'Par ko balsot?' Šodien fokusā iekšlietas, drošība un noziedzības apkarošana
Foto: DELFI

Trešdien, 19. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma būs iekšlietu nozare un iekšējā drošība. Pulksten 11 tiešraidē būs vērojama studijas viesu, kas zinoši jautājumos par iekšlietu nozari, diskusija, bet pulksten 15 par padarīto un vēl darāmo viedokļus paudīs deputāta amata kandidāti no astoņām partijām. Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā.

No rīta studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām spriedīs risku vadības konsultāciju uzņēmuma “Seccredo” līdzīpašnieks, bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, raidījuma “Degpunktā” producents Agris Blūmfelds un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Utināns

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs deputāta kandidāti Ivars Zālītis (S), Kārlis Seržants (ZZS), Sandis Ģirģens (KPV LV), Edvīns Šnore (NA), Rihards Kozlovskis (JV), Daniels Pavļuts (A/P), Juta Strīķe (JKP) un Aigars Evardsons (LRA).

Jautājums var valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un tam nepieciešamā finansējuma – 2% no IKP – nodrošināšanu bijis aktuāls gandrīz vai kopš brīža, kad Latvija pievienojās NATO un palika tikai vēl aktuālāks pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gadā. Runājot par valsts drošības stiprināšanu fokusā parasti ir valsts ārējā drošība, piemēram, Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) stiprināšana, Zemessardzes apbruņošana un karavīru skaita palielināšana.

Šie jautājumi nonāk priekšplānā, bet jautājums par policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem un viņu tehnisko nodrošinājumu un atlīdzību par darbu paliek fonā. Iekšlietu dienestiem nākas konkurēt ar citām valsts drošības iestādēm un pēc nesenās atalgojuma palielināšanas Latvijas armijā arī ar NBS.

Tomēr iekšējā drošība, it īpaši laikā, kad citas pasaules valstis saskaras ar mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātus, potenciāli nedraudzīgas valstis cenšas īstenot savas intereses, kā arī vienkārši nepieciešams prevencijas nolūkā nodrošināt "policijas redzamību" uz ielām, ir jāuzdod jautājums – vai iekšējā drošība tomēr nav tik pat svarīga kā ārējā drošība, turklāt no ārējās drošības nebūs jēgas, ja iekšienē vairs nebūs nekā, ko aizsargāt.

Parasti arī viss nonāk pie jautājuma par naudu. Cik budžetā tās ir, cik var iedot un cik trūkst, lai realizētu visu plānoto un vajadzīgo. Naudas nekad nav pietiekami. It īpaši iekšlietu nozarē, kurā ietilpst vairāki liela apjoma dienesti, ar daudziem darbiniekiem un vajadzībām, bet ar tikpat lielu nozīmību, lai ikviens iedzīvotājs un Latvijas viesis valstī varētu justies droši.

Atalgojums dienestos strādājošajiem

Sākot jau no 2016. gada iekšlietu sistēmas amatpersonu mēnešalga palielinājās vidēji par 100 eiro pirms nodokļu nomaksas. Policijas kadetu mēnešalga pieauga no 412,63 eiro līdz 433 eiro. Jaunā atalgojuma sistēma tika ieviesta, jo bija motivācijas trūkums uzsākt un veidot karjeru dienestā, nekomplekts un liela kadru mainība. Nekomplekts ir joprojām, bet kadru mainība ir samazinājusies. Salīdzinājumam jāmin, ka karavīram Latvijas armijā atalgojumu sola 850 eiro mēnesī.

Iekšlietu dienesti apstiprina, ka visiem strādājošajiem ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums ir proporcionāli pieaudzis atkarībā no veicamajiem darbiem un ieņemamā amata. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) lielas neapmierinātības dienestā ar atalgojuma reformas izpildi neesot, un atalgojums proporcionāli esot pieaudzis. Valsts policijā strādājošie gan īsti nav mierā, jo nodaļu un pārvalžu vadītājiem atalgojums būtiski pieaudzis, bet zemāka līmeņa amatpersonām ar dienesta pakāpēm pieaugums esot minimāls.

