'Par ko balsot' – pulksten 15 tiešraidē debatēs No sirds Latvijai, 'Latvijas Krievu savienība', 'PROGRESĪVIE' un 'LSDSP/KDS/GKL'
Foto: DELFI

Turpinot pirmsvēlēšanu debašu, diskusiju un interviju ciklu "Par ko balsot" 25. un 26. septembrī uz debatēm "Delfi TV" studijā aicināti pa vienam deputāta amata kandidātam no visiem tiem 13.Saeimas vēlēšanās kandidējošajiem politiskajiem spēkiem, kuru popularitāte augusta reitingos nesasniedza 2,5%.

Otrdien 25. septembrī pulksten 15 dažādas nozares iztirzās un par alternatīvām iepretim pārējo partiju piedāvājumam debatēs to četru politisko spēku pārstāvji, kam starp šiem astoņiem aizvadītajos mēnešos ir bijuši augstākie reitingi: Māris Jurjāns (No sirds Latvijai), Jevgeņija Krjukova ("Latvijas Krievu savienība"), Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") un Valdis Šakars ("LSDSP/KDS/GKL").

Lai iepretim citām partijām vai apvienībām parādītu šo kandidātu pārstāvēto sarakstu līdzīgos un atšķirīgos viedokļus un piedāvājumus, debates aptvers plašu tēmu spektru, izdalot atsevišķus tematiskos jautājumus. Atšķirībā no atsevišķiem tematiem veltītajām līdzšinējām debatēm, šai raidījumos par katru tematisko jautājumu kandidāta atbilde varēs būt līdz minūtei gara, bet pēc tam sekos vairākas minūtes ilgas savstarpējas diskusijas.

No sirds Latvijai

"No sirds Latvijai" (NSL) reklāmām līdz 21. septembrim iztērējusi 7464 eiro. 20% tēriņu atvēlēti vides reklāmām, bet pa 40% reklāmām internetā un sociālajos tīklos. Ja uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā sāka kriminālprocesu, tad šogad partijas kasi papildinājuši vien 70 eiro.

Rīgas sarakstā kā pirmā startēs bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba, kurai šajā Saeimas sasaukumā uzticēja vadīt tā dēvētās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Zemgalē "lokomotīve" ir SIA "Jūrmalas siltums" Iepirkumu komisijas locekle Iveta Čivčiša. Vidzemē pirmais numurs ticis SIA "Labi dati" Iepirkumu speciālistam Gintam Gāberam, Kurzemē – SIA "Dzeldas HES" valdes priekšsēdētājam Jurim Jaunzemam, bet Latgalē – biedrības "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars"" prezidentam Jānim Valtervitenheimam. Interesanti, ka pārējie seši deputāti, kuri 12. Saeimā līdz ar Sudrabu iekļuva no NSL saraksta, oktobrī kandidēs no citu politisko spēku rindām.

NSL programmā skaidro, ka ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīvā partija. Partija sola samazināt deputātu skaitu Saeimā no 100 līdz 60, tautai uzticēt prezidenta ievēlēšanu, līdz 2028. gadam slēgt visus bērnu namus, Latvijas autoceļu uzturēšanai novirzīt visus ienākumus no degvielas akcīzes nodokļa, kā arī izstrādāt jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju. Partijas piedāvājums paredz izdevumus kāpināt par 3,1% no iekšzemes kopprodukta, kas ir straujākais tēriņu pieaugums starp visu partiju solīto. NSL iestājas pret migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju un "pretrunīgās Stambulas konvencijas" ratificēšanu.

Maija izskaņā NSL viesojās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", kur apsprieda kadru atbirumu, partijas vērtības un tai pieejamās finanses, tanku aizstāšanu ar trešo un ceturto bērnu ģimenē un citas tēmas. Pilnu ierakstu skaties šeit.

Latvijas Krievu savienība

Latvijas Krievu savienība (LKS) līdz 21. septembrim aģitācijai tērējusi 48 523 eiro. Visaktīvāk partija reklamējas radio, presē un sociālajos tīklos. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" norāda, ka visas LKS sociālo tīklu reklāmas ir krievu valodā. Partijai kopš šā gada 1. janvāra ziedoti un dāvināti 36 916 eiro.

