'Par ko balsot?' Uzaicinātie viesi spriedīs par padarīto un vēl darāmo tieslietās
Foto: DELFI

Piektdien, 7. septembrī, "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma būs tieslietas. Pulksten 11 tiešraidē būs vērojama tieslietu jomā zinošu cilvēku un tautā respektētu personību diskusija, bet pulksten 15 par to spriedīs deputāta amata kandidāti no astoņām partijām, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%. Pēc tiešraidēm abi raidījumi būs skatāmi ierakstā portālā "Delfi".

No rīta studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām spriedīs Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš, zvērināts advokāts, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības un tiesu efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, žurnāla "Ir" žurnāliste Indra Sprance un televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare.

Savukārt pēcpusdienā uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Guntars Grīnvalds (S), Gunārs Kūtris (ZZS), Aldis Gobzems (KPV LV), Dzintars Rasnačs (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Evita Goša (A/P), Juta Strīķe (JKP) un Inga Bite (LRA).

"Tiesiskums" un "Latvija kā tiesiska valsts" bieži izskan gan no sabiedrībā labi zināmu cilvēku, kā arī no esošo un topošo politiķu mutēm, tāpat tas minēts arī partiju programmās. Pēdējā gada laikā šie vārdi piesaukti it īpaši bieži saistībā ar tādiem plašu rezonansi ieguvušiem notikumiem kā "Rīdzenes sarunu" publiskošana, tā dēvētās "oligarhu krimināllietas" izbeigšana un parlamentārās komisijas izveidošana. Tāpat neuzticību tiesu varai un tieslietu sistēmai pēdējo četru gadu senā pagātnē, kā arī vēl pirms tam radījuši tiesnešu korupcijas skandāli un maksātnespējas nozares vājā kontrole. Pēdējais jautājums ir sasāpējis jau gadiem, bet savu augstāko punktu sasniedza šajā vasarā, kad pie Brāļu kapiem Rīgā ar vairākiem šāvieniem no automātiskā ieroča tika noslepkavots maksātnespējas administrators, kurš piedalījās arī "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā, Mārtiņš Bunkus. Kopš tā brīža jautājums par maksātnespējas jomas sakārtošanu, iespējamo "administratoru mafiju" bija uz lūpām katram sevi cienošam politiķim.

Četros gados tieslietu joma ir pieredzējusi dažāda veida reformas, kas ietekmējušas arī lietu iztiesāšanu, tiesnešu noslodzi, kā arī maksātnespējas jomas uzraudzību un kontroli, taču arī nozares pārstāvju un "skatītāju no malas" vidū vienprātības, vai visas pārmaiņas ir nesušas gaidīto un vēlamo rezultātu, nav. Turklāt gandrīz ik gadu, sākot no 2015. gada, ir izskanējis aicinājums vai runas par nepieciešamību vērtēt, vai tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA) nav jāatstāj amats.

2018. gadā Eiropas Padomes komisija Latvijas tiesu sistēmu kopumā vērtēja atzinīgi, tomēr norādīja uz nepieciešamību pievērst uzmanību pašu tiesnešu lomai sistēmas pārvaldības jautājumos, atalgojuma problēmām un lietu sadales principiem lielākas slodzes gadījumos. Eiropas ekspertus bažīgus darīja arī pārlieka tiesnešu specializācija, kas nozīmē, ka vieni un tie paši tiesneši skata līdzīgas lietas. Arī Tieslietu padomi eksperti novērtēja kā neefektīvu.

Pāreja uz "tīro" tiesu sistēmu

2016. gada beigās Latvijā tika pabeigta kompetenču pārdale starp tiesu instancēm jeb pāreja uz tā dēvētajām tīrajām tiesu instancēm. Kopš 2017. gada Latvijas tiesas strādā pēc šīs jaunās sistēmas, kas izslēdz lietu piekritību apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām un Augstākajai tiesai (AT) kā apelācijas instancei, tādējādi novirzot lietu pieplūdumu no AT uz apgabaltiesām un rajonu/pilsētu tiesām. Rajona tiesas tagad skata visas pirmās instances lietas, arī tās, kuras agrāk, sarežģītības dēļ, nonāca apgabaltiesās.

