13. Saeimas gaidās: nenoteiktība un cīņa par 'Vienotības' mantojumu
Foto: LETA

Priekšvēlēšanu laiku pirms rudenī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām pavada neraksturīgi liela konkurence partiju starpā, kā arī sašķeltība. Asa cīņa izvērtusies starp partijām, kuras cielē iegūt iepriekš laurus plūcošās "Vienotības" vēlētāju balsis, pauž portāla "Delfi" aptaujātie politologi.

Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods aptuveni jau pusē, un tagad politiskie spēki aktīvi sniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) kandidātu sarakstus, citi vēl turpina piepulcēt jaunas, taču sabiedrībā zināmas sejas.

Sašķeltība

Šis priekšvēlēšanu laiks ir atšķirīgāks nekā citus gadus, portālam "Delfi" iezīmē sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka. Pirms rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām krietni vairāk politisko spēku partiju reitingos ir pie 5% barjeras. Līdz ar to – tīri no konkurences aspekta šī kampaņa ir daudz pamanāmāka. "Konkurence ir asa, līdz pat pēdējam brīdim partijas mēģina pievilināt sev jaunas sejas un savstarpēji par tām konkurēt," pauž Kažoka.

Priekšvēlēšanu cīņas ir daudz niknākas nekā citkārt, uzskata politoloģe. "Parasti vēlēšanu kampaņas bija cīņa starp dažām partijām ar diezgan lielu skaidrību, kurām no tām izdosies pārvarēt 5% barjeru. Šajā vēlēšanu cīņā skaidrības ir ļoti maz. Tāpēc arī partijas sacenšas daudz agresīvāk un emocionālāk nekā iepriekšējos vēlēšanu ciklos," pauž "Providus" direktore.

Viņa secina, ka vēlētājs, kurš vēlas izvēli un spēj partijas savstarpēji salīdzināt, šādā cīņā ir ieguvējs. Taču vēlētājs, kurš pieradis pie pirmsvēlēšanu skaidrības un kurš nevēlas izdarīt nopietnu izvēli, varētu būt ļoti apjucis šajā cīņā. Līdz vēlēšanām notiks cīņa tieši par apjukušajiem vēlētajiem, paredz Kažoka.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) profesors Ojārs Skudra iezīmē, ka šajā politiskajā cīņā ir vērojama liela sašķeltība. Taču jautājums ir, vai šī sašķeltība ir sekas tam, kas notiek vēlētāju vidū, vai tas ir "Latvijas politiskās un ekonomiskās elites pasūtījums". "Šie grupējumi, cīnoties savā starpā, vairāk vai [mazāk] apzināti vēlas, lai tāda sašķeltība būtu, tāpēc, ka ir grupējumi, kuri, protams, grib, lai "Saskaņa" būtu valdībā," spriež profesors.

Asums

Iepriekš premjers Māris Kučinskis (ZZS) paredzēja, ka tik "melnu" priekšvēlēšanu periodu Latvija vēl nebūs piedzīvojusi. Tam daļēji piekrīt LU SZF dekāns, politologs Juris Rozenvalds. Viņš iezīmē, ka šobrīd notiek aktīva cīņa par "Vienotības" mantojumu jeb vēlētājiem, kas iepriekš atbalstījuši tieši šo politisko spēku. Arī Skudra norāda, ka viena no galvenajām pārmaiņām būs "Vienotības" vēlētāju sadalīšana starp citām politiskajam partijām.

Jau tagad Rozenvalds paredz, ka "Vienotības" pārstāvētā apvienība "Jaunā Vienotība" saņems mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās "Vienotība". Līdz ar to viņš prognozē, ka 13. Saeimā valdošā koalīcija nebūs tāda kā līdz šim.

Pretendenti uz bijušajiem "Vienotības" vēlētājiem asi vēršas pret pie varas esošajiem, tas redzams no vairāku jauno politisko spēku puses, atzīst LU SZF dekāns. Tikmēr profesors Skudra pieļauj, ka šo vēlētāju balsis sadalīsies starp Jauno Konservatīvo partiju (JKP), "Attīstībai/Par!" un "Jauno Vienotību".

"Manuprāt, šeit mēs varam redzēt diezgan agresīvu kampaņu no Jaunās konservatīvās partijas puses un no "KPV LV" puses. Katra izmanto savu nišu," norāda Rozenvalds.

Kamēr JKP uztur jautājumu par korupciju, "KPV LV" aktīvi un veiksmīgi izmanto "ne visai saprātīgu tiesībsargājošo struktūru rīcību, kas ļauj viņiem sevi pozicionēt, kā sistēmas upurus".

Zināmu nervozitāti un nenoteiktību rada partijas "KPV LV" izvirzīšanās politisko partiju reitingos, kā arī partijas neskaidrās atbildes par iespējamību sadarboties ar "Saskaņu". Rozenvalds, atzīst, ka var gadīties, ka vadošajām latviešu partijām būs jāizdara izvēle "starp slikto un ļoti slikto, "Saskaņu" no vienas puses un "KPV LV" no otras puses". Taču nav izslēdzama arī iespēja, ka "KPV LV" varētu startēt kopā ar "Saskaņu".

Pie šādas situācijas ir noveduši latviešu vadošo partiju aicinājumi nesadarboties ar prokremliskām partijām, "sagrūžot vienā maisā "Saskaņu" ar Latvijas Krievu savienību", spriež Rozenvalds.

Cīņas nervozitāti un netīro raksturu veicina arī "sarkano līniju krustošanos". "No vienas puses starp krievu elektorātu orientētām partijām un latviešu partijām un no otras puses starp partijām, kuras bijušas ilgāku laiku pie varas, un viņu kritiķiem," skaidro Rozenvalds.

Atšķirīgais

Profesors Skudra vērš uzmanību uz pensionāru balsu skaita iespējamo pieaugumu. Tas ir viens no faktoriem, kas pakāpeniski iegūst vēl lielāku nozīmi. Jau tagad politologs pieļauj, ka viena daļa pensionāru, kuri iztiek no mazām pensijām, varētu balsot par "KPV LV" un "Saskaņu".

Tāpat profesors iezīmē, ka šo priekšvēlēšanu laiku padara citādāku arī ārēji faktori, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps un viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Somijā, kurai sekos vēl virkne citu. Tas liecina, ka līdzšinējās attiecības ar Krieviju mainās.

Tikmēr "Providus" direktore Kažoka iezīmē vēl kādu aspektu, kas atšķir šo priekšvēlēšanu laiku no citiem – sociālo tīklu izmantošanu. Lai gan sociālo tīklu ietekmi varēja vērot arī 12. Saeimas vēlēšanās, šobrīd partijas var sasniegt vēlētājus daudz tiešāk caur reklāmām vai izveidotām lielām kopienām tīklos. Reti kura partija šo iespēju neizmanto, un reklamēšanas sociālajos medijos sākusies jau ilgu laiku pirms vēlēšanām.

Vēstīts, ka jūlijā partiju reitingos vislielāko kritumu piedzīvojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas vēlētāju atbalstā, salīdzinot ar jūnija datiem, zaudējusi divus procentpunktus, liecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktās aptaujas dati.

Jūnijā par ZZS savu balsi bija gatavi atdot 14,4%, bet jūlijā – 12,4%. Vienlaikus, neskatoties uz iedzīvotāju atbalsta kritumu, ZZS izdevies saglabāt otro pozīciju.

SKDS aptaujas rezultāti parāda, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, partijas "Saskaņa" reitings audzis par 0,4 procentpunktiem, Nacionālās apvienības – par 0,7 procentpunktiem, "KPV LV" – par 2,6 procentpunktiem, bet "Jaunajai Vienotībai" – par 0,2 procentpunktiem.

Savukārt politisko partiju apvienības "Attīstībai/Par!" reitings krities par 0,3 procentpunktiem un JKP – par 0,1 procentpunktu.

Pirmajā vietā kā vispopulārākā partija aizvien ir "Saskaņa" ar 21,4%, otrie ir ZZS, bet trešajā vietā ir "KPV LV" ar 7%. Par Nacionālo apvienību jūlijā gatavību balsot pauduši 6,8%. "Attīstībai/Par!" atbalstu izteikuši 4,4%, JKP – 3,9%, bet "Jaunās Vienotības" reitings jūlijā bijis 2,9%.

13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā konservatīvā partija (JKP) Lasāmgabali Māris Kučinskis Partiju reitingi Saeima Saeimas vēlēšanas 2018 Zaļo un zemnieku savienība Vēlēšanu gads Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form