Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās jābalso, izvērtējot politisko partiju un deputātu kandidātu darbus, nevis solījumus, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka politisko partiju un apvienību sarakstos "tumšo zirdziņu" nav, jo lielās līnijās katrs ir sevi parādījis - ja ne politikā, tad kādā citā darbības sfērā. Tāpēc vēlētājiem pirms izvēles izdarīšanas vajadzētu ļoti piedomāt, cik reāli un izpildāmi ir nākamo tautas kalpu solījumi, uz kādām vērtībām un interesēm tie balstās, norāda Krīgers.
Salīdzinot ar iepriekš solīto pirms vēlēšanām un izpildīto pilnvaru laikā, nākas secināt, ka solījumi tika doti ļoti vieglprātīgi. Atsevišķi partiju līderi un deputāti atklāti atzinuši, ka viņu dotie solījumi nemaz nav izpildāmi, secina Krīgers.
LBAS vienmēr ir konsekventi norādījusi, ka mazo algu saņēmējiem ir jābūt krietni vieglākai nodokļu nastai, ka nodokļu politikai jābūt darbiniekiem un uzņēmumiem labvēlīgai, ka mērķtiecīgi jāmazina ienākumu nevienlīdzības milzu plaisa, un tas diemžēl neesot realizējies, papildina Krīgers.
LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča uzsver, ka partiju dotie solījumi atvirzās ļoti tālā nākotnē, tāpēc nevar balsot par tādu politisko spēku, kas līdztekus krāšņiem solījumiem nerunā par to, kā pelnīt naudu valsts budžetā, lai varētu šos solījumus realizēt. Viņa uzskata, ka visa pamatā ir darbvietas un cienīga darba samaksa, jo nevar runāt par augstiem ideāliem, ja cilvēkiem valstī nav nodrošinātas pamatvajadzības - sociālā drošība, pieejama veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība.
Arī LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns skaidro, ka darba samaksas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu nopietns vienlaicīgs kāpums izkustinātu visu darba samaksas skalu valstī, turklāt nekaitējot valsts un pašvaldību budžetiem.
Viņš uzskata, ka izbraukušie darbinieki atgriezīsies valstī, ja zinās, ka te ir darbvietas un par nopelnīto var nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. LBAS prasībās politiskajām partijām tika uzsvērts, ka darba samaksai ir jābūt konkurētspējīgai vismaz Baltijas valstu vidū, jo patlaban Latvijā ir augstākais nodokļu slogs. Baldzēns uzsver, ka pie bruto darba samaksas 320 eiro vērtībā Latvijā "uz rokas" cilvēks saņem par 13,5% mazāk nekā Lietuvā un par 18,5% mazāk nekā Igaunijā. Tāda politika, kas domā tikai par uzņēmēju peļņu, ir sociāli bezatbildīga, secina Baldzēns.
LBAS uzsver, ka nevienā no partiju programmām netiek runāts par sociālā dialoga, tātad - darba devēju un darbinieku attiecību sakārtošanas, spējas sarunāties un cienīt vienam otru, par darba koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarēs slēgšanas nepieciešamību, kas padarītu daudz skaidrāku uzņēmējdarbības vidi un, kā jau pierādījies daudzās valstīs, ir viens no svarīgiem ēnu ekonomikas samazināšanas instrumentiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