Viedoklis par ieguvumiem no šīs reformas pašu nozares profesionāļu vidū nav viennozīmīgs, jo tagad, piemēram, sarežģītas un liela apjoma lietas var nonākt pie tiesnešiem bez iepriekšējas pieredzes tādu iztiesāšanā.

2017. gada maijā, trīs mēnešus pēc reformas iedarbināšanas pilnā apjomā, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Latvijas Radio (LR) pauda bažas, ka reformas dēļ kritusies spriedumu kvalitāte. "Kopējais iespaids, un tas ir arī likumsakarīgs, ka ir kritusies stabilitāte vai kvalitāte. Bet es ļoti ceru, ka tas ir tikai laika jautājums," norādīja Bičkovičs.

Par pāreju uz "tīro" tiesu sistēmu pie Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa Rīgas pilī šogad aprīlī rīkotajā diskusijā par tiesu varu runāja arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš, viņš gan nevērtēja vai iepriekšējā kārtība, kādā tika organizēta lietu sadale, piemēram, par sevišķi smagiem noziegumiem, bijusi laba vai slikta un vai jaunā kārtība būs labāka, vien pauda pārliecību, ka jebkurš tiesnesis ir spējīgs skatīt jebkuru lietu.

Tiesu teritoriālā reforma un iztiesāto lietu kvalitāte

Šogad 1. martā līdz ar tiesu reorganizāciju Zemgales tiesu apgabalā noslēdzās 2015. gadā aizsāktā tiesu teritoriālā reforma, kas paredzēja vienā tiesu apgabalā apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Tieslietu padome un vadība 2014. gadā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredzēja pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošanu. Reformas mērķis bija sekmēt vienveidīgu tiesu praksi viena veida lietu izskatīšanā, nodrošināt tiesnešu specializāciju konkrētās kategoriju lietās, lietu sadales nejaušību, kā arī izlīdzināt tiesu noslodzi, iepriekš pauda ministrijā.

Publiski pieejamie dati rāda, ka kopš 2015. gada tiesu un zemesgrāmatu nodaļu skaits samazinājies par 74% – kopš reformas sākuma 34 tiesu vietā Latvijā tagad darbojas deviņas rajona (pilsētas) tiesas. Nozares ministrs Dzintars Rasnačs (NA), iepriekš pauda, ka reformai ir būtiska ietekme uz tiesu efektivitātes paaugstināšanu un tiesu darbības teritoriju apvienošana dos labumu gan iedzīvotājiem, gan tiesu sistēmai, solot īsākus tiesvedības termiņus, kvalitatīvākus tiesu spriedumus un vēl plašākas iespējas nodrošināt objektīvu tiesas procesu.

Tomēr citu tieslietu jomā strādājošo skatījums uz reformu un potenciālajiem ieguvumiem no tās nebija tik "rožains". Bičokovičs pauda kritisku viedokli, sakot, ka problēmu ar slodžu izlīdzināšanu reforma nerisina. Tieslietu padomē 2017. gada jūnijā vairāki klātesošie pauda satraukumu, ka reforma varētu apgrūtināt iedzīvotāju piekļuvi tiesai, kā arī norādīja uz nepieciešamību reformas norisi skaidrot sabiedrībai.

Savukārt Rasnačs iepriekš paudis, ka, noslēdzoties tiesu teritoriālajai reformai, samazināsies arī augstākā instancē grozīto rajona tiesu spriedumu skaits. Tieši par salīdzinoši lielo grozīto rajona tiesu spriedumu skaitu iepriekš runājis arī Vējonis, atzīstot, ka Latvijas tiesu sistēma nav ātra, un tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt taisnību. "Mēs zinām par problēmām, kas mums ir. Ļoti būtiski ir tas, ka mūsu tiesu sistēma nav ātra. Dzirdam par tiesu procesiem, kas notiek piecus un desmitu gadus. Tas vairs nav tīri tehnisks un ērtību jautājums, tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt taisnību," diskusijā Rīgas pilī sacīja valsts pirmā amatpersona, piebilstot, ka tieši ilgās lietu izskatīšanas dēļ taisnība bieži kļūst par netaisnību.

