Mūsu galvenais militārais drauds ir un arī turpmāk būs Krievija. Ja savu militāro spēju stiprināšanā mēs virzāmies pareizā virzienā, tad informācijas kara jomā gan joprojām esam nesekmīgi. To "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusijā par Latvijas aizsardzību atzina viesi.

Raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusiju un debašu tēma trešdien ir aizsardzība. Studijā pulksten 11 viesojās režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Māra Ķimele, rezerves kapteinis, bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, kā arī žurnālists un zemessargs Atis Klimovičs.

Taujāts, kas šobrīd notiek valsts aizsardzības jomā, Kudors rezumēja, ka pagrieziena punkts bija 2014. gads un traģiskie notikumi Ukrainā. Tas mainīja uztveri iemigušajās Rietumvalstīs, kas cerēja, vēl ir cerība par Vladimiru Putinu. "Arī mums dažiem bija iemigšana, kā arī kopējā nesēja paskaidrot Rietumos, kas Krievijā briest. Mēs nezinājām datumu, ka tiks Krima anektēta, bet zinājām, ka kaut kas briest," sacīja Kudors.

Viņš ir pārliecināts, situācijā, kad kaimiņš aiz žoga vicina granātu, pārlādē ieročus, pat mēdz patēmēt uz mums, mums nav izvēlēs, nav jāiet pie zīlniecēm, ja redzam, ka kaimiņos bruņojas. "Iepriekš mums bija papīra durvis, tagad nomainījām uz koka durvīm, vēl tās jānomaina uz dzelzs durvīm," raksturoja Kudors.

Savukārt Ķimele mazliet iebilda, jo viņasprāt situācija pasaulē nemainās kopš Otrā pasaules kara. "Mazai tautai ir jāapvienojas, izvēlies vilku, viņš tevi apēdīs, izvēlies lāci, viņš tevi apēdīs". Klimovičs papildināja: "ja lācis, ir lācis, mēs vilku esam izvēlējušies, vilks mums stipri palīdz. Mani pārliecina, cik daudz zemessargus esmu saticis, žurnālisti, firmu viceprezidenti, mācībspēki. Pienācis laiks mums nopietnāk izvērtēt situāciju un saprast, ka ir informācijas lidmašīnas, kas brīvi lido, bet arī militārās ir bīstamas". Bet Kudors rezumēja: "Latvija nav trusītis, Latvija ir augošs vilks, kurš pievienojies spēcīgam vilku baram, kurš ir spēcīgāks par lāci".

Pēc Vērdiņa domām, lūzumpunkts bija Velsas NATO samits 2016. gadā, kur izlēma šo virzienu un mēs piekritām. "Pirmais zvaniņš bija jau pēc Gruzijas, toreiz politiskajā līmenī aprobežojāmies "mēs atbalstām Gruziju" . Ja runājam par 2% , šobrīd militāru draudu nav, bet armijas nebūvē ar četru gadu periodu, tas ir ilgtermiņa process. Jādomā, jāvērtē tendences, kā mēs redzam attiecības ar lielo kaimiņu 20 gadu perspektīvā," sacīja Vērdiņš. Viņš arī ir pārliecināts, ka valsts uzsāktie iepirkumi, piemēram, četru "Black Hawk' helikopteru iegāde, ir pareizais virziens.

Diskusijā režisore Ķimele arī norādīja, ka mūsdienās uzvarēs jau informācijas karš, nevis fiziskais karš. "Informatīvajā karā mēs esam nulles, jo līdz galam neapzināmies apdraudējumu. Informācijas ir par maz. Krievija visa no maza līdz lielam ir pārliecināta "Mi pobeģim!"," norādīja Ķimele.

Arī Klimovičs viņu papildināja uzsverot, ka Latvijas sabiedriskajai televīzijai, bagātākajam valsts medijam, viennozīmīgi bija jāsūta reportieris un jāatver studija Donbasā. "Tur vajadzēja būt, tā pasaulē dara. Bija jāziņo no turienes, jāskaidro cilvēkiem, tomēr tas netika darīts," sacīja Klimovičs.

"Mums uzbrūk nepārtraukti. Saturiskā ziņā, daļa sabiedrības lielā mērā dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Info karā mēs esam uz 4 , bet jātiek līdz 5 desmit baļļu skalā. Mediju pratība ir jāpasniedz skolās," sacīja Kudors.

Vērdiņš bija vēl tiešāks, rosinot domāt par valsts propagandu: "Politiķiem jāsaprot, ka ir par maz, ka mēs tikai atkaujamies, vajag virzīt savu ideju uz priekšu."

Savukārt, vērtējot partiju programmas, Klimovičam bija aicinājums nākamajiem deputātiem: "Divas lietas, ja tev nav 55 gadi, pievienojies Zemessardzei, īpaši, ja izvēlies strādāt Saeimas Aizsardzības komisijā. Un otra – pēc ievēlēšanas doties nedēļu ilgā komandējumā Saeimas Aizsardzības komisijai uz Ukrainu".

Savukārt Vērdiņš norādīja, ka partijas programma ir aisberga virsējā daļa, viņš to uztverot ļoti nopietni. Tiesa vārds "stiprināt" ir tik tālu nodrāzts, ka metas nelaba dūša. Tas būtu jāaizliedz, jo "mēs stiprinājām visu ko šos gadu desmitus un nekas nemainījās." Viņaprāt, partiju programmās parādās "attīstītāji" – ZZS, NA un "Saskaņa", "stiprinātāji" – vairums no pārējām partijām un "trešie" – kuriem vispār nekā nav jeb "kam pieder valsts".

Klimovičs arī rezumēja, ka līdz šim tā arī nav parādīta augstāko valsts amatpersonu attieksme pret Zemessardzi, bruņotajiem spēkiem. Ar to varētu sākt politiskā elite.

Pulksten 19 uz aktuālajiem jautājumiem atbildes meklēs Raimonds Rublovskis (S), Raimonds Bergmanis (ZZS), Atis Zakatistovs (KPV LV), Ināra Mūrniece (NA), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Staķis(A/P), Ainars Bašķis (JKP), Jānis Ruks (LRA).

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju cikls "Par ko balsot?", kuru vadīs žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmo nedēļu būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ainars Latkovskis ASV Valsts departaments Black Hawk Ināra Mūrniece Jānis Domburs Ķīna Latvijas Kultūras akadēmija Māra Ķimele Mongolija Raimonds Bergmanis Saeimas vēlēšanas 2018
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form