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem ir par izdienas pensijām. Katru reizi, kad publiskajā telpā izskan runas par iespējamu izdienas pensiju sistēmas maiņu, no Valsts policijas aizplūst daļa kadru. Līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vairākkārt publiski apliecinājis, ka miņam esot ministra amatā izdienas pensijas netiks "aiztiktas". Savukārt vēl nesen finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nāca klajā ar paziņojumu, ka izdienas pensijas varētu aizstāt ar iemaksām 3. pensiju līmenī. Līdz ar to viena no nozares arodbiedrībām - Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība - pieteikusi protesta akciju.

Vecas dienesta automašīnas un depo

Naudas nepietiekamība sistēmā atspoguļojas arī materiāltehniskajā nodrošinājumā. Situācija ar nepietiekamo VUGD aprīkojumu ilgst jau gadiem. Vēl 2013. gadā, tieši pirms Rīgas pils ugunsgrēka, VUGD speciālā transporta nodrošinājums bija 40% no paredzētā – no 1833 paredzētajiem transportlīdzekļiem toreiz VUGD rīcībā bija vien 688.

2013. gada jūnijā vadībā iesniegtais priekšlikums par VUGD transporta parka atjaunošanu liecināja, ka nākamajos trijos gados tam būtu nepieciešami 25 miljoni latu (35,57 miljoni eiro). Ministru kabinets priekšlikumu toreiz izskatīja un nolēma jautājumu tālāk skatīt kopā ar nākamā gada budžetu. 2013. gada 20. jūnijā Vecrīgu pārņēma dūmu mutuļi – tobrīd rekonstruētajā Rīgas pilī bija izcēlies ugunsgrēks. Pēc vairāku stundu darba ugunsdzēsējiem izdevās liesmas lokalizēt un beigās arī pilnībā apdzēst ugunsnelaimi. Ugunsgrēka dzēšanas laikā arī iezīmējās problēmas saistībā ar VUGD nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu.

Vēlāk pēc mūsdienu Latvijas lielākās traģēdijas – veikala "Maxima" Zolitūdē jumta iebrukšanas – Saeimas izveidotā parlamentārā komisija savā ziņojumā, kas datēts ar 2015. gadu, secināja, ka "gan Zolitūdes traģēdija, gan ugunsgrēks Rīgas pilī parādīja, ka VUGD ir spējīgs ilgstoši koordinēt un vadīt lielus cilvēku resursus no vairākiem glābšanas darbos iesaistītajiem dienestiem, prot piemeklēt konkrētajai situācijai nepieciešamo un pārvaldīt lielu sarežģītas tehnikas daudzumu, taču šie notikumi parādīja arī to, ka VUGD rīcībā esošie tehniskie līdzekļi lielākoties fiziski un morāli noveco daudz straujāk, nekā šis dienests ar tam atvēlētajiem budžeta līdzekļiem spēj tos atjaunot".

Ziņojuma publicēšanas brīdi, kā liecina tajā paustais, VUGD rīcībā bija 92 ugunsdzēsības depo ēkas, no kurām tikai divas atbilda visām mūsdienu prasībām. Mūsdienīgie depo atradās Cēsīs un Valkā, un tie celti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Lielākā daļa no pārējiem 90 depo ir vāji aprīkoti un sliktā tehniskajā stāvoklī, atzina parlamentārieši.

Papildu tam izmeklēšanas komisija akcentēja arī attālumu starp depo, kas bija 30-50 kilometri. Tas nozīmē, ka glābēji notikuma vietā var ierasties novēloti, ja negadījums noticis tālu no depo, kas, savukārt, nozīmē, ka netiek nodrošināts Ministru kabineta noteikumos paredzētais. Līdz ar to pastāv iespēja, ka iedzīvotāji var laikus nesaņemt palīdzību dažādos gadījumos. Komisijas locekļi secināja, ka VUGD depo ēku daudzums ir nepietiekams, un valdībai, veidojot budžetu, jāatrod finansējums plānveidīgai 15 depo ēku jaunbūvei esošo vietā, 32 esošo depo rekonstrukcijai un 40 esošo depo renovācijai.

IeM bija paredzējusi, ka 2018. gadā VUGD būtu jāiegādājas 37 jauni transportlīdzekļi, bet 2019. gadā un turpmāk ik gadu – 36 jauni speciālie transportlīdzekļi. 2018. gadā tam bija nepieciešami aptuveni 10,4 miljoni eiro. Savukārt sākot no 2019. gada 36 speciālo transportlīdzekļu iegādei nepieciešami aptuveni 10,22 miljoni eiro.