Priekšvēlēšanu laika redzamākās LKS aktivitātes ir protestu rīkošana pret pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs. Pēdējā "Mūsu izvēle" akcija notika 18. septembrī, pulcējot ap 2500 cilvēku. Savukārt par LKS organizētās "Vislatvijas vecāku sapulces" laikā notikušajām aktivitātēm Drošības policija sākusi kriminālprocesu aizdomās par iespējamām prettiesiskām darbībām. Drošības policija arīdzan secinājusi, ka LKS mēģina polarizēt sabiedrību, publiski paužot prognozes, ka, pārejot uz mācībām latviešu valodā, var izaugt cilvēki, kuri atriebsies sabiedrībai par savām neveiksmēm.

Partijas "lokomotīve" Rīgā ir eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, kurš priekšvēlēšanu laikā kritizējis Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), taču vēlāk teicis, ka LKS varētu sastrādāties ar "Saskaņu". Vidzemē pirmais numurs sarakstā atvēlēts Eiropas Parlamenta deputāta palīgam Andrim Tolmačovam, kurš saraksta augšgalā nonāca pēc Satversmes tiesas lieguma kandidēt Tatjanai Ždanokai. Zemgalē saraksta pirmais numurs ir Aizkraukles novada domes deputāte Ludmila Ušakova. Latgalē – partijas valdes locekle Jevgeņija Krjukova. Bet Kurzemē – juriste Elita Kosaka.

LKS programmā iestājās par Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas interesēm. Darbojoties Saeimā, LKS sola atcelt ierobežojumus krievu valodas lietošanai izglītībā, valsts pārvaldē un ekonomikā, kā arī likvidēt nepilsoņa statusu, reģistrējot visus nepilsoņus kā Latvijas pilsoņus. Partija vēlas nodibināt labas attiecības ar Krieviju, pazemināt militāros izdevumus, pārvietot ministrijas un vairākus resorus no Rīgas uz reģioniem, ierīkot ātrceļus, piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu, kā arī atzīt Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra par svētku dienu.

LKS 18. maijā viesojās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", kur apsprieda gan Drošības policijas sākto kriminālprocesu, gan kritizēja "Saskaņu" un pārcilāja arī citas tēmas. Pilns raidījuma ieraksts atrodams šeit.

Progresīvie

Līdz 21. septembrim "Progresīvie" reklāmām tērējuši 26 793 eiro no 533 347 eiro limita. Lielāko uzmanību partija koncentrē uz reklāmām sociālajos tīklos, kam veltīti 49% no kopējiem partijas reklāmu tēriņiem. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" aplēsis, ka "Progresīvie" aktivitātēs sociālajos tīklos atpaliek tikai no "Saskaņas". "Progresīvie" reklāmu mērķē uz konkrētām iedzīvotāju grupām – sievietēm, vides, sociālajos jautājumos, sociālajā taisnīgumā, tiesiskumā un brīvprātīgo darbā ieinteresētajiem. Šogad partijai ziedoti un dāvināti 66 918 eiro.

Martā "Progresīvie" aicināja sadarboties partiju "Kustība "Par!"", kā arī atteica sadarbību partijai "Latvijas Attīstībai". Draudzība gan neizveidojās, jo "Par!" oktobrī vēlēšanās startēs kopā ar "Latvijas Attīstībai" apvienībā "Attīstībai/Par!".

"Progresīvie" uz citu partiju fona izceļas ar to, ka visos vēlēšanu apgabalos saraksta līderi ir sievietes. Rīgas saraksta līdere ir "Progresīvo" valdes locekle, Iespējamās misijas skolotāja Antoņina Ņenaševa. Vidzemes saraksta līdere ir Latvijas Samariešu apvienības dienesta "Samariešu atbalsts mājās" vadītāja vietniece Inga Liepa-Meiere. Latgales vēlēšanu apgabala līdere ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, Rīgas Kino muzeja kuratore un biedrības "Short Riga" valdes locekle Agnese Logina. Kurzemē ar pirmo numuru startē feministe, Daremas Universitātes tiesību maģistre un Kopenhāgenas Biznesa skolas absolvente, Latvijas Aviācijas arodbiedrības priekšsēde Dace Kavasa, kura ir arī partijas iekšlietu un tieslietu ministra amata kandidāte. Zemgales saraksta līdere ir Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālās politikas eksperte Līga Rasnača.