"Teju katrs piektais nolēmums atšķiras no zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Rodas jautājums – kādēļ? Vai tas ir jautājums par spriedumu kvalitāti?" retoriski toreiz vaicāja Vējonis, piemetinot, ka tiesu sistēmai ir jārada drošības sajūta, ka ikvienam Latvijā ir iespēja aizstāvēt savas tiesības un netiks pieļauta krāpšanās uz taisnīguma rēķina.

Maksātnespējas administrācijas reforma

Vissāpīgākā nozarē tomēr jau vairākus gadus ir maksātnespējas joma, kurā reformas sākās 2014. gadā, kad tika pieņemti grozījumi divos likumos, paredzot, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas. Kopš 2016. gada 1. janvāra maksātnespējas administratoriem ir valsts amatpersonas statuss. Tas nozīmē, ka atbilstoši viņiem jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā.

2015. gadā Valsts kontrole (VK) revīzijā secina, ka TM trūkst konkrēta plāna un skaidra mērķa maksātnespējas nozares reformām. Arī 2016. gada maijā VK nesaskatīja uzlabojumus nozarē. Raidījums "Nekā Personīga" vēstīja, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) bija Rasnačam izteicis tādu kā ultimātu, kas paredzēja – ja līdz 2016. gada augustam nebūs sakārtota maksātnespējas nozare, Rasnačam varētu nākties atstāt amatu, jo, kā skaidroja raidījums, Kučinskis viņu esot paņēmis savā valdībā ar noteikumu, ka līdz 2016. gada augustam TM spēs piedāvāt konkrētu plānu kā sakārtot administratoru nozari. Kučinskis, vaicāts par tālāko rīcību, ja nozare netiks sakārtota, raidījumam atbildēja sakot: "Protams, ka es šobrīd nedomāju, ka tas ministrs, kurš nespēj kaut kādu iemeslu pēc tikt galā ar to, ko viņš ir apņēmies, tad acīmredzot nevar būt ministrs. Tas ir skaidrs".

Kā daļa no reformas ir bijusi arī administratīvās sodīšanas funkcijas nodošana Maksātnespējas administrācijai, kas šogad tika pārdēvēta par Maksātnespējas kontroles dienestu (MKD), kā arī Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas izveide, kas, kā skaidrojusi ministrija, nodrošina sistēmisku kontroli un caurskatāmību maksātnespējas procesā. Tāpat tika palielinātas MKD darbinieku algas, lai izlīdzinātu tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, stiprinot iestādes kapacitāti un spējas efektīvi izskatīt sarežģītākās lietas.

Tāpat tika ieviesta jaunu maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas un eksāmenu organizēšanas kārtība, lai maksātnespējas administratoru amata pienākumus godprātīgi un atbildīgi pildītu kompetenti speciālisti ar labu reputāciju un augstu profesionālo kvalifikāciju. Pērn tika sarīkoti divi eksāmeni maksātnespējas administratoriem un no 100 administratoriem eksāmenu nenokārtoja 16.

MKD 2017. gadā izbeidza 51 administratora sertifikāta darbību. Bez tiem, kas nav nokārtojuši eksāmenu, uz to nemaz nav ieradušies vai pieteikušies, sertifikāta darbība izbeigta arī tiem administratoriem, kas savu sertifikātu izvēlējušies anulēt paši.

