Komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu bija vienbalsīgs.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām CVK nav saņēmusi sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem, kam varētu būt bijusi ietekme uz vēlēšanu rezultātiem, kā arī Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā CVK nav apstrīdēts neviena vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas protokols.
Pēc CVK sēdes komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzina, ka šai sēdei bijis vairāk formāls raksturs nekā informatīvs, jo līdz šim jau ar rezultātiem varēja iepazīties CVK mājaslapā.
Vēlēšanu laikā ir identificētas vairākas problēmas, kuru risinājums pieprasa veikt izmaiņas likumos. Bijušas lielas pretenzijas pret vēlētāju apliecībām kā pret risinājumu reģistrēties vēlēšanās.
Tāpat bijis augsts pieprasījums nodot balsi glabāšanā iepriekšējās dienās. "Cilvēkiem nebija saprotams, kādēļ pirms Saeimas vēlēšanām ir tikai 58 iecirkņi, kur to var izdarīt," skaidroja Cimdars.
Vēl viena no problēmām ir "ļoti smagnējais mehānisms, kā pieteikties balsošanai pa pastu". "Ir arī jāveido papildu informācijas kampaņa par to, kā pareizi internetā aplūkot vēlēšanu rezultātus," pēc vēlēšanām secinājis Cimdars.
Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par!" (A/P), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā vienotība" (JV).
"Saskaņai" parlamentā būs 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, A/P un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet JV – 8 vietas.
Vairāk par to, kurš būs Saeimā un kuri deputāta amata kandidāti ir pirmie rindā uz parlamentārieša "mīksto" mandātu, var lasīt šeit. Tāpat sarakstu ar deputātiem un informāciju par viņiem var atrast CVK mājaslapā.
Kā liecina CVK apkopotā informācija, Saeimas vēlēšanās tika saņemtas 843 920 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 839 000 derīgas vēlēšanu zīmes. No visām derīgajām zīmēm 59,6% zīmju bija tādas, kurās vēlētāji ar "+" bija atzīmējuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta.
Savukārt ar tukšu vēlēšanu aploksni nobalsojuši 2114 vēlētāju. 96 vēlēšanu aploksnēs bijušas saplēstas vēlēšanu zīmes, 15 aploksnēs – cita vēlēšanu apgabala zīmes. 2695 vēlētāji vēlēšanu aploksnē ievietojuši vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kā rezultātā neviena no šīm zīmēm nebija līdzskaitāma.
Vēstīts, ka Saeimā nepārvēlētie deputāti Aija Barča (ZZS) un Jānis Klaužs (ZZS) ar iesniegumu iepriekš vērsās CVK, lūdzot pārskaitīt par viņiem nodotās balsis parlamenta vēlēšanās.
Klaužs, kurš Saeimā strādājis kopš devītā sasaukuma, uzskata, ka viņam nezināmi spēki nelikumīgi grozījuši vēlēšanu rezultātus. Proti, vēlēšanu naktī viņš ik pēc stundas CVK mājaslapā pamanījis, ka samazinājies viņam piešķirto "plusiņu" skaits". Īsi pēc pulksten 1 viņam bijuši 1246 "plusiņi", bet stundu vēlāk to skaits sarucis par 493. Līdzīgā manierē viņa partijas biedriem sarucis svītrojumu skaits.
Savukārt Barča Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" pauda, ka viņu rakstīt iesniegumu pamudinājuši vēlētāji. "Šaubas ir radušās uzreiz pēc vēlēšanām personām ar invaliditāti, te ir runa par pirmās grupas invalīdiem, par redzes invalīdiem un personām ratiņkrēslos vai senioriem, kuru veselības stāvoklis vairs nav tāds, ka rociņa nedreb. Te nav runa par mani personīgi, bet man tādas tiesības ir, un, ja ļaudis man ir to prasījuši, es to esmu izdarījusi," skaidroja Barča.
Lai izvērtētu iesniegumus un kliedētu deputātu bažas, CVK sasauca sēdi, kurā aicināja piedalīties arī Barču un Klaužu. Otrdien, 16. oktobrī, CVK sēdē nolēma nepārskaitīt Barčas un Klauža rezultātus vēlēšanās. CVK lēmums gan nebija vienbalsīgs.
Klaužs jau paziņojis, ka CVK lēmumu apstrīdēs tiesā.
Ziņots, ka 13. Saeimas vēlēšanas notika šā gada 6. oktobrī. Atbilstoši Satversmei 13. Saeimai uz pirmo sēdi jāsanāk novembra mēneša pirmajā otrdienā – 6. novembrī, kad arī izbeidzas 12. Saeimas pilnvaras.
