Saeimas pieņemtais likums, kas paredz valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu no nākamā gada, ir jāmaina vai pat jāatceļ - tādu viedokli ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" izteica vairākums deputāta amata kandidāti. Tiešraidē diskutēja pārstāvji no astoņām partijām, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%.
Uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēja Uldis Līkops (S), Anda Čakša(ZZS), Roberts Spručs (KPV LV), Elīna Treija (NA), Renārs Putniņš (JV), Ilze Viņķele (A/P), Juris Jurašs (JKP) un Sarmīte Veide (LRA).
Saeimas apstiprināto valsts veselības apdrošināšanu kā nozares finansēšanas modeli Treija raidījumā nodēvēja par "sākotnēji idejiski labu ar domu papildu iegūt naudas līdzekļu, lai nosegtu "out-of-pocket" – no iedzīvotāju kabatām papildu samaksāto par pakalpojumu". Tomēr pirms lemšanas Saeimā, pēc NA pārstāves domām, Finanšu ministrijai un Veselības ministrijai bija jāveic virkne mājas darbu. "Taču šobrīd sistēma ir tik tālu novesta un sačakarēta, un mēs arī nespējam pieņemt nepopulārus lēmumus, ka tā nav ekonomiski pamatota," sacīja Treija.
Putniņš savukārt iebilda pret plānoto veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu tā dēvētajā pilnajā un pamata grozā, kas attiecīgi pienākas apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem. "Es nepiekritu līdz galam tam, kā tas ir izveidots tagad. Jo tagad ir pielikta nauda klāt un atņemts pakalpojums konkrētam iedzīvotājam. Tas, ko es redzu, kā sistēmai vajadzētu darboties – mums ir bāze, kas ir, un tie, kas maksā vairāk nodokļus, tiem arī liek klāt. Respektīvi burkāna nevis pātagas metode," skaidroja Putniņš.
Saeimas pieņemto jauno veselības aprūpes finansēšanas kārtība Viņķele nosauca par "pseidoapdrošināšanu". Viņasprāt, veselības finansēšanas likuma darbība, ir jāaptur. "Tā ir būtībā netaisnīga. Ir cilvēks, kas saņem daļu – vienu minimālo algu legāli, bet otru aploksnē. Viņš ir apdrošināts. Mikrouzņēmuma darbinieks maksā legāli visu, maksā sociālās apdrošināšanas nodokli, un viņš tiek izslēgts no šī groza. Kas tā par apdrošināšanu?" retoriski jautāja Viņķele.
Attiecībā uz mikrouzņēmumu darbiniekiem Viņķelei piekrīt Jurašs, norādot, ka šis modelis nav ne taisnīgs, ne humāns, īpaši, ņemot vērā, ka valsts piedāvājusi legālu nodokļu maksāšanas režīmu, kurā strādā ļoti daudz iedzīvotāju un kuri nevarēs baudīt pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Viņš arī pauda raizes par iedzīvotājiem, kuri nespēs samaksāt apdrošināšanas iemaksas.
Veide norādīja, ka viņas pārstāvētā LRA ir pret šo likumu un arī pret medicīnas pakalpojumu dalīšanu divos grozos, "visiem iedzīvotājiem pēc vajadzības jābūt valsts apdrošināšanai". Viņaprāt, ja par vienu procentpunktu palielinātas valsts obligātās apdrošināšanas iemaksas, tad jābūt papildu pakalpojumiem.
"Zināmā mērā amorāli un pat neķītri ir padarīt ārstu par nodokļu inspektoru, ka ārsts būs tas, kas piespiedīs cilvēkus maksāt nodokļus," atzina Līkops un piebilda, ka ir valsts garantēts pakalpojumu apjoms valstī – kā Latvijā, tā Indijā, Āfrikā vai Kirgizstānā. "Un tad ir papildu iespējas. (..) Es kaut kā neesmu redzējis, ka kādā slimnīcā Finanšu ministrijas ierēdnis nāktu taisīt operācijas, jo nav ķirurga," saka Līkops.
Čakša, kura pēdējos divus gadus ir veselības ministra amatā, norādīja, ka, meklējot finansējumu nodokļu reformas ietvarā, tika palielinātas par vienu procentpunktu valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un, tam pateicoties, 85 miljoni eiro ļoti mērķtiecīgi ir novirzīti ārstu un māsu atalgojuma celšanai. Ministre arī norādīja, ka šis bija kompromisa variants, lai beidzot veselības aprūpes sistēmai būtu lielāks finansējums.
Spručs savukārt uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumus nevar diferenciēt pēc iedzīvotāju ienākumu grupām. Viņaprāt, veselības ministrei nav jānodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, nodokļi jāražo uzņēmējiem un cilvēkiem jāstrādā un jāmaksā nodokļi.
Uz jautājumum vai pieņemto likumu mainīt, vairākums deputāta amata kandidātu bija par mainīšanu vai pat likuma atcelšanu. Treija atbildēja ar vārdiem: "Likumu mainām, apdrošināšanas sistēmu ieviešam. Mainām noteikti kārtību, kādā veidā kvalificējas pilnajam pakalpojumu grozam". Putniņš iestājās par koriģēsanu, Viņķele un Veide rosināja likumu atcelt. To pašu aicināja Jurašs un Spručs, rosinot izstrādāt jaunu likumu par apdrošināšanu. Čakša savukārt norādīja: "Būs korekcijas nepieciešamas tad, kad mēs redzēsim, kā tas strādā. Vienmēr visos likumos var būt izmaiņas, bet turpinām".
Jau vēstīts, ka Veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozā neapdrošinātajiem iedzīvotājiem ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, pilna ģimenes ārsta aprūpe (tai skaitā profilaktiskā aprūpe, vakcinācija, mājas vizītes), ar ģimenes ārsta nosūtījumu veiktie diagnostiskie izmeklējumi, grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, valsts organizētais vēža skrīnings, hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas, perioneālās dialīzes procedūras, kā arī ārstniecība un kompensējamās zāles personām ar onkoloģisku saslimšanu, psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekcijas slimībām. Vēža pacientiem pienāksies arī "zaļā koridora iespējas" un medicīniskā rehabilitācija. Tāpat uz visiem attieksies programma sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai.
Tiesa, sociālo iemaksu neveicējiem ir iespējas veikt brīvprātīgās iemaksas. 2018.gadā tās ir 51,6 eiro gadā, 2019. gadā – 154,8 eiro, 2020.gadā – 258 eiro. Ja šādu kārtību neievēro, personai, kura izvēlas pievienoties vēlāk, jāmaksā par iepriekšējiem diviem gadiem.
Automātiski apdrošinātas tiks divas lielas iedzīvotāju grupas: legālie darba ņēmēji, kuri veic valsts obligātās sociālās iemaksas, kā arī personas, kuras apdrošinās valsts. Tā ir 21 iedzīvotāju grupa, tajā skaitā, bērni, pensionāri, skolēni, pilna laika studenti, personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, mūki un mūķenes, orgānu donori, audžuvecāki, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecumam, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem, kā arī vēl atsevišķas citas iedzīvotāju grupas.
Viņiem pienāksies tā dēvētais pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs, kurā būs arī ārstēšana slimnīcā un dienas stacionārā, kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, ārstu speciālistu palīdzība, medicīniskā rehabilitācija, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar ārsta speciālista nosūtījumu un vēl atsevišķi citi pakalpojumi.
Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.
Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!
Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.