MKD jau iepriekš norādījis, ka veic gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes, un visbiežāk ziņas par administratoru pārkāpumiem apstiprinās – netiek ievēroti likumā noteiktie termiņi, izsoles rīkošanas kārtība, kā arī process tiek nepamatoti sadārdzināts. MKD konstatējis arī administratoru pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Pērn dažādu iemeslu dēļ no amata atstādināti seši administratori, bet astoņiem apturēta sertifikāta darbība. Savukārt Disciplinārlietu komisija izskatījusi septiņas disciplinārlietas pret administratoriem, no kurām četros gadījumos uzlikti disciplinārsodi, tajā skaitā izteiktas divas piezīmes, nepiemērojot naudas sodu, un divi rājieni, piemērojot naudas sodu par kopējo summu 10 200 eiro. Arī disciplināratbildība ir pērn maksātnespējas jomā ieviests jauninājums. Kopumā līdz 2017. gada sākumam maksātnespējas reģistrā tika reģistrēti 312 administratori, savukārt 2017. gada beigās – 255 administratori.

Vienlaikus MKD ziņojumā par 2017. gadu paustais par to, ka pārbaudēs administratoru pārkāpumi visbiežāk apstiprinās, liek uzdot jautājumu, vai reforma patiešām bijusi veiksmīga. Turklāt, ja arguments ir maksātnespējas administratoru rindu sijāšana, izmantojot eksamināciju, tad tomēr iespējams secināt, ka lielākoties eksāmenu nekārtot izvēlas tie sertifikātu iepriekš ieguvušie, kuriem maksātnespējas procesu administrēšana nav pamatdarbs. Tāpat arī jājautā, vai patiešām tādi no amata atstādinātie maksātnespējas administratori kā Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kuri ir apsūdzēti tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā, nepārzina administrēšanas procesu un eksāmenu nenoliktu.

Runājot par maksātnespējas nozari, jāpiemin arī skaļās lietas, kas saistītas ar noziedzības pasauli un satricināja gan Latvijas sabiedrību, gan nozari, gan biznesa vidi kopumā. 2017. gada jūnijā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturēja vairākus maksātnespējas administratorus – lielus nozares spēlētājus. Tas deva impulsu, ka likumsargi beidzot ir aktīvāk pievērsušies iespējamajām nelikumībām, par kurām ilgstoši rakstījuši un ziņojuši Latvijas mediji. Piemēram, žurnāls "Ir" vairākas savas publikācijas veltījis Sprūda prakses apskatīšanai, kā arī veica pētījumu par tiesās iztiesātajām maksātnespējas lietām laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam. Saistībā ar žurnāla izpētīto Tieslietu padome šī gada sākumā lēma veikt padziļinātu laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam pirmās instances pieņemto lēmumu izpēti maksātnespējas lietās.

Pēc pusgadu ilgušas analīzes ekspertu darba grupa secināja, ka 12 izpētītās maksātnespējas lietas raisījušas īpašas aizdomas, turklāt no tām trīs prasās pēc īpašas pārbaudes, tostarp, iespējams, ar kriminālprocesuālām metodēm. Šīs 12 lietas skatījuši trīs tiesneši. Visi šie tiesneši joprojām strādā. Pētot lietas, esot izgaismojušies arī maksātnespējas administratori, kas nereti esot darbojušies vairāk parādnieku vai kreditoru interesēs. Atsevišķās vietās iezīmējušās arī shēmas, kas, kā pauda AT tiesnesis Strupišs, pārsvarā visos gadījumos sākušās vēl pirms lietas nonākšanas tiesā.

Vērtējot maksātnespējas jomu, kā vēl viens svarīgs notikums jāmin aukstasinīga maksātnespējas administratora Bunkus slepkavība, kas vēl nav atklāta. Iepriekš Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka Bunkus slepkavība bijusi iepriekš ļoti rūpīgi plānota un saistīta ar viņa maksātnespējas administratora vai advokāta darbību. Valsts policija īsi pēc notikušā pieļāva, ka uzbrucēji bijuši vismaz divi cilvēki un noziegumā izmantots automātiskais šaujamierocis. Slepkavības dienā intervijā Latvijas Radio iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pauda, ka, visticamāk tā bijusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar nogalinātā profesionālo darbību.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baiba Sipeniece-Gavare Dzintars Rasnačs ENAP Gunārs Kūtris Inga Bite Ivars Bičkovičs Jānis Domburs Juta Strīķe Maksātnespēja Māris Kučinskis Rihards Kozlovskis Tieslietu ministrija Trasta komercbanka Valsts kontrole Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form