja, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ANO Jēkabs Straume KNAB Saeima SKDS TNS
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form