Šogad, 31. jūlijā, VUGD rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums joprojām bija nepietiekams, jo no 350 speciālajiem ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem 34% ir uz ZIL, GAZ un KAMAZ bāzes. Turklāt, jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dienesta rīcībā būtu jābūt 673 speciālajiem transportlīdzekļiem.

No esošajiem speciālajiem transportlīdzekļiem 153 VUGD specializētie ugunsdzēsības automobiļi jeb 43% ekspluatācijā ir vairāk kā 20 gadus. Vienlaikus VUGD norādīja, ka tomēr jau vairāku gadu garumā dienestā tiek uzlabots tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības transportlīdzekļu jomā – pēdējos gados iegādātas vairāk nekā 65 ugunsdzēsības automašīnas, kuras ir pilnībā nokomplektētas dienesta vajadzībām. Jaunie specializētie transportlīdzekļi ir pilnībā aprīkoti ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgoti VUGD vajadzībām. Šogad plānots, ka VUGD saņems vēl 30 speciālos transportlīdzekļus.

Patvēruma meklētāji un neeksistējošās integrācijas problēmas

Iekšlietu nozare kopā ar Labklājības ministriju no 2015. gada dala arī atbildību par patvēruma meklētājiem un to uzņemšanu Latvijā. Ņemot vērā 2015. gada vasarā samilzušo bēgļu krīzi, ES pieņēma divus ārkārtas lēmumus par 160 000 patvēruma meklētāju no Itālijas un Grieķijas pārvietošanu uz citām valstīm līdz 2017. gada septembrim. Latvija apņēmās uzņemt 531 personu. 2017. gada maijā no Itālijas, Grieķijas un Turcijas uz Latviju pārvietotas gandrīz 60% jeb 318 personas, taču lielākoties personas, kas Latvijā ieguva attiecīgo statusu, mūsu valsti ātri vien pameta, meklējot labāku dzīvi citās ES valstīs, jo pabalsti, ko viņi saņēma Latvijā, bija pārāk mazi, lai varētu uzsākt pastāvīgu dzīvi valstī un nodrošināt sevi. Par pabalstu samazināšanu šai cilvēku grupai 2015. gadā iestājās Nacionālā apvienība, kas iepriekš vairākkārt centusies pārliecināt politiskos partnerus, ka patvēruma meklētāju pabalsts nedrīkst būt lielāks par to, ko saņem Latvijas sociālo pabalstu saņēmēji. Patvēruma statusu saņēmušajiem pabalsts kopš 2015. gada ir 139 eiro mēnesī. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LTV iepriekš atzinis, ka pabalsti ir pārāk mazi, un, saņemot patvēruma meklētāju pabalstu, nav iespējams samaksāt pa dzīvokļa īres pirmo mēnesi.

2017. gada septembrī, apritot noteiktajam divu gadu termiņam patvēruma meklētāju kvotas izpildei, Latvija bija uzņēmusi 346 no 531 patvēruma meklētāja. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) tobrīd norādīja, ka darbs pie saistību izpildes turpināsies, neskatoties uz noteiktā termiņa beigām. Arī Kozlovskis norādīja, ka lielākā daļa patvērumu saņēmušie ārvalstnieki labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši un Latvijas iestādes nav tiesīgas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību.

"Spaisu" kriminalizēšana un kriminālprocesa vienkāršošana

2014. gada 8. aprīlī Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja grozījumus, ko Saeima tā gada 3. aprīlī pieņēma steidzamības kārtībā, un Krimināllikums tagad paredz cietumsodus par aizliegtu jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu jeb spaisu apriti. Nākamjā dienā grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā. Šis notikums iezīmē pietiekoši veiksmīgu un salīdzinoši ātru cīņu ar psihoaktīvo vielu masveida izplatību Latvijā. It īpaši šīs vielas guva popularitāti pusaudžu un jauniešu vidū. Pēc grozījumu pieņemšanas likumsargi gan pauda pārliecību, ka tās no tirgus nepazudīs, jo pieprasījums, visticamāk, pastāvēs arī nākotnē, taču policijas uzdevums ir nepieļaut, lai šīs vielas tiek tirgotas publiski un atklāti.