Jūlijā "Progresīvie" viesojās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", pārcilājot partijas sponsorus, "Saskaņas" "piekrāpšanu", sociāldemokrātiskā brenda privatizāciju un citas tēmas. Pilnu ierakstu skaties šeit.

Partija savu programmu raksturo ar saukli "Pagrieziens Ziemeļvalstu virzienā". "Progresīvie" iestājas par "sociāli atbildīgu demokrātijas tradīciju" un brīvību, solidaritāti, vienlīdzību, dabu, kā arī vidi. Finansējumu veselības aprūpei partija sola palielināt līdz 8% no iekšzemes kopprodukta, kā arī apņemas ieviest maksimāli pieļaujamo rindu ilgumu pie veselības speciālistiem. "Progresīvie" sola atbalstu investīcijām zaļajās tehnoloģijās. "Progresīvie" ir starp partijām, kuras budžeta izdevumus plāno kāpināt visstraujāk.

LSDSP/KDS/GKL

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, "Kristīgi demokrātiskā savienība un "Gods kalpot mūsu Latvijai" aģitācijai līdz 21. septembrim iztērējusi 5652 eiro, gandrīz visus līdzekļus veltot reklāmai sociālajos tīklos. "Re:Baltica" raksta, ka partiju apvienība arīdzan apmaksājusi reklāmu, kas "statistikas melos" vaino SKDS priekšvēlēšanu aptauju. Reklāmas tēmētas uz uzņēmējdarbībā ieinteresētiem cilvēkiem. Šogad partiju apvienība ziedojumos un dāvinājumos saņēmusi 4560 eiro.

Jūlijā sociālajā tīkla "Facebook" LSDSP biedrs publicēja attēlu ar puskailu balto sievieti un melnādainu vīrieti, kuram aiz jostas aizbāzta Eiropas Savienības pase. Sieviete attēlā turēja melnādainu zīdaini. "Latvijas nākotne, ja 6. oktobrī nebalsosi par LSDSP," ar attēlu sabiedrību biedēja partija. Nākamajā dienā šajā pašā lapā tika ievietots attēls, kurā attēlotas automātiskā ieroča lodes. Šim attēlam bija dots paraksts: "Tabletes pret okupantiem." Valsts policija informāciju par šiem ierakstiem nodeva izvērtēt Drošības policijai. Savukārt pati apvienība paziņojumā pauda, ka ieraksts ir partijas iekšējā lieta.

Saraksta pirmais numurs Rīgā atvēlēts "Latvijas Sociālā tirgus ekonomikas institūta" direktoram Armandam Agrumam. Latgales vēlēšanu apgabalā "lokomotīve" ir Dekšāru pamatskolas direktore Daiga Ceipiniece. Vidzemē pirmais numurs sarakstā ticis SIA "Gosipi nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājam Jānim Dinevičam. Kurzemē – bezdarbniekam Arvīdam Kinstleram. Savukārt Zemgalē ar pirmo numuru startē partijas un SIA "Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas" valdes priekšsēdētājs Valdis Šakars, kurš pērn augustā izstājās no "Vienotības".

Partijas programmā solīts sadarboties ar Višegradas valstu grupu, nepieļaut "pseido dzimumu ievazāšanu" sabiedrības dzīvē, sargāt bērnus no amorāla dzīvesveida, kā arī "samērot" personu tiesības publiski demonstrēt un brīvi paust savus uzskatus par ģimenes tiesībām audzināt savus bērnus tikumības un morāles vērtību gaisotnē. Partija iestājas par arodbiedrību veidošanu, daļēju nekustamā īpašuma tirgus regulēšanu un tradicionālās vērtībās balstītu izglītību. Valsts pārvaldē partija sola deputātu karjeru Saeimā ierobežot līdz diviem sasaukumiem un ieviest pašvaldību referendumus.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Krievu savienība Andrejs Mamikins Drošības policija Eiropas Savienība Iespējamā misija Inguna Sudraba Jānis Domburs Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas Universitāte No sirds Latvijai Partija "Progresīvie" Re:Baltica Roberts Putnis Saeima Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa Satversmes tiesa SKDS Tatjana Ždanoka Valsts kontrole Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus