'Jaunā Vienotība' sarunas ar 'KPV LV' dēvē par 'pārsteidzoši produktīvām'
Foto: DELFI

Valdības veidošanas procesa saruna politiskajai partijai "Jaunā Vienotība" ar politisko spēku "KPV LV" bijusi "pārsteidzoši produktīva", un rasts kopsaucējs vairākos jautājumos, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, medikamentu cenu samazināšana un mācības latviešu valodā vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēs un bērnudārzos. Vienlaikus abas puses atzina, ka par detaļām un konkrētu jautājumu risinājumu nepieciešamas dziļākas diskusijas.

Pēc tikšanās, kas notika "Jaunās Vienotības" birojā un ilga aptuveni 50 minūtes, partijas "KPV LV" premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems atzina, ka saruna bijusi konstruktīva un starp abiem politiskajiem spēkiem ir idejas, kurās var rast kopsaucējus. Kā piemērus viņš minēja valdības darba organizāciju bez koalīcijas padomes, kā arī medikamentu cenu samazināšanu un mācības valsts valodā skolās un bērnudārzos. Tāpat būtisks jautājums ar vienādu redzējumu abām partijām ir reģionālā reforma. Turklāt abas puses ir vienotas idejā, ka Latvijai ir jāturpina patlaban jau uzņemtais eiroatlantiskais kurss.

Līdzīgās domās bija arī "Jaunās Vienotības" premjerministra amata kandidāts un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš. "Negaidīti konstruktīvas sarunas, ja padomājam par priekšvēlēšanu retoriku, kad bieži vien apmainījāmies ar asākiem vārdiem. "Jaunajai Vienotībai" patiesi svarīgos jautājumos atradām vairākus kopsaucēju," sacīja Kariņš, minot eiroatlantisko kursu visās tā izpratnēs un administratīvi teritoriālo reformu, lai izveidotu spēcīgus novadus vai administratīvās vienības, tādējādi palīdzot atrisināt tādus jautājumus kā skolu tīklojums un veselības aprūpes sistēma. Puses pārrunājušas arī nepieciešamību efektivizēt valsts pārvaldi.

Kopsaucējs rasts arī saistībā ar budžeta veidošanas procesu, kur mērķis nevienai no pusēm neesot palielināt nodokļus vai palielināt parādus, bet gan "saprātīgā veidā strādāt virzībā uz sabalansētu budžetu, lai nodrošinātu stabilitāti valsts attīstībā".

Kariņš uzsvēra, ka atsevišķos jautājumos, proti, to izpildījumā abiem politiskajiem spēkiem ir atšķirīga pieeja, taču konceptuāli ir vienota izpratne par nepieciešamajām izmaiņām un darāmajiem darbiem. "Daudz kas vēl diskutējams, jo 45 minūtēs nevar izrunāt visu," rezumēja politiķis. Šajā sakarā viņam piekrita arī Gobzems, piemetinot, ka diskusijas varētu būt dziļākas par veidu, kā jautājumi tiks risināti.

Vaicāts, kā valdība plāno strādāt bez koalīcijas padomes, Gobzems sacīja, ka "valdība sāks strādāt pilnvērtīgi kā tas paredzēts demokrātiskā iekārtā". Plānā ir stiprināt Ministru kabinetu un lielāku lomu piešķirt parlamentārajiem sekretāriem. Kariņš skaidroja, ka nav svarīgi, kāds modelis – ar koalīcijas padomi vai bez tās – tiek pieņemts, piebilstot, ka ir strādājis arī bez koalīcijas padomes. Vienlaikus viņš atzina, ka tajā gadījumā beigās radušās domstarpības starp valdību un Saeimu. "Kaut kur tāpat jautājumi ir jāizrunā," teica Kariņš, norādot, ka svarīgākais ir atrast kopsaucējus, Saeimas vairākumu, izveidot valdību un turpināt valsts attīstību. Viņš norādīja, ka organizēt darbu var dažādos veidos, bet beigās politiķiem ir jābūt iespējai izstrīdēties un atrast šos kopsaucējus.

Uz jautājumu, kādi ir jautājumi, kuros abiem politiskajiem spēkiem ir diametrāli pretējs viedoklis, abi politiķi atzina, ka par to runāts nav. "Mēs nenācām meklēt atšķirīgo, mēs nācām meklēt kopīgo," atbildēja Gobzems.

Puses pārrunājušas arī jautājumu, kas saistīts ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumiem. Kā skaidroja Gobzems, partijām konceptuāli sakrītot viedokļi, taču atšķiras idejas par veidu, kā risināt šo jautājumu, kā arī par termiņiem. Kariņš apstiprināja, ka gan "Jaunajai Vienotībai", gan "KPV LV" ir vienāds redzējums, ka "netaisnīgā sistēma ir jāizbeidz", taču par izpildījumu uztvere ir dažāda. Proti, "Jaunā Vienotība" redz, ka sistēmu, izvairoties no jebkādām liekām tiesvedībām, iespējams izbeigt trīs gadu laikā, bet "KPV LV" saka, ka tas paveicams ātrāk. "Ja to var ātrāk, tad mēs visi būtu tikai laimīgi, ja var piedāvāt labāku modeli," sacīja Kariņš, piebilstot, ka gadījumā, ja tiek gūta pārliecība, ka nepastāv tiesvedību risks, īstenojot atteikšanos no OIK ātrāk, tad "Jaunā Vienotība", iespējams, varētu to atbalstīt.

Ziņots, ka visu šo nedēļu risinās valdības veidošanas sarunas. Līdz šim paralēli notika divu partiju – "KPV LV" un JKP – organizētas sarunas ar pārējiem 13. Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem. Piektdien savas sarunas sāka vest arī partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

Piektdien JKP vedīs nākamo valdības veidošanas sarunu posmu. Plānots, ka JKP tiksies ar "Attīstībai/Par!", "Jauno Vienotību" un NA, tikmēr Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) uz sarunām vairs neaicinās.

Savukārt "KPV LV" paziņojis, ka piektdien nedosies uz JKP nākamo valdības veidošanas sarunu posmu, jo "KPV LV" nav noslēgusi savu pirmo sarunu apli. Piektdien politiskais spēks tiksies ar "Jauno Vienotību" un pirmdien ar ZZS.

Tādējādi jau piektdien varētu būt skaidrāk zināms topošās valdības modelis un JKP piedāvājums, tā iepriekš paredzēja JKP līderis Jānis Bordāns. Līdz šim pēc visām tikšanās reizēm politiķi apgalvojuši, ka par bloku veidošanu vēl netiek runāts.

Jau nākamās nedēļas izskaņā Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tikties ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Tikšanās plānots sākt ar politiskajiem spēkiem, kas saņēmuši vismazāko atbalstu, savukārt sarunu noslēgumā Vējonis iecerējis tikties ar vislielāko atbalstu saņēmušajām partijām.

Ziņots, ka apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru pārvarējušas septiņas partijas un partiju apvienības – "Saskaņa", "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", NA, ZZS un "Jaunā vienotība".

"Saskaņai" parlamentā varētu būt 23 vietas, "KPV LV" un JKP – katrai 16 vietas, "Attīstībai/Par!" un NA – katrai 13 vietas, ZZS – 11 vietas, bet "Jaunajai Vienotībai" – 8 vietas.

Tags

Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Raimonds Vējonis Saeima Valdības veidošana Valsts prezidents Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form