'Par ko balsot?' Šodien fokusā – mazo pensiju saņēmēji, izredzētie un 'pusbērns' piecos gados
Foto: DELFI

Pirmdien, 17. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma būs sociālā aizsardzība un demogrāfija. Pulksten 11 tiešraidē būs vērojama jomā zinošu cilvēku un tautā respektētu personību diskusija, bet pulksten 15 par to spriedīs deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%. Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā portālā "Delfi".

No rīta studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām spriedīs labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Eiropas Savienības Brīvās kustības un sociālās drošības koordinēšanas tīkla nacionālā eksperte Ruta Zilvere, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš un portāla "Delfi" interneta žurnāla "Woman" redaktore, bijusī portāla "maminklub.lv" redaktore Aleksandra Novaka.

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Andrejs Klementjevs (S), Aija Barča (ZZS), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Imants Parādnieks (NA), Jānis Reirs (JV), Ilze Viņķele (A/P), Juris Jurašs (JKP), Ieva Brante (LRA).

Mazās pensijas spiež

Sociālās aizsardzības tematikā partiju programmās kopīgas ir raizes par vecuma pensijām. Pārsvarā izskan šādi motīvi: pensijas būšot lielākas, ir pat solījums par minimālo pensiju 200 eiro apmērā (šobrīd 70 – 108 eiro) jau nākamgad vai citas programmas gadījumā iecerēts desmit gados dubultot vidējo pensiju. Ir arī idejas par pensiju indeksāciju, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu, iecerēta liela darba stāža godāšana, pensiju neapliekamā minimuma palielināšana, mantošanas principu maiņa. Ir arī priekšlikums par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu pensionāra vienīgajam mājoklim.

Par nevienlīdzību pensiju apmērā Latvijā bijis daudz diskusiju, īpaši skarot cilvēku loku, kuriem ir mazas pensijas. Šogad jūnijā mazākā pensija bija 70,43 eiro, savukārt lielākā – 19,3 tūkstoši eiro.

Atbilstoši Latvijas Radio raidījuma "Īstenības izteiksme" vēstītajam, šogad pavasarī 23 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņēma pensiju, kas ir mazāka par 100 eiro. Tika atzīmēta labā ziņa: pēdējo piecu gadu laikā ir teju dubultojies to cilvēku skaits, kuri saņem pensijas, kas lielākas par 500 eiro mēnesī, un arī sliktā ziņa – Latvijā strauji pieaug to veco ļaužu skaits, kas saņem pensijas, kuras mazākas par 100 eiro mēnesī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns portālam "Delfi" norādīja uz vairākām, viņaprāt, būtiskām izmaiņām, kas nepieciešamas. Piemēram, jāpārskata piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, un jānodrošina, ka tās saņem tie, kuriem ir stāžs līdz minētajam laika posmam, ieskaitot. "Šobrīd tā situācija ir tāda, ka personas, kuras pensijā devās līdz 2011. gada 31. decembrim, saņem piemaksu par stāžu no viena līdz pusotram eiro, savukārt personām, kuras pensionējās ar 2012. gada 1. janvāri, šī iespēja ir liegta. Šāds risinājums ir netaisnīgs un tam nav nekāda pamatojuma," skaidroja Leiškalns. Tāpat arī pensiju sistēmā esot vairākas nepamatotas robežlīnijas, piemēram, sākumkapitāla noteikšanas algoritmā. Līdz ar to ciešot iedzīvotāji, kuriem darba stāžs ir no 20 līdz 29 gadiem. Tā piemēram, dažu vai pat viena stāža gada atšķirība pie vienādiem citiem nosacījumiem var izraisīt vairāk nekā divkāršu piešķirtā pensijas apmēra atšķirību.

Tāpat arī LDDK norāda, ka Latvijā liela daļa vecuma pensionāru pensijas nesasniedz šā brīža pensionāru neapliekamo minimumu. Līdz ar to jebkurš neapliekamā minimuma pieaugums patiesībā palielina nevienlīdzību sociālās grupas ietvaros un mazina iespējas atvēlēt fiskālo telpu citiem risinājumiem. Lielā daļā gadījumu mazas piešķirtās pensijas iemesls ir pensijas sākumkapitāla atvasināšana no dažiem gadiem (1996.-1999.g), kā arī neadekvāts minimālās pensijas aprēķina algoritms (par stāžu no 10 līdz 20 gadiem – 70 eiro, par stāžu no 21 līdz 30 gadiem – 83 eiro un par stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 96 eiro). Šai nelielo pensiju saņēmēju grupai neapliekamā minimuma palielināšana nepalīdzēs – viņu ienākumi nepieaugs, norāda Leiškalns.

Ko darīt ar mikrouzņēmumu darbiniekiem?

Tāpat arī diskusijas izpelnījies pensiju indeksācijas jautājums. Pēc kārtējās šāgada indeksācijas vecuma pensija vidēji pieaugs par 18,27 eiro, šāgada augustā lepojās labklājības ministrs Jānis Reirs (V), bilstot, ka šogad sagaidāma lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā un vairums senioru saņems "jūtamu atbalstu". Tomēr – ar pensiju indeksāciju vien nevar turēt līdzi pieaugošai dzīves dārdzībai, tāpēc jādomā par papildu atbalsta mehānismiem, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS), vēstīja ziņu aģentūra LETA.

