Ceļā uz jaunu koalīciju: divu valdību veidošana un pirmais pār bortu pārmestais
Foto: DELFI

Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kļuva skaidrs, ka iniciatīvu par valdības veidošanu uzņemsies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un partija "KPV LV". Paralēli notiek abu partiju organizētas sarunas ar pārējiem 13. Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem. Kamēr JKP jau ir tikusies ar visiem potenciālajiem sadarbības partneriem un jau ir gatava sarunu otrajam posmam, "KPV LV" sarunu tempā iepaliek. Portāls "Delfi" atskatās, kā līdz šim notikušas valdības veidošanas sarunas.

Jau svētdien, dienu pēc vēlēšanām, parlamentā iekļuvušās partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļāva uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz partijas "Saskaņa" – "KPV LV" un JKP. Jau nākamajā dienā – pirmdien JKP līderis Jānis Bordāns žurnālistiem paziņoja, ka otrdien un trešdien tiksies ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot "Saskaņu".

"Es gribētu pateikt, ka mēs esam gatavi būt stūrakmens valdības veidošanas un pastāvēšanas procesā. Es redzu tam daudzus priekšnosacījumus: mūsu politika ir tiesiska un konservatīva," uzsvēra Bordāns. Viņš uzsvēra, ka jau tuvākajās nedēļās JKP varētu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim prezentēt iespējamo valdību.

Saskarsmes punktu meklēšana

Pirmās tikšanās "konservatīvie" organizēja ar tām partijām, kuras – gluži kā JKP – līdz šim Saeimā nebija pārstāvētas: "KPV LV" un "Attīstībai/Par!".

Pēc JKP un "KPV LV" kopīgās sarunas abu partiju līderi atzina, ka kopīgi saskarsmes punkti ir rasti. Taču kopīgu koalīciju abi politiskie spēki vēl nesteidza veidot. Abām partijām sakrīt pozīcijas drošības, ārpolitikas un tiesiskuma jautājumos.

Kā atklāja "KPV LV" līderis Aldis Gobzems, abas partijas nospraudušas kopīgu mērķi – "izveidot cienījamu politiku, kas sabiedrībai liktu atgriezties pie valdības un parlamenta, kas atgūst reputāciju un iegūst cieņu sabiedrības vidū".

Arī pēc JKP un "Attīstībai/Par!" kopīgās tikšanās tika iezīmēti abu politisko spēku saskarsmes punkti: veselības aprūpes, tiesiskuma, kā arī nemainīga valsts drošības un ārpolitikas kursa jautājumi. Tāpat abiem politiskajiem spēkiem svarīgs ir nevienlīdzības jautājums. Vienlaikus gan Bordāns, gan "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts atzina, ka par sociālo jautājumu bloku, kurā ietilpst arī partnerattiecību regulējums, partijām redzējums atšķiras.

Bordāns trešdienas rītā intervijai LTV raidījumam "Rīta Panorāma", komentējot pirmās notikušās partiju sarunas, atzina, ka neviena no līdz šim satiktajām partijām nav bijusi uz konfrontāciju vērsta, bet gluži pretēji uz sadarbību. Tomēr politiķis bija pārsteigts, ka uz sadarbību vairāk bijusi vērsta "KPV LV" nekā "Attīstībai/Par!", kas iezīmējies mazās niansēs.

Tikšanās ar esošo varu un ZZS izsmādēšana

Trešdienas rītā JKP tikās ar Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA). Pēc abu partiju tikšanās NA līderis Raivis Dzintars atzīmēja, ka abu politisko spēku sarežģītā attiecību vēsture nedrīkst traucēt konstruktīvam darbam.

Sarunu gaitā tika noskaidrots, ka JKP un NA ir kopīgs skatījums un līdzīgas nostādnes, īpaši tajos jautājumos, kas attiecas uz vērtību sistēmu. Arī Dzintars atzinīgi novērtēja abu partiju pirmo tikšanos, sakot: "Manuprāt, sarunas bija ļoti atklātas, tiešas. Mēs konstatējam, ka noteikti būs jautājumi, jo īpaši ideoloģisko vērtību blokā, kur mēs varētu sadarboties." Viņš arī pauda, ka sadarbība abu partiju starpā "tādā vai citādā veidā" būs.

Pēcpusdienā JKP tikās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šī bija īsākā divpartiju tikšanās līdz šim. Pēc aptuveni 20 minūtēm žurnālistiem tika paziņots, ka JKP jaunas valdības izveidē neplāno sadarboties ar ZZS.

"Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka viņa ar mums var strādāt, sadarboties Saeimā, bet valdības veidošanā viņi mums vietu neredz. Līdz ar to, protams, mūsu atbilde ir, ka mēs tādu valdību nevarēsim atbalstīt, kur mēs neesam pārstāvēti. Bet, attiecībā uz darbu Saeimā, mēs vienmēr esam bijuši konstruktīvi un sadarbojušies ar dažādām partijām," tā pēc abu partiju tikšanās portālam "Delfi" skaidroja ZZS līderis Armands Krauze.

"KPV LV", "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība" nekomentēja, vai iespējama koalīcija bez ZZS. Vienlaikus Pavļuts bija kritisks par šo atkāpi un ātro "sarkano līniju" vilkšanu. Viņš izteica cerību, ka turpmāk sarunvedēji pieturēsies pie sacītā, ka vispirms "visi runās ar visiem".

Arī NA deputāts Aleksandrs Kiršteins paudis kritiku, tviterī viņš rakstīja: "Tas no pieredzes trūkuma, sākt ar to, ka nesadarbosies. Bet, ja iešauj sev kājā, var atveseļoties." Savukārt NA deputāts Jānis Iesalnieks tviterī ziņoja, ka valdībā jābūt visām 13. Saeimā ievēlētājām partijām, izņemot "Saskaņu".

Pēdējā partija, ar ko JKP tikās, bija "Jaunā Vienotība". Līdzīgi kā ar citām partijām, arī ar "Jauno Vienotību" JKP saredzēja vairākus kopsaucējus. Proti, Latvijai jāturpina eiroatlantiskais kurss, jāīsteno sabalansēts valsts budžets, jāveicina taisnīgums un tiesiskums, kā arī ir nepieciešams turpināt izglītības reformas, novirzīt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta un īstenot administratīvi teritoriālo reformu.

"KPV LV" uzstāda ultimātus

Paralēli JKP organizētajām sarunām – arī partija "KPV LV" vada savas sarunas. Politiskais spēks bez JKP ticies arī ar "Attīstībai/Par!". Kā atzina Gobzems, šī saruna bija daudz sarežģītāka nekā ar JKP. Taču par spīti tam – tikšanās bijusi konstruktīva un noslēdzās ar rastiem saskarsmes punktiem reģionālās reformas, veselības un izglītības jautājumos.

"KPV LV" arī izteica vēlmi tikties ar ZZS. Taču publiski paziņoja, ja ZZS sarunās pārstāvēs 13. Saeimā neievēlēti deputāta amata kandidāti – Edgars Tavars un Augusts Brigmanis, tad tikšanās nebūs. Šim ultimātam ZZS nepiekrita un paziņoja, ka savus pārstāvjus nemainīs.

"Te ir jāņem vērā, kādi bija principi, deleģējot šīs konkrētās amatpersonas," uzsvēra ZZS līderis Armands Krauze. Proti, Tavars ir Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, Brigmanis ir Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un Krauze ir ZZS priekšsēdētājs. "Mums tas princips, kā mēs deleģējam, bija ļoti skaidrs. Tās nav personas, kas aizkulisēs darbojas, no malas," iepriekš portālam "Delfi" skaidroja Krauze.

Vēlāk gan "KPV LV" līderis Gobzems pauda, ka aicinās ZZS uz sarunām deleģēt Krauzi un premjeru Māri Kučinski (ZZS). Savukārt, ja politiskā spēka aicinājums netiks respektēts, "KPV LV" ir gatavi "sarunāties kaut vai ar sātanu", taču tas tiks uztverts kā nedraudzīgs žests, norādīja Gobzems.

Paredzēts, ka ceturtdien "KPV LV" tiksies ar nākamo potenciālo sadarbības partneri – NA.

Savukārt piektdien paredzēts, ka JKP vedīs nākamo valdības veidošanas sarunu posmu. Plānots, ka ar JKP tiksies "KPV LV", "Attīstībai/Par!", "Jauno Vienotību" un NA, savukārt ZZS uz sarunām politiskais spēks vairs neaicinās.

Līdz ar to jau piektdien skaidrāk varētu būt zināms topošās valdības modelis un JKP piedāvājums. Līdz šim pēc visām tikšanās reizēm politiķi apgalvojuši, ka par bloku veidošanu vēl netiek runāts.

Tikmēr jau nākamās nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tikties ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Tikšanās plānots sākt ar partijām, kuras saņēmušas vismazāko atbalstu, savukārt sarunu noslēgumā Vējonis plāno tikties ar partijām, kas saņēmušas vislielāko atbalstu.

Ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".

"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība KPV LV Daniels Pavļuts Jaunā konservatīvā partija (JKP) Latvijas Zemnieku savienība Partija 'KPV LV' Saeimas vēlēšanas 2018 Saskaņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus