Ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojās politiskā spēka "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Ministru prezidenta amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. Interviju ciklā "Par ko balsot?" politiķi atbild par līdzšinējo kampaņu, solījumiem un sarkanajām līnijām, kā arī prognozēs, kas mūs sagaidīs pēcvēlēšanu rītā.

"Mēs to tiesiskā ceļā apstrīdēsim", tā, komentējot lēmumu par "Saskaņas" reklāmas piespiedu noņemšanu Spīķeru kvartālā, diskusijas laikā solīja partijas līderis Ušakovs.

""Spīķeru nami" pagājušonedēļ ir saņēmuši vēstules par noņemšanu. Visas šīs dienas, ieskaitot vakardienu, bija oranžais brīdinājums (par laika apstākļiem – aut. piez.). Un attiecīgi alpīnisti, kas bija pasūtīti noņemt šo reklāmu, plānoja atbraukt vakardien. Atbrauca KNAB darbinieki ar saviem speciālistiem, par to viņiem paldies," sacīja Ušakovs

Runājot par topošo koalīciju, partijas pārstāvji uzsvēra, ka lielāka nozīme par ievēlētajām partijām būs tam, kādi tieši kandidāti tiks ievēlēti.

"Ja tu jautā, kā vērtēju, kā izskatīsies sadarbība starp visiem simts cilvēkiem, tad tas ir atkarīgs tieši no uzvārdiem. Jo pēc sestā datuma visam tam, ko savās programmās sarakstījušas labējās partijas, būs ļoti maza nozīme. Vislielākā nozīme būs tiem cilvēkiem, kuri no katra saraksta tiks ievēlēti," sacīja Ušakovs.

Jau ziņots, ka trešdien, 3. oktobrī, līdzīgus izteikumus izteica "KPV LV" pārstāvji, kuri norādīja, ka ar "Saskaņu" kā partiju nesadarbosies, bet skaidri neatbildēja, vai nesadarbosies arī ar "Saskaņas" ievēlētajiem deputātiem.

Savukārt Dombrovskis, atbildot uz jautājumu, kā viņš kā premjers mērītu Krievijas cieņu vai necieņu pret Latvijas valsti, sacīja: "To var mērīt tikai ilgākā laika posmā, vērojot, kādā mērā darbi sakrīt ar vārdiem." Savukārt uz jautājumu, vai, viņaprāt, līdzšinējā Krievijas attieksme pret Latviju ir bijusi cieņpilna Dombrovska vietā atbilda pasteidzās sniegt Ušakovs.

"Mums ir bijuši visādi periodi mūsu savstarpējās attiecībās. Mums ir bijuši periodi, kas tiešām bija kā atkusnis, kas bija 2010., 2011. un 2012. gads. Mums ir bijusi tikko pieredze ar ļoti veiksmīgām attiecībām. Diemžēl šis ir beidzies objektīvu apstākļu dēļ," sacīja Ušakovs.

Atbildot uz jautājumu, vai Krima ir okupēta, Ušakovs neatbildēja ar "jā" vai "nē", bet sacīja, ka "Krima ir Ukraina".

Ar partijas aprakstu pirms 2018. gada vēlēšanām iespējams iepazīties šeit:

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām "Saskaņa" atkārtojusi iepriekšējās tradīcijas un pirmsvēlēšanu aptaujās atrodas pārliecinošā pirmajā vietā ar 14,5% reitingu septembra beigās, liecina portāla "Delfi" un TNS rīkotās aptaujas dati. Šie ir jaunākie dati, septembra sākumā reitings bija nedaudz augstāks – 14,9. Pirms šīm vēlēšanām partija, salīdzinot ar iepriekšējiem mēģinājumiem, vēl aktīvāk kandidātu lokam piesaistījusi cilvēkus ar latviskiem uzvārdiem.

Partija kā pirmā atklāja savu tā dēvēto ēnu kabinetu, kura sastāvā tika pulcināti: bijušais "Vienotības" politiķis Anrijs Matīss, ilggadējā Izglītības un zinātnes ministrijas augsta ranga darbiniece Evija Papule, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, Guntars Grīnvalds, kas Aigara Kalvīša Ministru kabinetā ieņēma tieslietu ministra amatu, un citi. Tāpat partija kā pirmā izziņoja, ka tā jau ir izvēlējusies arī savu prezidenta amata kandidātu, kuru būtu gatava virzīt uz augsto amatu Rīgas prezidenta pilī, – Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Pēteri Sproģi. Pēc asām diskusijām un sabiedrības nosodījuma bīskaps gan savu kandidatūru atsauca. Kopš tā laika partija atsacījusies atklāt, vai Sproģa vietā jau izvēlējusies citu kandidātu.

Rīgas dome priekšplānā

Sarkanās līnijas nerotā tikai Rīgas satiksmes autobusus, uz kuru aizmugures sarkanā rāmī blakus Rīgas domes mēram Nilam Ušakovam atrodami citi mazāk zināmi partijas kandidāti, bet arī visu priekšvēlēšanu diskusiju kopumā. Proti, no vadošajām partijām tikai Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema vadītā "KPV LV" nav pateikusi skaidru "nē" potenciālajai sadarbībai jaunievēlētajā parlamentā. Pārējās partijas, skaidrojot savu attieksmi par iespējamo sastrādāšanos ar "saskaņiešiem", kā pretargumentu šādam solim minējušas partijas draudzīgo skatu Krievijas virzienā, Latvijas drošības aspektu un korupciju Rīgas domē.

Viedoklis par veikumu Rīgā gan nav viennozīmīgs. Jau iepriekš minētajā aptaujā, atbildot uz jautājumu, kāpēc minētie 14,9% vēlētāju iecerējuši balsot par "Saskaņu", pirmajā vietā ar 19% izvirzījās atbilde par iepriekš paveikto darbu izvērtējumu, bet uzreiz otrajā kā iemesls, kāpēc būtu vērts balsot par šo politisko spēku, atklājās cilvēku pozitīvais vērtējums par Rīgas domes darbu, kā arī uzlabojumiem Rīgā. Šo iemeslu minēja 12%. Savukārt vēl 9% sacīja, ka grasās par šo partiju balsot, jo vēlas mazināt starpnacionālās nesaskaņas, kā arī vēl 9% novērtējuši to, ka Nils Ušakovs ir šīs partijas biedrs.

Rīgas domes darbu labais novērtējums gan ir klajā pretrunā ar žurnālistu iepriekš atklāto par vairākiem korupcijas skandāliem "Saskaņas" vadītajā Latvijas galvaspilsētā. Jau vēstīts par skandāliem, kas saistīti ar "Rīgas namu pārvaldnieka" fiktīvu darbinieku nodarbinātību, Krišjāņa Barona ielas būvdarbiem, "Rīgas satiksmes" nanoūdens lietu un citiem. Par šiem skandāliem "Saskaņas" populārākais politiķis bieži runājis izvairīgi vai atsacījies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, par to saņemot ne tikai pamatīgu kritikas devu.

Partija pirmsvēlēšanu laika pēdējos mēnešos, ja neņem vērā Sproģa izvirzīšanu prezidenta amatam, no lieliem skandāliem pratusi izvairīties. Pretrunīgu reakciju sabiedrībā izraisīja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš atklāja, ka aizstāv aizdomās par smagiem seksuāliem noziegumiem apcietināto Latvijas Romas katoļu baznīcas priesteri Pāvelu Zeiļu, paužot, ka piebiedrojas biedrības "Latgalīši" paziņojumam, kurā garīdzniekam pausts atbalsts.

Dombrovska attieksmes maiņa

Partijas premjera amata kandidāts ir Vjačeslavs Dombrovskis, kas Latvijas politikā ienāca 2011. gadā, tiekot ievēlēts no Zatlera reformu partijas. Tolaik partijas galvenais izvirzītais mērķis bija cīņa pret oligarhiem Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli. 2015. gadā Dombrovskis aizgāja no politikas, vairākus gadus vadīja domnīcu "Certus", bet tagad politikā atgriezies un, šķiet, mainījis savu kritisko attieksmi pret oligarhiem. Vismaz pret Ainaru Šleseru.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" iepriekš vēstīja, ka Šlesers, ar viņu saistītajos uzņēmumos ilgstoši strādājošais Jānis Maršāns, kurš formāli izdod arī laikrakstu "Dienas Bizness", avīzes komentētājs Sandris Točs un partijas "Saskaņa" tieslietu ministra amata kandidāts Guntars Grīnvalds regulāri tiekas kādā viesnīcā Rīgas centrā. Savukārt portāls "Delfi" 1. oktobrī vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis pārbaudi saistībā ar pagājušajā nedēļā izplatītajām laikraksta "Dienas Bizness" bezmaksas avīzēm, kurās bija iespējams atrast glaimojošus vārdus par partiju "Saskaņa" un "KPV LV", bet kritiskus par citiem politiskajiem spēkiem. Artusa Kaimiņa vadītā partija noliedza aģitāciju avīzē, bet "Saskaņa" kopš 1. oktobra vēl nav noformulējusi savu atbildi, bija vai nebija aģitācija "Dienas Biznesā".

Intervijā LTV Dombrovskis nesniedza skaidru atbildi par partijas tieslietu ministra amata kandidāta tikšanos ar Krievijas tranzītbiznesā iesaistīto Šleseru, bet sacīja, ka pēc savas pieredzes Saeimā, kad opozīcijā tika atstāta Zaļo un zemnieku savienība, bet "Šlesera Reformu partija LPP/LC" vispār nepārvarēja 5% barjeru, viņš ir guvis atklāsmi, ka kādas ar oligarhiem saistītas partijas atstāšana opozīcijā nemainot to, cik strauji vai lēni attīstoties valsts.

"Tad es biju kopā ar Reformu partiju, tad tie oligarhi bija izslēgti. Tad Latvijas Pirmā partija, vai kas tur uz to laiku bija, vispār netika pārvēlēta, kā jūs atceraties. Un Zaļo un zemnieku partija tika izslēgta uz diviem gadiem no politiskā procesa. Un tad es domāju, ka visi iedzīvotāji varēja redzēt, vai dzīve pēkšņi kļuvusi daudz labāka, vai ekonomikas izaugsme ir palielinājusies, vai pensijas kļuvušas lielākas. Es domāju, ka tad arī vismaz es secināju, ka acīmredzot var būt tā, ka tas, vai ZZS ir vai nav valdībā, nav tas galvenais šķērslis, kas traucē mūsu ekonomikas attīstībai. Ka tie iemesli, iespējams, ir pavisam citi," sacīja Dombrovskis.

Nauda, Maize un 'Facebook' reklāmai

Priekšvēlēšanu aģitācijā "Saskaņa" līdz 28. septembrim deklarējusi izdevumus 493 163 eiro apmērā, kas nozīmē, ka līdz maksimālajam noteiktajam aģitācijas izmaksu limitam palikuši 40 184 eiro, liecina KNAB apkopotā informācija. Šie dati "Saskaņu" ierindo lielāko partiju-tērētāju saraksta pirmajā vietā, vien nedaudz apsteidzot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet visai ievērojami, vairāk nekā par 100 000 eiro, trešajā vietā esošo "Jauno Vienotību".

65% no minētās summas jeb 323 233, 40 eiro partija izmantojusi vides reklāmām, tostarp pašā Rīgas centrā uzlīmējot vienu no Latvijas vēsturē lielākajiem plakātiem, kurā redzams kādas partijas līderis, šajā gadījumā vēlēšanās nekandidējošais un uz amatiem valdībā nepretendējošais Nils Ušakovs.

'Saskaņa' – solījums tiesāties un būtiskie uzvārdi. Pilns ieraksts
Foto: DELFI

Drukātajā presē tērēti 49 305 tūkstoši, interneta reklāmās 46 845 eiro, sociālajos tīklos 38 683 eiro, TV 17 685 eiro, bet radio reklāmām izmantoti 14 682 eiro.

KNAB gan ne tikai skaitījis partijas izdevumus, bet arī aicinājis nepārkāpt priekšvēlēšanu aģitācijas prasības. Birojs 26. septembrī lūdza noņemt ar partiju "Saskaņa" saistītos reklāmas plakātus no ēku fasādēm Spīķeru kvartālā pie Rīgas Centrāltirgus. Nesagaidot partijas rīcību, plakāti tika noņemti nost paša KNAB uzdevumā 3. oktobrī.

Partija arī kritizēta par neētiskiem popularitātes audzēšanas paņēmieniem. Šī gada maijā "Facebook" slēdza lapu, kura iepriekš bija nepolitiska "Riga Online", bet pēkšņi nomainīja nosaukumu uz "Saskaņa online". Cilvēki sociālajos tīklos pauda neapmierinātību, ka ir apmānīti un vienā brīdī, pašiem negribot, kļuvuši par kādas partijas atbalstītājiem feisbukā. "Saskaņa" gan nav vienīgais politiskais spēks, kas ar šādām vai līdzīgām metodēm centusies vairot atbalstītāju skaitu. Kritizēto grēkāžu sarakstā būtu minamas arī citas populārākās partijas šobrīd.

Savukārt augustā TV3 vēstīja, ka partijai aģitācijas izdevumos būs jāiekļauj arī līdzekļi, kas tērēti, tās deputāta kandidātam dalot pensionāriem bezmaksas maizi kebabnīcā Bolderājā. Par šo akciju tika izveidots arī videorullītis, kas ceļoja sociālajos tīklos, pozitīvs sižets televīzijā "Pirmais Baltijas kanāls" un publikācija laikrakstā "MK Latvija". Septembra beigās partijas kandidāta reklāmas bukleti aizvien atrodami kebabnīcas telpās, bet tās logu rotā ziņa par palīdzību senioriem.

Tāpat iepriekš žurnālisti vēstīja, ka Ušakova popularitātes veicināšanai pēdējos trīs gados iztērēti vismaz astoņi miljoni eiro rīdzinieku naudas. Mērs gan kritikai nepiekrita un sniedza atbildi, kritizējot pašus žurnālistus.

Aizvien Krievijas jautājums

Tieši nepietiekami kritiskā attieksme pret Krieviju ilgstoši bijis faktors, kāpēc "Saskaņas" vārds saistīts ar drošības riskiem Latvijas valstij, tādējādi, pat gūstot labākos panākumus vēlēšanās, tā nav pielaista pie iespējas veidot valdību. Partija gan pati uzsver, ka pērn atsacījusies no līguma ar Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija", bet pašlaik aktīvi stiprina savu dalību Eiropas Sociālistu partiju (PES) blokā. Kopumā partijas draudzīgā attieksme pret Krieviju esot pārspīlējums, lai baidītu labējo partiju elektorātu. Šādus skaidrojumu partija centusies iekļaut arī priekšvēlēšanu kampaņā, ironizējot par iespējamo bīstamību.

Neizpratni ilgstoši raisījusi partijas līdera Nila Ušakova nespēja skaidri un konkrēti atzīt, ka Latvijā ir bijusi okupācija. Vistuvāk šim notikumam Rīgas mērs nonāca pirms 2011. gada vēlēšanām, kad tikai dienu pirms iecirkņu atvēršanas kādā konferencē Rīgā angļu valodā izteica frāzi "pēc 50 padomju okupācijas gadiem". Tolaik "Saskaņa" tuvu nonāca arī sarunām par nokļūšanu koalīcijā, tolaik šādu iespēju aicināt sadarboties apsvēra jau iepriekš minētā Zatlera reformu partija.

Vairākus soļus atpakaļ no kaut vai teorētiskām sarunām par nonākšanu valdībā partija nonāca pēc Ušakova parakstīšanās referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu 2012. gadā, kā arī saistībā ar nostāju jautājumā par kara darbību Ukrainā, kas norit kopš 2014. gada. Partija, kā uzskata politiskie oponenti, pret to nav paudusi pietiekami skaidru attieksmi bez dažādām atrunām, tostarp jautājumā par Krimas okupāciju. Tāpat partija kritizējusi rietumvalstu noteiktās sankcijas, sakot, ka, tām piekrītot, "zāģējam zaru, uz kura sēžam".

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Jānis Domburs aicina arī "Delfi" lasītājus uzdot savus jautājumus studijas viesiem – gan publiski (šī raksta komentāros un "Delfi" "Facebook" lapā), gan sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv).

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Facebook Jānis Domburs Nils Ušakovs Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form