Foto: DELFI
Trešdien, 5. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma būs aizsardzība. Pulksten 11 tiešraidē būs vērojama lietpratēju un tautā respektētu personību diskusija, bet pulksten 19 studijā pulcēsies deputāta amata kandidāti. Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā portālā "Delfi".

No rīta studijā viesosies režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Māra Ķimele, rezerves kapteinis, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kā arī žurnālists un zemessargs Atis Klimovičs.

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Raimonds Rublovskis (S), Raimonds Bergmanis (ZZS), Atis Zakatistovs (KPV LV), Ināra Mūrniece (NA), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Staķis(A/P), Ainars Bašķis (JKP), Jānis Ruks (LRA).

Aizsardzība un valsts drošība ir aktuāla tēma gan mediju dienas kārtībā, gan sabiedrībā kopumā. "Infokarš", "kiberkarš", "hibrīdkarš", dažādi ārējās drošības apdraudējumi – tie ir jautājumi, kas prasa skaidras atbildes. Tikko ir noslēgušās arī vērienīgākās militārās mācības "Namejs", notestējot mūsu armijas un sabiedroto kaujas spējas, slīpējot dažādus militāros scenārijus, kā arī izgaismojot iespējamos vājos punktus. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš jau atzinis, ka ir neapmierināts ar rezerves karavīru trūkumu. NBS izsūtīja 593 pavēstes rezerves karavīriem, bet mācībās piedalījās 157 rezervisti.

Politiķiem būtu jāpaskaidro, kādus pasākumus tie ieviesīs, lai nostiprinātu esošo aizsardzības industrijas atbalsta politiku. Tāpat saistības NATO paredz ne tikai 2% budžeta finansējumu no IKP, bet arī to, ka 20% no tā ir jāvelta modernizācijai.

Tāpat jāatbild, vai šobrīd pastāvošā iepirkumu sistēma ir apmierinoša, ņemot vērā gan uzņemtās finanšu saistības, būvniecības ieceres, kā arī vēl tikai plānotos vērienīgos iepirkumus – ASV Valsts departaments jau devis Latvijai "zaļo gaismu" iegādāties četrus helikopterus "Black Hawk" un saistīto aprīkojumu. Pirkuma summa aplēsta ap 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo "Defense News". Pašlaik Gaisa spēkos ir četri lietoti "Mi-17" helikopteri un divi "Mi-2" helikopteri. Tāpat Latvija pagājušajā nedēļā veikusi prettanku ieroču "Carl Gustav" munīcijas pasūtījumu 16,2 miljonu eiro vērtībā, kuru plānots piegādāt nākamgad.

Tikmēr Krievija jau izziņojusi pēdējos gandrīz četrdesmit gados lielākās militārās mācības "Vostok-2018", kuras notiks no 11. līdz 15. septembrim valsts austrumdaļā, un tajās piedalīsies arī Ķīna un Mongolija.

Portāls "Delfi" jau vairākkārt ziņojis, ka kopš Ukrainas konflikta sākuma Latvijas aizsardzības budžets piedzīvojis strauju kāpumu: salīdzinot ar gadiem pēc finanšu krīzes, šogad tas ir gandrīz trīs reizes lielāks, pirmo reizi sasniedzot mērķi – 2% no iekšzemes kopprodukta.

2018. gadā lielākais pieaugums vērojams tieši investīciju sadaļā, kas no ministrijas izdalītajām galvenajām sadaļām veido lielāko īpatsvaru. No izdevumu pozīcijām lielākā ir "Spēju attīstības projekti", ko ministrija zemāk redzamajā grafikā skaidro detalizētāk. 2018. gadā šajā sadaļā, kas ietver arī 46,8 miljonus eiro mehanizācijas projekta turpināšanai, paredzēti 220,27 miljoni eiro. Pērn šīs sadaļas budžets bija 156,55 miljoni eiro.

NBS vienību atlīdzībai finansējums no pērn atvēlētajiem 126,16 miljoniem eiro šogad pieauga līdz 140,73 miljoniem eiro. 54 infrastruktūrai un objektu uzturēšanai paredzētie miljoni ietver Ādažu bāzes attīstību, Zemessardzes bataljonu bāžu un mācību infrastruktūras projektus, kā arī NBS objektu apsaimniekošanu, portālam "Delfi" iepriekš skaidroja ministrijā.


Mehanizācija, pašgājējhaubices un pretgaisa aizsardzība

NBS attīstības plāns nav publiski pieejams dokuments, tomēr ministrija paudusi, ka vidējā termiņā tas paredz 20% aizsardzības budžeta novirzīt ekipējuma iegādei, bet 8% – infrastruktūras attīstībai. Par NBS prioritāri attīstāmajām spējām noteikta agrā brīdināšana, gaisa telpas novērošana, pretgaisa aizsardzība, mobilitātes un pretmobilitātes spējas, sauszemes kaujas spējas un uzņemošās valsts atbalsts.

Viens no lielākajiem armijas pirkumiem un projektiem ir Sauszemes spēku mehanizācija. Saskaņā ar ministrijas publiskoto informāciju tās īstenošanai no 2012. līdz 2022. gadam kopumā paredzēti 260,7 miljoni eiro. No Lielbritānijas Latvija iepērk mazlietotu kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehniku. Latvija no Lielbritānijas saņēmusi 64 šādas mašīnas, tomēr to iegāde nav vienīgie izdevumi, jo tehnika tiek aprīkota ar atbilstošiem sakaru līdzekļiem, ieročiem, tāpat nepieciešams nodrošinājuma transports, munīcija un personāla apmācība.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!