Zemo pensiju palielināšana ir Labklājības ministrijas (LM) dienaskārtībā. "Vairāk novērtēt zemās pensijas ar lielu apdrošināšanas stāžu un novērtēt laiku līdz 1996. gadam – tās ir primārais, kas jāpaveic tuvāko gadu laikā," saka LM pārstāve Jana Muižniece un piebilst, ka pavisam drīz Saeima varētu skatīt likuma grozījumus, kas veltīti tam, lai vēl vairāk novērtētu darba stāža ieguldījumu, aprēķinot pensiju vai šajā gadījumā indeksējot pensiju. Ministrija arī domājot par to, kā novērtēt darba stāžu līdz 1996. gadam.

"Tas, ko Latvijas pensiju sistēmai pārmet un pamatoti – ir sociālā ilgtspēja – kādu pensiju mēs saņemsim," norāda Muižniece un piebilst, ka tas saistīts ar atļauto nodokļu režīmu. "Cilvēki domā īstermiņā – ja citu iespēju nav kā mikrouzņēmumu nodoklis, viņi ir priecīgi saņemt bruto algu. Taču, kāds rezultātā sanāks pensijas apmērs? Tad ir jautājums, vai mēs atstājam, ka katrs pats ir savas laimes kalējs vai valstij ir jāuzņemas kāda lielāka atbildība. Vai nu mēs viņu sūtam uz pašvaldību: tiekat galā, ja iedzīvotājs netiek galā ar savu dzīvi vai arī valsts pasaka, ka ir noteikts kaut kāds minimums," skaidro Muižniece. Vai šī pieminētā minimuma apmēram jābūt tādam kā minimālās pensijas apmēram tiem, kas strādājuši normālā režīmā – tā būs izšķiršanās, atzīst ministrijā.

Vai ķersies klāt izdienas pensijām

Vēl viens gadiem neatrisināts jautājums skar izdienas pensijas. Tās pēdējos gados raisījušas krasi atšķirīgu attieksmi, no Valsts Kontroles (VK) puses izpelnījušās skarbus vārdus – pērnā gada vidū VK norādīja, ka tās nav uzskatāmas par pensiju sistēmas un pensiju politikas sastāvdaļu, jo nav vienota kopskata un vienotas analīzes, kam tieši izdienas pensijas vajadzīgas un pēc kādiem nosacījumiem piešķiramas. VK dati liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt, lielākā daļa – tajos pašos resoros un organizācijās.

Ir arī bijuši jautājumi par izdienas pensionāru vecumu, piemēram, atklājās, ka pāris militārpersonas izdienas pensijā bija devušās 33 gadu vecumā.

VK dati liecina, ka pērn izdienas pensijām bija nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro, savukārt par 2021. gadu prognozē – būs nepieciešami 75 miljoni eiro no valsts budžeta.

Saeimas Sociālo lietu komisija lēma šo jautājumu uzdot pētīt Saeimas Analītiskajam birojam, taču verdikta, ko darīt tālāk, šajā lietā joprojām nav.

Kādēļ bērni atkal dzimst mazāk?

Aplūkojot, piemēram, datus par pēdējiem septiņiem gadiem, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka dzimstība Latvijā pamazām uzlabojas – no nepilniem 19 tūkstošiem bērnu līdz nepilnam 21 tūkstotim bērnu.

Pārvalde skaidro, ka nelielais dzimstības pieaugums, kas iezīmējās šajos datos, saistīts arī ar sieviešu skaita palielināšanos dzimstībai labvēlīgā vecumā. Tās ir sievietes, kuras dzimušas astoņdesmito gadu vidū un beigās, kad dzimstība bija visaugstākā. Demogrāfs Ilmārs Mežs savukārt izceļ faktu, ka atbilstoši Eurostat datiem Latvija ierindojas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kur ir vidēji augsta dzimstība. 2016. gadā Latvijā sievietei vidēji dzima 1,7 bērni. "Piecos gados gandrīz par pusbērnu," norādīja Mežs.

Tomēr CSP dati pēdējo gadu griezumā arī iezīmē nelielu kritumu dzimstībā tieši pēdējos gados. Arī 2018. gada pirmajā pusgadā iezīmējas neliels kritums – piedzima 9 664 bērnu. Salīdzinot – 2017. gada pirmajā pusgadā – 10 328, vai šajā laikā periodā 2016. gadā – 11 165.

Par negatīvu tendenci var saukt arī to, ka joprojām mirstība mūsu zemē ir augstāka nekā dzimstība. Kaimiņiem igauņiem šajos rādītājos nav tik liela atšķirība – pērn piedzima 13 784 bērni, nomira – 15 543 iedzīvotāji. Salīdzinājumam Latvijā – piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, nomira 28,7 tūkstoši.

Līdz ar to viens no nākamajos gados risināmiem jautājumiem – vai ar līdz šim īstenoto pabalstu politiku ir bijis pietiekami. Proti, vai nav nepieciešami citi jauno vecāku atbalsta mehānismi. Piemēram, Labklājības ministrijā ir ideja, ka bērna kopšanas atvaļinājumā varētu ļaut strādāt ceturtdaļslodzi un saņemt pilnu valsts atbalstu – tā dēvēto māmiņu algu, taču tā pieņemta vēl nav.

Tāpat arī atzīts, ka Latvijā lielākais nabadzības risks un atbalsta instrumentu trūkums skar viena vecāka ģimenes. Tāpat arī medijos izskan ziņas par to, ka slogs ģimenēm mēdz būt nekustamā īpašuma nodoklis.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Aija Barča Andrejs Klementjevs Andris Bērziņš (aktieris) Andris Bērziņš (bijušais premjers) Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Artuss Kaimiņš Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Ieva Brante Ilze Viņķele Imants Parādnieks Jānis Domburs Jānis Reirs Juris Jurašs Labklājības ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Radio Latvijas Samariešu apvienība Pensionāru federācija Saeima Saeimas vēlēšanas 2018 Ziedot.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form