Īsi pirms Saeimas pavasara sesijas slēgšanas, 20. jūnijā, deputāti 3. lasījumā lēma vienkāršot un paātrināt mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu, atbalstot grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Grozījumi stājās spēkā 1. septembrī un tie paredz atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem un ļaus izmeklēto kriminālprocesu paātrināti virzīt prokuratūrai un tiesai, kā arī vienkāršot lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Tagad izmeklētāji varēs vairs personīgi netikties ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties e-pastā vai sazvanoties. Tāpat grozījumi paredz iespēju izmeklēšanas darbību fiksēt vai nu protokolā vai audiovizuāli, atsakoties no protokola kā galvenā izmeklēšanas fiksēšanas veida un tādējādi nedublējot informāciju, kā arī citas pilnveido citas formālas prasības.

Ik pa laikam publiski parādās runas par nepieciešamību atvieglot sīko zādzību izmeklēšanu. Jau 2011. gadā prokuratūras gada pārskata sanāksmē Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka agri vai vēlu būs jānonāk pie jautājuma - vai tomēr nav prātīgi atgriezties un atjaunot Administratīvo pārkāpumu kodeksā pantu par sīkām zādzībām. 2014. gadā arī Kozlovskis kā iekšlietu ministrs atzina, ka sīko zādzību izmeklēšana patērē laiku un resursus, tāpēc iekšlietu nozarē atsākušās debates par sīko zādzību dekriminalizēšanu vai citu risinājumu ieviešanu.

2017. gada sākumā prokuratūras gada pārskata sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka Latvijā zādzības un piesavināšanās nelielā apmērā veido aptuveni 24% no kopējā nozieguma skaita, uzsverot, ka šādu noziegumu izmeklēšana prasa lielus Valsts policijas un prokuratūras resursus. Šogad februāra izskaņā prokuratūras pārskatā par aizvadīto gadu secināts, ka mazāk smagu noziegumu skaits turpina augt un tādi noziegumi kā zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā veido 26% valstī kopumā reģistrētajiem noziegumiem.

Pērn oktobrī Valsts kontrole preses konferencē ziņoja par revīziju par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā, paužot pārliecību, ka par sīko zādzību dekriminalizāciju būtu jāatjauno diskusija. Viens no VK ieteikumiem bija noteikt, ka par sīkām zādzībām piemērojams administratīvais sods. Valsts galvenās audita iestādes ieskatā tas dotu iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pārkāpējs tiktu ātri un efektīvi sodīts.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs pievienojās VK izteiktajam ieteikumam, apliecinot, ka šādu noziegumu dekriminalizācija ir atbalstāma, un IeM jau divas reizes šādu priekšlikumu virzījusi, taču atbalsts netika gūts. Un lai arī gada sākumā ģenerālprokurors aicināja "nepasalucīt" jautājumu par sīko zādzību dekriminalizēšanu "zem paklāja" līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām, liekas, ka deputāti šo aicinājumu nav uztvēruši nopietni, un tālāk par diskusijām neviens tā arī ticis nav.

Kopumā jāsaka, ka laiks rādīs, cik lielā mērā jaunā izmeklēšanas kārtība ar atviegloto iespēju atvieglos mazāk smagu noziegumu izmeklēšanu, taču jau tagad zināms, ka sīko zādzību un piesavināšanos nelielā apmērā tuvākajos gados dekriminalizēt nav plānots. Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā viesojās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, lai kopā ar policijas vadību runātu par Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmu.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Grišins norādīja, ka salīdzinoši nesen Tieslietu ministrijā atkal esot skatīts jautājums par "1 centa nozagšanas" dekriminalizēšanu, bet patlaban kontekstā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā par izmeklēšanas vienkāršošanu atbilde bijusi skaidra – divus gadus "paskatīsies kā ies" un tad domās, ja nebūs uzlabojumu.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Dana Reizniece-Ozola Daniels Pavļuts Edvīns Šnore Eiropas Savienība Ēriks Kalnmeiers Iekšlietu ministrija Ivars Bičkovičs Jānis Domburs Juta Strīķe Kārlis Seržants Māris Kučinskis Rihards Kozlovskis Saeima Zemessardze Zolitūdes traģēdija Valsts kontrole Valsts policija VUGD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form